“Lūdzu, pārliecinieties, vai jūsu drošības josta ir nostiprināta, sēdeklis nofiksēts paceltā pozīcijā, un elektroniskās ierīces – izslēgtas.”
Visticamāk, ikkatrs ceļotājs kaut reizi sev neviļus uzdevis jautājumu, vai šīs un citas lidsabiedrību piekoptās procedūras pacelšanās, lidojuma un nosēšanās laikā patiešām ir nepieciešamas.
Reklāma
Nav šaubu, ka vairākas aviotūrisma nianses un nereti dīvaino aviokompāniju noteikumu aspekti tīti noslēpumainības plīvurā, tādēļ šoreiz piedāvājam skaidrojumus dažiem itin interesantiem mītiem par ceļošanu lidmašīnā.
1. Vai avārijas poza patiešām palīdz izdzīvot?
Pastāv vairākas, tostarp – pat kuriozas teorijas, kādēļ lidsabiedrības paredz avārijas pozas izmantošanu. Tā, piemēram, tiek uzskatīts, ka šāda ķermeņa pozīcija pasargā no zobu izsišanas trieciena gadījumā, kā arī ļauj vieglāk identificēt aviokatastrofā cietušos.
2012. gadā veiktajā pētījumā, Meksikas tuksnesī tīši nogāžot aviolaineri Boeing 727, tika apstiprināts, ka avārijas pozīcijai ir izšķiroša nozīme aviokatastrofas gadījumā. Uz testa lidmašīnas klāja atradās trīs manekeni – viens no tiem "sēdēja" klasiskajā avārijas pozīcijā, kādu mūsdienās izmanto lidsabiedrības, otrs bija piesprādzēts ar drošības jostu, bet, uzstādot trešo manekenu, netika ņemti vērā nekādi drošības nosacījumi. Kā liecina ekspertu atzinums, pirmais no tiem būtu izdzīvojis, otrais būtu cietis no nopietnām galvas traumām, taču trešais – gājis bojā.
2. Vai taisnība, ka lidojuma laikā ir sarežģīti pasniegt diētisko "Coca Cola"?
Tā tik tiešām ir taisnība – diētisko kolu, kas ir gāzēts dzēriens, lielā augstumā ir grūti ieliet glāzē.
"No visiem dzērieniem, ko pasniedzam lidojuma laikā, diētiskās kolas ieliešana glāzē aizņem visvairāk laika – karbonizētā dzēriena putas 11 kilometru augstumā nosēžas teju mūžīgi," atzīst stjuarte un autore Hetere Pūla.
3. Kādēļ pacelšanās un nolaišanās laikā iluminatoru aizslietņiem jābūt paceltiem, bet sēdvietu atzveltnēm – vertikālā stāvoklī?
Tas nepieciešams, lai apkalpes locekļiem un pasažieriem būtu vieglāk sekot, kas notiek lidmašīnās ārpusē tehnisku problēmu, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.
Pacelti iluminatoru aizslietņi ļauj arī glābējiem vieglāk saskatīt, kas notiek aviolainera salonā, kā arī atrast iesprostotus pasažierus avārijas gadījumā.
Turklāt noteikti vajadzētu klausīt apkalpes norādījumam pacelšanās un nolaišanās laikā pacelt sēdvietas atzveltni – jūsu pašu drošības labad. Braiens Menings, kādas ASV lidsabiedrības stjuarts, paskaidro: "Kad sēdeklis ir pacelts, tas ir bloķētā pozīcijā. Ja atzveltne ir nolaista, tā ir vaļīga. Avārijas gadījumā vaļīgs sēdeklis var savainot pasažierus."
Atzveltņu pacelšana nodrošina arī vairāk vietas evakuācijai, turklāt nolaists sēdeklis var traucēt aizmugurē sēdošajam pasažierim iekārtoties avārijas pozā.
4. Vai taisnība, ka, sēžot lidmašīnas aizmugurē, pastāv lielāka iespēja izdzīvot aviokatastrofā?
Kā liecina ASV Nacionālā Transporta drošības biroja informācija, iespēja, ka iesiet bojā aviokatastrofā ir 1:90 000 000.
Tomēr tiem ļaudīm, kurus lidojuma laikā allaž pārņem nemiers, tiek ieteikts izvēlēties sēdvietu aviolainera aizmugurē. Jau minētās aviokatastrofas simulācijas laikā Meksikas tuksnesī tika noskaidrots arī, ka lidaparāta aizmugurē sēdošajiem ir lielāka iespēja izdzīvot avārijas gadījumā, jo, kas ir visai loģiski, sadursmes brīdī aviolainera priekšgals pakļauts lielākai trieciena enerģijai.
5. Kādēļ atsevišķās nosēšanās procedūrās tiek aptumšots salona apgaismojums?
Mākslīgo apgaismojumu aviolainera salonā mēdz samazināt, lai pasažieri spētu vieglāk adaptēties dabiskajai gaismai. Turklāt apkalpes locekļiem tumšākā vidē vieglāk pamanīt dzirksteles vai liesmas tehniska incidenta gadījumā.
6. Vai lielā augstumā alkohola iedarbība ir intensīvāka?
Kā liecina pētījumi, šis uzskats neatbilst patiesībai. Doktors Bušans Kapurs no Toronto Universitātes stāsta, ka alkohola koncentrācija pasažieru asinīs lielākā augstumā nepalielinās. Tomēr, ceļojot lidmašīnā, ļaudīm ir tendence grādīgos dzērienus malkot biežāk, kas, protams, izpaužas kā lielāks reibums. Turklāt zemais gaisa spiediens pasažieriem var likt justies vairāk apreibušiem.
7. Cik lielai radiācijas devai pakļauti pasažieri lidojuma laikā?
Ļaudis, kas ceļo lidmašīnā, var tikt pakļauti nedaudz lielākai jonizējošās radiācijas devai nekā uz zemes. Tas tādēļ, ka, lidojot 7–12 kilometru augstumā (komerciālo aviolaineru tipiskais kreisēšanas augstums) Zemes atmosfēra ir nedaudz retināta, tādēļ mazāk pasargā no kaitīgās kosmiskās radiācijas.
Tā, piemēram, pēc ASV Federālās Aviācijas administrācijas datiem, septiņu stundu ilga lidojuma laikā no Ņujorkas uz Londonu ceļotāji saņem aptuveni tādu pašu radiācijas devu, kā veicot krūškurvja rentgenu, bet no Ņujorkas uz Tokiju – "dubultdevu".
Populārakie piedāvājumi
