Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Welt.de
Vissarežģītākā lieta, lai iepazītu pasaulē visaugstāk virs jūras līmeņa esošo galvaspilsētu – Ekvadoras galvaspilsētu Kito (Quito), ir nokļūšana tajā, jo Kito lidostas skrejceļi ir vieni no bīstamākajiem pasaulē. Taču, kad esi nokļuvis šajā Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrastes valstī Andu kalnos, saproti, ka garais un sarežģītais ceļš ir bijis tā vērts. Kito augstums virs jūras līmeņa sasniedz 2850 metrus.
Kito lidosta uzbūvēta dzīvojamā rajonā, ko ieskauj augstas kalnu virsotnes, - ja aumaļām nelīst lietus, tad bieži ieleju klāj vismaz bieza migla, un tad starptautiskā lidosta tiek slēgta. Turklāt daudzi piloti Aeropuerto Internacional Mariscal Sucre nolaišanās skrejceļus uzskata par vieniem no bīstamākajiem pasaulē – tie ir īsi un šauri.
Kito dzīvo 1,5 miljoni iedzīvotāju, bet pati pilsēta izvietojusies vairākās Andu kalnu ielejās, tāpēc aizņem apmēram četras reizes lielāku platību nekā, piemēram, Berlīne, - pilsēta ir 50 kilometrus gara, bet platākajā vietā tikai piecus kilometrus plata. Augstuma atšķirība starp pilsētas zemāko un augstāko vietu ir gandrīz četri kilometri.
Pilsētā valda „stila neesamības stils”, kas raksturīgs Dienvidamerikai: raibs juceklis, kas pilnībā ignorē tradicionālos formu un krāsu saderības likumus. Toties koloniālā stilā celtais pilsētas centrs – ap 300 ēkām – kopš 1978. gada iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tiek pelnīti dēvēts par „kontinenta pērli”. Nedēļas nogalēs pilsētas centrs tiek slēgts automašīnām un pārvēršas par lielu gājēju zonu, kur notiek aktīva ielu tirdzniecība, bērni pūš ziepju burbuļus, bet vecāki vīri, ko Ekvadorā ar melnā humora pieskaņu dēvē par „beigtajiem baložiem”, sēž uz soliņiem ietvju malā un spēlē šahu.
Pēdējo gadu laikā Kito centrs piedzīvojis kārtīgu „skaistumkopšanu” – tiek atjaunotas vēsturiskās ēkas, remontēts ielu apgaismojums un ielas vairs nešķērso kabeļu un vadu juceklis. Vēsturiskajā centrā, kas ilgus gadu desmitus bija nabadzīgo iedzīvotāju rajons, tagad atgriežas arī labāk situētie, tiek ierīkoti veikali un saloni. Nebrīnieties, ja kāda veikaliņa saimnieks, jums garāmejot, iespiedīs saujā pāris monētas – tā ir Kito tradīcija, kas garantējot veiksmi nedēļas garumā.
Augstu pāri pilsētai slejas tās aizstāves – Madonnas statuja. „Virgen del panecillo” tulkojumā no spāņu valodas nozīmē „jaunava uz bulciņas”. Ja kādam šāds svētās patroneses apzīmējums liekas jocīgs, pietiek tikai vērīgāk paskatīties uz pakalna formu, kura galā statuja atrodas, - kalns patiešām atgādina bulciņu. Lai gan ekvadorieši ir stingri katoļticīgi, viņiem raksturīgs arī pasaules uztveres vieglums un nepiespiestība, un šis apzīmējums tam ir spilgts piemērs.
No 45 metrus augstās Madonnas statuja pakājes labā laikā paveras skats gan uz pašu Kito, gan nepilnus 6000 metrus augsto, sniega klāto Kotopaksi (Cotopaxi) vulkānu, gan jaunās lidostas būvlaukumu, kas tuvākajā laikā aizvietos veco, pašreizējo.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
