Autors: Kristīne Strazdiņa/ Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Šodiena ieiet vēsturē ar pirmo apmaiņas studentu ballīti. No sākuma satikāmies skolā, kur sagaidījām solīto picu un limonādi.
Badiji (atgādināšu - badiji ir norvēģu studenti, kas mūs uzņēma kā krustvecāki)
paši sevi diezgan kautrīgi iepazīstina, nu tā, ka pilnīgi jāpieliecas, lai
dzirdētu to pašu teikumu, un tad saņemam vienu uzdevumu, kur no bildēm
jāatpazīst dažādi Norvēģijas simboli – trollis, premjerministrs, princese,
pasaku, filmu tēli, bunad (tautastērps) u.c. Lielākā daļa uz turpmāko ballīti Smestad kopmītnēs aizbrauc ar mašīnām,
daļa grib doties ar autobusu, un esmu vienīgā aktīviste, kura vēlas doties kājām. Kopīgi
ejam līdz autobusu pieturai un tur par skādi viņiem un par prieku man,
atklājas, ka autobuss jau aizgājis. Nopriecājos par iegūto ceļa kompāniju un pa
ceļam iepazīstos ar nīderlandiešu meitenēm. Esam sadalīti kā pa flangiem: 5
latvietes, 8 vācieši, 4 vai 5 nīderlandieši, bariņš no Čehijas.
Ar manu badiju Anni pasākumā ierodamies
ar novēlošanos, taču vēl ietilpstam supermazajā Smestad virtuvītē, kur kopumā bijām
aptuveni 30 cilvēki. Pirms divpadsmitiem naktī savācamies bariņš, kas dosies uz
pilsētu kājām. Ceļš līdz pilsētai šoreiz liekas
bezgalīgs, taču beigu beigās tomēr nonākam līdz sporta bāram "Nikkers", kas
skaitās viena no top izklaides vietām pilsētā. Tā kā
negribu maksāt pāris latu par
jakas atstāšanu garderobē, nometu to turpat, kur pārējie – uz viena no dīvāniem
un eju ar pārējiem iedancot. Nolemju par labu vienam aliņam, bet maks par to
īpaši nav sajūsmā – 0,3 l par aptuveni Ls 6. Un skål! Jeb priekā! Annes
draudzene, norvēģiete Marija, pat atceras mūsu tostu, ko iemācīju pirms pāris
stundām, kaut gan parasti viņai esot bezcerīgi ko iemācīt svešā mēlē. Pēc kāda laiciņa
paliek garlaicīgi un iemaldāmies atsevišķā telpā, kur ir TV ekrāni, bārs un
laikam arī paēšanas iespējas. Dāmas, speciāli jums pieminēšu, ka tur bija ap
90% vīriešu. Pa kreisi tiek spēlēta kāda spēle, ko iepriekš neesam redzējušas,
līdzīga kērlingam, tikai samazinātā versijā. Spēlētāji saka, ka tas ir šaflbords.
Tiekam uzaicinātas pievienoties, un ar otro reizi jau uzvaram. Jauki norvēģu
studenti/ es, un jau kārtējie, kuri runā teicamā angļu valodā. Dodoties
atpakaļ, pamanu, ka mana jaka vēl vientulīgi un uzticīgi mani gaida
uz dīvāna, nu jau blakus svešiniekiem.
Reklāma
Pusceļā uz mājām gandrīz
apmaldos, taču, intuīcijai paklausot, atrodu savu mājvietu. Ļaujiet man teikt,
ka apmaldīties mīnus padsmit grādos, – tas nav forši. Kopmītnēs priekšā sēž divas
piedzērušās kaimiņienes un vienas no viņām puisis. Šoreiz viņi liekas daudz draudzīgāki
un atvērtāki nekā ierasti. Kad saldais pārītis aiziet gulēt, viena kaimiņiene
vēl paliek ar mani parunāties. Izrādās, ka Lilehammeres universitātes ēkas
tikušas uzceltas īpaši Olimpiskajām spēlēm, gan ne izglītības nolūkiem, bet
žurnālistu un mediju vajadzībām. Pēc Olimpisko spēļu kaislību norimšanas tika
nolemts šeit iekārtot universitāti. Mana kaimiņiene ir daudz ceļojusi, šobrīd
raksta bakalauru un jau kaļ grandiozus plānus nākotnei. Esot pieteikusies uz
mārketinga un pārdošanas vadītāja amatu Dubaijas 7 zvaigžņu viesnīcā, un tad
vēl plānojot pāris nedēļas vadīt
kursus Anglijā. Norvēģijā esot daudz iespēju ar dažādām programmām un
organizācijām šādā veidā apceļot pasauli. Runājot par augstāko izglītību,
jāpiemin, ka Norvēģijā augstākā izglītība ir bez maksas, vēl pie tam students
katru mēnesi saņem stipendiju aptuveni Ls 700 apmērā. Taču studijas šeit,
manuprāt, ir nosacīti par brīvu, jo vienas mācību grāmatas cena svārstās no Ls
10 līdz Ls 50, un tā kā vairākos kursos nereti jāiegādājas ne viena vien
grāmata, kopsummā vien sanāk tā pati semestra studiju maksa. Ir arī privātās
augstskolas, bet to kvalitāte īpaši neatšķiroties no valsts augstskolām, kā arī
maksa par gadu ir aptuveni Ls 10 000. Tādas un citādas lietas tika
apspriestas ar kaimiņieni un tad jau ap pieciem no rīta devos pie miera.
19.01.2013.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
