Viedokļi: Kā tūrisma nozares uzņēmumi un to vadītāji atzīmēs Līgo svētkus? (papildināts, 6 viedokļi)

Viedokļi: Kā tūrisma nozares uzņēmumi un to vadītāji atzīmēs Līgo svētkus? (papildināts, 6 viedokļi)

Līgo svētkus jau svinēsim šajā nedēļas nogalē – katrs tos pavadīsim citādāk, piekopjot katrs savas jau gadiem ilgās ģimenes tradīcijas vai veidojot jaunas, vai arī vienkārši labi pavadot laiku kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem.  Interesanti ko Travelnews.lv sadarbības partneri plāno darīt šajos svētkos?

Jānis Strazdiņš, atpūtas kompleksa “Miķelis” direktors

Diemžēl šajos svētkos būsim slēgti, bet 22. jūnijā mēs plānojam kopīgu uzņēmuma pasākumu visiem kolēģiem, kurā kārtīgi nosvinēsim. Pašā Līgo vakarā katrs plānojam svinēt ar saviem radiem, draugiem. Līgo svētki man personīgi asociējas ar ugunskuru, vainagiem, dejām un dziesmām. Ģimenē ievērojam, var teikt, pavisam klasiskas tradīcijas, piemēram, katru gadu ar abām meitām lecam pāri ugunskuram – tas gan ir bīstami, bet mums tas katru gadu ir kā obligāts pasākums. Neatņemama Līgo svētku galda sastāvdaļa manā ģimenē ir ķimeņu siers, labs alus un cepta gaļa. Domāju, ka šajos svētkos nav svarīga īpaša oriģinalitāte piekopto tradīciju ziņā, bet gan labi pavadītais laiks ar tuvajiem cilvēkiem.

Reinis Čerņājevs, restorāna “Prospekts 55” šefpavārs

Mēs šajos svētkos, būsim slēgti, jo kā jau latvieši, vēlamies labi nosvinēt – mūsu ideoloģija ir, ka restorānu darbībai vispārīgi nav lielas jēgas šajās dienās, jo liela daļa cilvēku brauc ārpus Rīgas cept gaļu un baudīt dabu, nevis vēlas tās pavadīt pilsētā, restorānā. Neskatoties uz to, mēs klientiem piedāvājam pēc viņu vēlmēm iemarinēt šašliku un iegādāties to pie mums, cepšanai mājās. Man Līgo svētki ir vairāk kā laiks, ko pavadīt kopā ar draugiem un ģimeni un īpaši nevarētu teikt, ka mums ir kādas izteiktas tradīcijas. Protams, dzeram alu un varbūt kaut kas, ko tādu tradicionālāku darām – mēs paši sienam Jāņu sieru un cepam vai kūpinām gaļu. Es teiktu, ka šefpavāriem un cilvēkiem, kas strādā restorānu biznesā, vispārīgi ir salīdzinoši maz brīvā laika, un svētku dienas ir tās, kuras patiešām cenšamies izmantot, lai labi pavadītu laiku.

Ruta Priede, viesnīcas, “Park Hotel Latgola” vadītāja

Katru gadu mēs izrotājam telpas ar Jāņu zālēm, protams, pašu plūktām – tas ir svarīgi un tā mums var pat teikt ir viena no ikgada  “teambuilding” aktivitātēm, kad mūsu meitenes brauc pakaļ Jāņu zālēm, tepat mūsu viesnīcas apkārtnē. Vēl katru gadu Līgo svētku laikā brokastīs piedāvājam arī tradicionālo ķimeņu Jāņu sieru, bet viss cits lielākoties ēdienkartē saglabājas tas pats. Daugavpils pusē, uzskatu, Līgo svētku svinēšana nav tik ļoti izteikta, ir tieši otrādāk – cilvēki vairāk izbrauc no pilsētas un īpaši neuzturas šeit esošajās viesnīcās un restorānos.  

Manā ģimenē ir ļoti svarīga vainagu pīšana gan man, gan manam vīram – vīru sauc Jānis, tāpēc šīs tradīcijas ievērošana šķiet vēl svarīgāka. Ja Līgo svētkus svinam ar vīra ģimeni obligāts noteikums ir, ka vainagiem ir jābūt pašu pītiem nevis pirktiem. Kopš esmu kļuvusi par Jāņa sievu, katru gadu arī cenšos siet Jāņu sieru – šim sieram man vēl nav konkrētas receptes, katru gadu eksperimentēju gan pagatavošanas veida ziņā, gan izmantoto sastāvdaļu un garšvielu ziņā. Parasti šos svētkus svinam ārpus pilsētas, draugu un tuvinieku pulkā pie ugunskura dziedot Jāņu dziesmas un dejojot.

Edgars Vizulis, AS «Skrundas muiža» valdes priekšsēdētājs

Mēs piedāvājam kvalitatīvus un lokālus produktus un uz tiem mēs liekam ļoti lielu uzsvaru visu laiku, ne tikai Līgo svētkos. Protams, muižā kopumā būs redzamas ar šo svētku tematiku saistītas nianses un viesiem būs skaidrs, ka šie svētki tuvojas, bet nekas īpaši grandiozs netiek plānots – mēs tāpat, var teikt, esam ļoti latviski. Mums vēsturiski vispārīgi ir iegājies, ka pirms Līgo nedēļa ir diezgan tukša un tas, manuprāt, arī ir labi, jo pārējā vasaras sezona ir diezgan noslogota un mēs savā darba specifikācijā necenšamies likt lielu uzsvaru uz šo svētku komercializāciju. Uzskatu, ka pēdējo aptuveni 10 gadu laikā cilvēku izpratne par šiem svētkiem un to, kas ar tiem tiek asociēts ir manījies. Neteiktu, ka man šie svētki asociējas ar latviešu tautasdziesmu dziedāšanu, kā tas vēsturiski ierasts, un varbūt to šo tradīciju vajadzētu atkal sākt stiprināt. Man Līgo svētki asociējas vairāk ar brīvām dienām, kas šogad ir, diemžēl, sestdiena un svētdiena. Šajās dienās visi tuvie cilvēki, ģimenes sanāk kopā, noteikti pēc iespējas cenšoties vairāk tikt prom no pilsētas, pie dabas, kur varētu mierīgi pavadīt šos svētkus, bez trakas ballītes. Mūsu ģimenē nevarētu apgalvot, ka ir kādas īpašas oriģinālas tradīcijas, bet šie svētki mums ir laiks, kad pārdomājam arī visu līdz šim izdarīto un kā labāk darboties nākotnē.

Astērija Vucēna, “Līvānu TIC” tūrisma speciāliste

Līvānu pagastā šogad ir paredzēti daudzi Līgo svētku pasākumi un aktivitātes – aicinām Jūs ar tiem iepazīties mūsu Facebook lapā šeit. Kā jau tradicionāli visi latvieši, arī mēs ģimenē katru gadu kurinām ugunskuru ap kuru visi sēžam. Īsti nevaru teikt, ka mums ir kādas īpašas Līgo svētku tradīcijas – diemžēl ģimenē nav neviena Jāņa un vienmēr šos svētkus vairāk pavadām meiteņu kompānijā. Līgo svētkus es nevarētu iedomāties, protams,  bez ķimeņu siera un alus un arī Jāņu zāļu lasīšanas. Vienmēr man ir svarīgi ar šīm zālēm, ozolu vainagiem izpušķot arī māju. Nedrīkst aizmirst arī par pīlādžiem, kas jau vēsturiski kalpo par tādu kā raganu atbaidīšanas līdzekli – varbūt tas ir kaut kas interesants.

Aigars Ribušs, “Alūksnes TIC” tūrisma informācijas speciālists

Manā ģimenē ļoti svarīga Līgo svētku sastāvdaļa ir Jāņu un Līgu aplīgošana. Šajā svētku etapā tāds lielāks pulciņš cilvēku sanāk kopā, Līgām un Jāņiem tiek pīti ozola un ziedu vainagi un tad notiek aplīgošana – apciemojam mājas kurās zināms, ka dzīvo Līga vai Jānis. Parasti bariņā ir kāds ar akordeonu un mēs dziedam Līgo dziesmas. Šajos svētkos viennozīmīgi nevar iztikt bez siera, alus un šašlika un vakarā parasti tiek apmeklēta arī kāda vietējā zaļumballe. Var teikt, ka ar to mana ģimene, droši vien, atšķiras – mums svinības pie ugunskura, kas ir ļoti ierasti Latvijā, aizstāj šī aplīgošana, zaļumballe un papardes zieda meklēšana.  Protams, kāds arī lec pāri ugunskuram, bet nekādas īpašas aktivitātes pie tā parasti nenorisinās. Es domāju, ka šo te aplīgošanas tradīciju, kas īstenībā vairs, manuprāt, nav tik izplatīta mūsdienās, vajadzētu mēģināt ieviest no jauna, jo vienmēr, kad cilvēki no tālākām Latvijas vietām pie mums atbrauc svinēt šos svētkus viņi vienmēr ir sajūsmā.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Pasākumi Valmierā jūlijā Valmieras TIC
Lielākie pasākumi Valmierā un apkārtējos novados 2018.gada jūlijā | Skatīt vairāk
Latvija
Lielizrāde "(Ne)pareizie dziesmu svētki" Saulkrastu TIC
27. jūlijā pl.19.00 Saulkrastu brīvdabas estrādē neparasta brīvdabas izrāde “(Ne)PAREIZIE DZIESMU SVĒTKI”. | Skatīt vairāk
8.00 EUR
Livonijas kulinārās garšas meistarklase Valmieras TIC
28. jūlijā no plkst. 11:00 līdz 14:00 Valmieras pilsētas 735. gadadienas svinību laikā norisināsies Livonijas kulinārās garšas meistarklase. | Skatīt vairāk
Ekskursija ģimenēm "Sprīdīša piedzīvojumi" Valmieras TIC
Svētdien, 29.jūlijā, no plkst.13.00 līdz 15.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina interesentus kopā ar Valmieras tūristu gidi Lolitu Dreimani | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2018 www.turismabizness.de | Design & maintenance © 2000 - 2018 1st-studio.com

 
Total Timed::0.13591886sec.