Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/celojumubode.lv/lonelyplanet.com
Vatikānam nav līdzības ne ar vienu citu valsti pasaulē. Šī ir gan mazākā pasaules valsts, gan Katoļu baznīcas galvas - Romas pāvesta – rezidence. Vatikāns ir valsts, kuras saimniecību uztur Katoļu baznīcas piekritēji visā pasaulē. Vatikāns vilina ceļotājus ar skaisti tērpto un disciplinēto armiju - 100 motivētiem šveiciešu gvardiem. Te ik gadu Lieldienās un Ziemassvētkos pulcējas tūkstošiem ticīgo, lai smeltos ticības spēku līdzās vienam no pasaules lielākajiem dievnamiem - Svētā Pāvila katedrālei, kas būvēta 16. gadsimtā.
Īsto patiesību par šo pilsētvalsti zinās retais, vien paši valsts vadītāji. Pēc Dena Brauna sarakstītās grāmatas "Da Vinči kods" nākšanas klajā, cilvēku pieplūdums ik gadu tikai palielinās, radot noslēpumainības priekškaru šai mazajai valstij.
Reklāma
Vatikāna muzejos apskatāmi pasaules slavenu mākslinieku darbi. Kāpnes, kas ved augšup uz muzejiem, 1932.gadā ir projektējis Džuzepe Momo. Kāpnes ir unikālas ar to, ka veido divas spirāles: viena ved cilvēku plūsmu augšup, bet otra – lejup. Te atrodas arī Rafaēla darbu kolekcija, kā arī Mikelandželo gleznas un skulptūras.
No 1508. līdz 1512. gadam Mikelandželo apgleznoja Siksta kapelas griestus, izveidodams 520 kvadrātmetrus lielu fresku. Lai to paveiktu, māksliniekam nācās dzīvot uz speciāli projektētām stalažām, gulēt un gleznot uz griestiem guļus stāvoklī. Arī tagad, guļus stāvoklī skatoties gleznojumus, tie iegūst citus apveidus, kļūst telpiskāki. Griestus dižais mākslinieks apgleznoja ar Pirmās Mozus grāmatas sižetu freskām (1508 – 1512), bet uz altāra sienas uzgleznoja "Pastaro tiesu" (1534 – 1541). 1993.gadā tā tika atklāta no jauna, pēc gadiem ilgas restaurācijas. Fresku reiz pasūtījis pāvests Pāvils Trešais Farneze. Mikelandželo savos darbos kā modeļus sieviešu tēlu atveidošanai izmantojis vīriešus, iespējams, arī oranžās drānās tērpto "Lībijas Sibillu", kas ir pagānu praviete, kas sniedzas pēc Zināšanu grāmatas. Siksta kapela ir vieta, kur kardināli ievēl jauno pāvestu. Kad lēmums pieņemts, tad to var redzēt pēc dūmu strūklas, kas rāmi paceļas debesīs.
Tūrisma dati liecina, ka sezonas laikā – no marta līdz oktobrim – dienā Vatikāna muzejus vēlas apmeklēt 30 000 cilvēki. Iepriekš minētās spirāles veida trepes, kas ved uz un no muzeju, apgrūtina veiklas tūristu plūsmas veidošanos. Vatikāna muzeja direktore Barbara Jatta nākusi klajā ar ziņojumu, ka 2019. gadā tiks ierobežots dienas tūristu skaits, kas ļaus ar pārliecību vadīt ekskursijas gidiem, bet apmeklētāji jutīsies drošāk. Šobrīd nav vēl izlemts, cik liels skaits tūristu dienā varēs piekļūt unikālajiem mākslas darbiem, kas atrodas muzejos.
Lai mazinātu bezgaisu telpās, kurās vienlaicīgi uzturas vairāki simti cilvēku, tiks uzstādīti augstas kvalitātes kondicionieri. Bet, lai kontrolētu tūristu plūsmu, tiks veidotas īpašas biļešu pārdošanas sistēmas, pie kurām šobrīd tiek strādāts.
Tiem, kas vēlas baudīt harmonisku muzeju tūri, dodoties pa alternatīviem maršrutiem pa mazāk zināmām muzeju daļām, ir radīta īpaša "agro putnu ekskursija", kas sākas agrā rītā, kamēr citi guļ – plkst. 6:00.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
