Grieķija (Ελλάδα, Greece, Grèce, Griechenland)
 |
Informācija par Grieķiju
Grieķija (Ελλάδα, Greece, Grèce, Griechenland)
|
| Galvaspilsēta: |
Atēnas |
| Valsts platība: |
131 957 km² |
| Valsts iekārta: |
pārlamentāra republika |
| Iedzīvotāju skaits: |
10 723 000 (2008) |
| Oficiālā valoda: |
grieķu |
| Citas valodas: |
- |
| Reliģija: |
grieķu pareizticīgie (97%), musulmaņi |
| Naudas vienība: |
eiro (EUR) |
| Starptautiskais tālruņu kods: |
+30 |
| Interneta adreses nobeigums: |
.gr |
| Augstāka virsotne: |
Olimps (2904 m.v.j.l.) |
| Garākā upe: |
Aljakmona (297 km) |
| Lielākais ezers: |
Trihona (95 840 km²) |
| |
|
| Grieķija kā tūrisma galamērķis |
|
Vai šai lieliskajai zemei vispār nepieciešami spilgti epiteti un glaimojošas atsauksmes? Eiropiešu kultūras dzimtene, demokrātijas radītāja un olimpisko spēļu izgudrotāja. Senatnē – Zīda ceļa krustceles, tagad – visaustrumnieciskākā no Vecā kontinenta valstīm. Taču tur izpaliek apnicīgā kaulēšanās tirgos un veikalos vai par ikvienu sīkumu. Turklāt Grieķijā ir droši un silti.
Reiz tāltālā senatnē, kad pasaule vēl bija pavisam jauna, dievu virsvadonis Zevs nolēma noskaidrot, kura ir visskaistākā, visnozīmīgākā vieta un visvairāk pelnījusi saukties par Zemes centru. Tāpēc Zevs palaida debesīs divus varenus ērgļus, likdams vienam lidot pret Austrumiem, otram – pret Rietumiem, lai pārlūkotu visas zemes un izvēlētos no tām viscienīgāko. Atlidojuši atpakaļ no pašas pasaules malas, abi ērgļi satikās Delfos, kas tādēļ iemantoja “pasaules nabas” godu un kur paši grieķu dievi esot cēluši pirmos tempļus, bet vēlāk maģiskās pareģes pītijas simtiem gadu sludinājušas nekļūdīgus nākotnes pareģojumus gan cilvēkiem, gan valstīm... Varbūt teiksiet – vai nu mazums skaistu leģendu?Taču Delfos, no Parnasa kalna nogāzes veroties pasakainajā skatā uz staltām cipresēm apaugušo tempļu drupām, skarbajām klintīm, lejā zaļojošo ieleju un tālē saulē vizmojošo jūru, patiešām aizraujas elpa. Nudien, Olimpa dievu izvēle bijusi nekļūdīga...
Taču Grieķijā šādas apburošas vietas var atrast vēl un vēl. Atēnās – majestātiskais Partenons, Epidaurā – amfiteātris ar pārsteidzoši dzidro akustiku, Meteorā – nepieejamās klintīs sabūvētie klosteri un mūku debešķīgie dziedājumi. Tamlīdzīgu pasaules mēroga izcilu mākslas un vēstures pieminekļu šajā valstī ir tikpat daudz, cik ērtu un komfortablu viesnīcu ar visstingrākajiem servisa standartiem un visnotaļ saprātīgām cenām.
Tomēr kā Grieķijas visdiženākais sasniegums, protams, būtu jānosauc skaistuma izgudrošana. Vismaz tajā izpratnē, kas visvairāk patīk eiropeiskajai civilizācijai. Jo ar Venēras, Apollona un pārējo dievu mūžīgajos mākslas darbos sastingušo daili gan daudzi mēģinājuši sacensties, taču vēl neviens nav uzdrīkstējies atzīt, ka jel kādam to būtu izdevies pārspēt. Skaistuma ideālu patentu grieķi stingri patur savās rokās. Pēc tā vairāk vai mazāk atpazīstamām kopijām atvasinātie priekšstati pieņemti par valdošajiem teju vai visos kontinentos, taču miljoniem cilvēku ik gadus piepilda savu seno sapni pašu acīm ieraudzīt lielisko un nepārspējamo oriģinālu – dižo Grieķiju. Vai šogad nav pienācis īstais laiks to izdarīt arī Jums?
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pindu kalni, augstākā virsotne – Olimps (2917 m).
Lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Herakliona
Klimats: subtropisks, Vidusjūras. Vasaras sausas un karstas, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +25-28°C. Ziemas ir maigas (janvārī vidējā gaisa temperatūra ir +4-12°C) un samērā lietainas. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700-800 m. Vidējais nokrišņu daudzums 400-700 mm gadā, līdzenumos līdz 1500 mm gadā. Vislabāk ceļot ir periodā no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim.
Spriegums tīklā: 220 V
Laika josla: tā pati, kas Latvijā
Kredītkartes: lielākā daļa viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/Mastercard
Muita: ievest ārvalstu valūtu var bez ierobežojuma, vairāk nekā 2500$ ir jādeklarē. Iepriekš ievestās valūtas izvešana atļauta 1 gada laikā. Valstī atļauts ievest 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 g tabakas, 1 l stipro dzērienu, 2 l vīnu un suvenīrus par summu līdz 150 eiro. Atļauts ievest 1 videokameru, fotoaparātu, magnetolu, sporta inventāru 1 cilvēkam. Aizliegts ievest narkotikas, ieročus, munīciju bez speciālas atļaujas, indīgas vielas. Izvest senlietas un arheoloģiskus priekšmetus aizliegts. Atļauta pārdošanā esošu antīko darbu kopiju izvešana.
Nacionālā virtuve: diezgan vienkārši pagatavojama. Iecienītas ir zivis un jūras produkcija – gan siltā, gan aukstā, gan ceptā, gan vārītā veidā. Populārākie ir salāti no zivju ikriem, ceptas zivis, krevetes, vārīta zivs ar sīpolu mērci un asām piedevām. Grieķi ir lielākie dārzeņu cienītāji. Populāri ir pildīti baklažāni, artišoki, cepti tomāti, pupas, sīpoli, saldie pipari u.c. Otrajā vietā ir gaļa, noteikti vajadzētu pagaršot šašliku, truša gaļu, teļa gaļu ar ķiploku mērci un balto vīnu. Galvenie dzērieni valstī ir kafija un vīns. Milzīgs ir vīnu šķirņu klāsts, vīni tiek apstrādāti ar sveķiem, tādēļ tiem ir neparasta garša. Vēl populārs ir anīsa degvīns, liķieri, konjaki.
Populārākie tūrisma objekti: Partenons (Atēnas), Knosas pils (Krēta), Akropole (Atēnas), Olimpiskais stadions (Atēnas), Prezidenta pils, (Atēnas), Delfi, Parnasa kalns, Apolona templis, Olimpija, Zeva templis, Mikēnu pilsēta, Senā Grieķijas galvaspilsēta Nafplio, Senā Epidaura, Permas alas, Meteoras bizantiešu pilsēta.
|
| |
|
Halkidiki - saulē un «Zilo karogu» ēnā atpūtas reģions |
|
Grieķija, senā Hellāda... šie vārdi zināmi visā pasaulē. Tas ir kā civilizācijas, demokrātijas, kultūras, mākslas un filozofijas simbols. Homēra eposi, Eshila, Sofokla un Eiripīda traģēdijas, komēdijas un drāmas, vēsturnieka Hērodota darbi, Dēmokrita, Platona un Aristoteļa darbi kļuva par jaunās Rietumeiropas kultūras pamatakmeņiem, nepazūdot laiku un vēstures virpuļos, nezaudējot savu vērtību – un tā Senā Grieķija rokrokā ar mūsdienu valsti ir ienākusi XXI gadsimta Eiropā.
Halkidiki – tas skan tik noslēpumaini un vilinoši kā tālu, nepazīstamu zemju kārdinošs aicinājums... Un nudien, tur ir brīnišķīgi jauki, turklāt tas izrādās mums vistuvākais allaž valdzinošās Vidusjūras kūrorts!
Ar ko tad šis Grieķijas ziemeļu novads izpelnījies tik īpašu slavu? Protams, ar šejienes lieliskajām smilšu pludmalēm, par kuru apskaužamo kvalitāti skaidrāk par skaidru liecina skaitļi: Eiropas Padomes statistika rāda, ka tieši Halkidiki piekrastes pludmalēm visā Eiropā ir piešķirts visvairāk „Zilo karogu”, kas oficiāli apliecina ar to apbalvotā liedaga ideālo piemērotību ūdens un saules peldēm, tā tīrību un drošību.
Taču arī tiem, kas vēlas ko vairāk par tirkīzzilās Egejas jūras sniegtajam baudām, te būs gana ko apskatīt: neba velti antīkās Olintosas pilsētas drupas nodēvētas par grieķu Pompejām, bet uz svēto Atosa kalnu un tā klosteri plūst pareizticīgo dievlūdzēju straumes no visas pasaules. Tiesa gan, tikai vīrieši, jo daiļā dzimuma pārstāvēm tur reliģiski tikumisku apsvērumu dēļ ieeja liegta. Toties izbraucienā ar kuģīti pa gabalu apbrīnot šīs vietas maģisko skaistumu var ikkatrs. Bet, ja esat gatavi arī tālākam Grieķijas Maķedonijas provinces apceļojumam, noteikti dodieties uz brīnišķīgo Meteoru, kur jūs savaldzinās nepieejamās klintīs sabūvētie vientuļnieku klosteri.
Halkidiki pussala atrodas Maķedonijā, pašā lielākajā Grieķijas provincē. Tā ir viena no gleznainākajām un ekoloģiski tīrākajām vietām Grieķijā. VIII gs. p.m.ē. no Evbejas Grieķijā ienākušie etruski nosauca šo pussalu savas salas galvaspilsētas Halkidiki vārdā, un senās Grieķijas vēstures arēnā parādījās Halkidiki valsts.
348. gadā p.m.ē. Maķedonijas valdnieks Filips II, Maķedonijas Aleksandra tēvs, iekaroja Halkidiki un pievienoja pussalu plaukstošajai Maķedonijas valstij. Halkidiki dēvē arī par Poseidona trijzari. Leģenda vēsta, ka mītiskie milži Sitons un Afons nevarēja vienoties, kurš no viņiem iegūs brīnumdaiļo nāru, un ar savu ķildu saniknoja jūras valdnieku Poseidonu, kas dusmās meta milžiem ar savu trijžuburi, sadalot Halkidiki pussalu trijos „zaros” – zemesragos, kurus pēc tam nosauca par Afona, Sitonja un Kasandras pussalām. Starp šiem zemesragiem caurspīdīgi smaragdzaļos viļņus veļ siltā un maigā Egejas jūra. Mazas, mājīgas kūrortpilsētiņas izvietojušās līcīšu krastos un aicinoši vērušas bāru un krodziņu durvis, gaida tūristus un vietējos. Smaržīgs priežu mežu gaiss, vīnogulāji, pistāciju un citrusu birzis vedina atpūsties, nedomājot par ikdienu – un Halkidiki pussalā tas izdodas visiem atpūtniekiem – gan skaļu izpriecu cienītājiem, gan klusumu mīlošajiem.
KŪRORTI HALKIDIKI REĢIONĀ
Kūrorts Hanioti. Neliels, dzīvespriecīgs un košs kūrorts Kasandras zemesragā. Sīko oļu pludmalē ir ērti peldēties un sauļoties. Pilsētiņā ir arī daudzveidīgas iespējas labi paēst un izklaidēties, visur atradīsiet arī jaukus suvenīru veikaliņus. Siltajos vakaros prieku sagādās pastaigas un pasēdēšana krodziņos zem klajas debess. Arī viesnīcas šeit apmierinās jebkuras prasības.
Kūrorts Kaliteja. Kaliteja - ir ļaužu un izpriecu pilna pilsētiņa Kasandras zemesragā. Pilsētas centrā ir vairākas bankas, veikali un veikaliņi, un pat mazi dārzeņu un augļu tirdziņi. Pludmales zonā – daudz bāru, tavernu un kafejnīcu. Puskilometru uz dienvidiem no pilsētas centra atradīsiet diskotēku zem klajas debess. Ūdenssporta cienītājus šeit priecēs daivinga centrs un citi ūdenssporta veidi. Jūras krastā atrodas senais Amona-Zeva templis.
Kūrorts Elani. Elani ir tipisks viesnīcu rajons Kasandras zemesraga vidū. Priežu meža ielokā izvietojušās labiekārtotas viesnīcas, kurās pieejamas dažādas izklaides iespējas. Tuvākais ciematiņš Sivori atrodas četrus kilometrus tālāk, bet, ja vēlaties ienirt pamatīgā ļaužu burzmā, būs jāizmanto autobuss vai velosipēds, jo Kasandrijas pilsētiņa, kurā ir bankas, veikaliņi un ielu kafejnīcas, ir 8 kilometru attālumā no Elani kūrorta.
Kūrorts Afitos. Maza pilsētiņa augsta paugura virsotnē, atrodas gleznainā Kasandras pussalas vietā. Afi tosas namu arhitektūrā un senajās ieliņās ir saglabājies senais grieķiskais gars, padarot dzīvi šeit īpaši interesantu. Sīku oļu pludmale. Vakaros atpūtniekus vilina daudzveidīgs kafejnīcu, bāru un krodziņu klāsts, piedāvājot dažādus veselīgās grieķu virtuves gardumus.
Kūrorts Sani. Mazītiņa kūrortpilsētiņa Kasandras pussalā, kur par atpūtnieku komfortu un izpriecām gādā viesnīcu tīkls "Sani Beach Holiday Resorts".
Kūrorts Psakoudija. Kūrorts Sitonjas zemesraga sākumā. Pilsētiņas centrā ir daudz veikalu un kafejnīcu, arī diskotēka un citas izklaides iespējas. Pludmalē iespējams izvēlēties kādu no ūdenssporta veidiem. Līdz svētajam Afona kalnam ir tikai stundas brauciens.
Kūrorts Metomorfozi. Neliels un mierīgs kūrorts, ko ieskauj priežu audzes. Tā ir zvejnieku pilsētiņa Sitonjas zemesraga galā. Pilsētiņā ir labi attīstīta infrastruktūra, daudz veikalu un ēdināšanas iestāžu. Te ir arī diskotēka un sporta cienītājiem – ūdenssporta centrs. No Metamorfozes līdz svētajam Afona kalnam ir tikai stundas brauciens.
Kūrorts Kasandra. Viens no trim Halkidiki pussalas zemesragiem, zaļumos slīgstoša un izklaides iespējām bagāta vieta, kura ik gadu pievilina tūkstošiem tūristu. Populārākais pārvietošanās veids šajā zaļajā un klusajā vidē ir velosipēdi un motocikli, kurus var iznomāt uz vairākām dienām un nedēļām.
Kūrorts Nea Potidea / Nea Mudanija. Nea Potidea atrodas pašā Kasandras zemesraga sākumā, atdalot pussalu no kontinenta. Vietu izdaiļo senais pilsētas mūris (ap VI gs.), un blakus jūras ostai ūdenī redzamas senā pilsētas cietokšņa drupas. Gardēžus šeit īpaši priecēs plašais grieķu ēdienu piedāvājums krodziņos un restorānos. Nea Mudanija atrodas netālu no Nea Potidea, klusa un draudzīga atpūtas vieta, kurā atrodamas dažādas izklaides iespējas un lieliskas viesnīcas.
Kūrorts Pevkohori. Pilsētiņa atrodas Kasandras zemesraga dienvidos. Kalni, priežu meži un silta jūra lieliskā apvienojumā ar daudzveidīgām izklaides iespējām.
Kūrorts Olimpiskā Rivjēra. Homēra un Hērodota darbos apdziedātais dievu, mūzu un varoņu novads atrodas Rietummaķedonijas dienvidaustrumos, Egejas piekrastē uz dienvidiem no Salonikiem. Lieliskas smilšu pludmales, dzidrs ūdens un neaizmirstama dievišķuma aura, kas vējo no leģendārā Olimpa kalna virsotnes, no kuras redzamas brīnišķīgi skaistas ainavas. Jūras aromāts apvienojas ar ziedošu olīvkoku smaržu. Olimpa nogāzē atrodas Katerīni pilsēta (reiz saukta arī par Atiru un Hetēru). Taču jaunpievērstie kristieši ne tikai mainīja pilsētas nosaukumu, bet arī pievērsa tās iedzīvotājus kristietībai. Mazais Katerīni ciematiņš attīstījās tik strauji, ka drīz kļuva par sava reģiona lielāko pilsētu, Olimpiskās Rivjēras galvaspilsētu. Šeit ir radīta lieliska tūrisma infrastruktūra, daudz krodziņu un restorānu, kuros piedāvā grieķu virtuves ēdienus un vietējos dzērienus. Tomēr vislabāk Grieķijas garu palīdzēs iepazīt mūzika un dejas – ar tām iepazīties aicinās katrā tavernā.
Kūrorts Kriopigi. Kriopigi - neliela, omulīga pilsētiņa Kasandras pussalā. Šeit ir lielveikals, daži krodziņi un daži pludmales bāri. Rupju smilšu pludmali apskalo zilganzaļa jūra, apkaimē daudz zaļumu.
|
| |
|
| Rodas sala, kuru radīja saules dievs Helioss atpūtas reģions |
|
Kā vēsta leģenda, dienā, kad dievi dalīja pasauli, saules dievam Heliosam bija jāapgaismo zeme, tādēļ, būdams aizņemts, viņš neieradās uz sadali un viņam nekas netika piešķirts. Tad no jūras dzīlēm viņš pacēla salu un nosauca to savas sievas – Rodas vārdā. Tāpēc no sen seniem laikiem visi salas iedzīvotāji uzskata sevi par saules dieva Heliosa bērniem.
Rodas sala, kura kādreiz bija svarīgs Grieķijas saimnieciskais un kultūrvēsturiskais centrs, atrodas netālu no Turcijas krastiem. To apskalo Egejas jūra un Vidusjūra. Rodas sala ir trešā lielākā no Grieķijas salām (pēc Krētas un Evijas) – tās platība sastāda 1400 kv.km, garums – 78 km. Tūristus šeit piesaista patīkamais klimats, atpūtas iespēju daudzveidība un burvīgas pludmales. Vasaras Rodas salā vienmēr ir siltas, bet ziemās klimats ir maigs. Gadā šeit ir ne mazāk kā 300 saulainu dienu, tāpēc sala pārklāta ar krāšņu zaļojošu segu – milzums dažādu savvaļas ziedu, neskaitāmas peoniju sugas, ap 50 dažādu orhideju, īrisi, lilijas...
Salā, kura ir slavena ar savu vēsturi, ideāli apvienojas dažādas kultūras: antīkās pasaules, viduslaiku un mūsdienu. Rodas salu vairākkārtīgi centušies iekarot cittautieši: romieši, bizantieši, krustneši, turki. Atpūta šeit, kā arī Grieķijā kopumā, ir cieši saistīta ar jaunu ziņu iegūšanu.
Antīkajos laikos, Rodas sala kļuva slavena ar milzīgo Heliosa statuju, kuru nosauca par Rodas Kolossu. Varenā Heliosa statuja, ar spīdošu vainagu galvā, bija 36 m augsta un tika celta 12 gadus. Tās celšanai tika izlietotas 15 t bronzas un 9 t tērauda. Statuja tika veidota, saliekot no atsevišķām daļām, katrai daļai virsū uzbērot zemi. Tas tika darīts tādēļ, lai meistari varētu pacelties augstāk un turpināt skulptūras veidošanas darbus. 285. g. pirms mūsu ēras, statujas celšanas darbus pabeidzot, uzbērumi tika nojaukti. Ziņas par šo grandiozo, saulē mirdzošo bronzas skulptūru izplatījās dažādās valstīs, savukārt pašu mākslas darbu varēja saskatīt jau no liela attāluma. Neskatoties uz to, ka statujas mūžš izrādījās tikai 56 gadus neilgs un 223. g. pirms mūsu ēras to sagrāva spēcīga zemestrīce, tā paspēja iekarot slavu, kā viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Sakotnēji salas iedzīvotāji gribēja atjaunot statuju, bet pēc tam no ieceres atteicās, nolemjot, ka, iespējams, dievam Heliosam tā nav patikusi un tāpēc viņš to nopostījis.
Nokritusī statuja ar saplaisājušiem ceļgaliem (no šejienes cēlies teiciens – “koloss uz māla kājām”), nogulēja krastā gandrīz tūkstoš gadus, kamēr 977. g. vietējais arābs to pārdeva kādam svešzemniekam. Kā vēsta leģenda, lai nogādātu statuju pārkausēšanai, pircējs sagrieza to gabalos. Statujas pārvešanai bija nepieciešami 900 kamieļus.
Vairākus gadsimtus vēlāk Rodas Koloss iedvesmoja pazīstamo skulptoru A.Bartoldi, slavenās Brīvības statujas izveidošanai.
KŪRORTI RODAS SALĀ
Kūrorts Kaliteja. 1920. gadā tika nodibināts SPA kūrorts (ar ārstnieciskiem avotiem), šodien par tiem laikiem atgādina vairs tikai dažas saglabājušās celtnes. Klusa un mājīga pilsētiņa, kas atrodas 3 km attālumā no pilsētas Rodos centra, lieliski piemērota atpūtai ar ģimenēm. Viesnīcās iekārtotie SPA centri Jums piedāvā dažādas atveseļošanās programmas. Kalitejas apkārtnē atradas mazas un klusas pludmales. Turpat Jums būs iespēja apmeklēt nodarbības zemūdens peldēšanai.
Kūrorts Faliraki. Viens no lielākajiem un trokšņainākajiem kūrortiem salas piekrastes ziemeļu daļā. Tas atrodas 14 km attālumā no pilsētas Rodas. Šeit atrodas lieliski aprīkotas smilšainas pludmales (viena no tām ir nūdistu), to garums ir gandrīz 5 km. Pilsētas centrā ir daudz nakts klubu, diskotēku un bāru, kas to padara īpaši pievilcīgu jauniešu vidū. Piekrastes restorāni piedāvā ēdienus, pagatavotus no jūras veltēm. Mājīgajos pilsētas krogos un kafejnīcās ir iespēja nobaudīt nacionālās virtuves, kā arī citu tautu virtuves ēdienus. Pastaigājoties pa ieliņām, var iepirkties dažādos suvenīru veikaliņos, galerijās un tirdzniecības centros.
Kūrorts Iksija. Neliels kūrorts, kas atrodas salas ziemeļos, tikai 6 km attālumā no pilsētas Roda. Tas ievērojams ar lieliskām viesnīcām, lielu skaitu restorānu un kafejnīcu, tirdzniecības centru un aktīvu nakts dzīvi. Platās pludmales garumā, izvietoti ūdens sporta centri. Šī ir ideāla vieta aktīvas, sportiskas atpūtas cienītājiem.
Kūrorts Jalisos. Kūrorts salas ziemeļu daļā, 8 km no pilsētas Roda. Šī vieta pazīstama ar saviem antīkajiem pieminekļiem, lieliskiem dabas skatiem un maigo klimatu. Ik gadu šeit ierodas ļoti daudz atpūtnieku. Ērta satiksme uz pilsētas centru un apkārtējām pilsētiņām. Pastāvīgais vējš līča piekrastē, milzīgie viļņi ir paradīze tiem, kas nodarbojas ar planierismu un aizraujas ar vēja dēļiem.
Kūrorts Roda. Rodas salas galvenā un pati lielākā antīkā stilā veidota pilsēta Vidusjūras piekrastē, ar attīstītu tūrisma infrastruktūru, gleznainām piekrastēm, zeltainām kāpām, kristāldzidru jūru un daudzu gadsimtu kultūru, kura šeit jūtama ik uz soļa. Savas pagātnes pēdas uz šīs zemes atstājuši romieši, bizantieši un turki. Par senajiem laikiem atgādina trīs vējdzirnavas, kas atrodas netālu no Svētā Nikolaja forta, jaunais tirgus, administratīvās ēkas, Mandraki forts un brieža skulptūra, stāvoša uz kolonnām pie ieejas fortā. Atrodoties šajā pilsētā, noteikti apmeklējiet Apolona tempļa drupas un grandiozo antīko stadionu, kas atrodas zem klajas debess. Netālu no pilsētas atrodas Monte Smit (Aghios Stephanoslos) pakalns, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un pludmali. Nepalaidiet garām iespēju paklaiņot pa Rodas viduslaiku daļu, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par vecpilsētu. Tā ir vislielākā šāda veida pilsēta Eiropā, iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Tiem, kuriem kārojas romantiska atpūta, Roda piedāvā pilsētas parkus ar krāšņiem zaļojošiem augiem, šauras vecpilsētas ieliņas ar tradicionāliem pagalmiem un mājīgām, nelielām kafejnīcām, smilšainas pludmales ar neatvairāmu saulrietu (viena no labākajām pludmalēm pilsētā ir pludmale, kas atrodas iepretīm viesnīcai un kazino “Mediteranian”). Savukārt, mākslas cienītājiem, būs iespēja apskatīt arhitektūras pieminekļus, jūras muzeju (Rodas akvāriju), pastaigāties pa apkārtni vai ar laivu pārcelties uz blakus esošo salu. Simtiem daudzveidīgu veikaliņu, nakts bāru un diskotēku pilsētas centrā ir atvērti visiem.
Kūrorts Kolimbija. Kolimbija atrodas pusceļā starp Rodas pilsētu un Lindosu. Tikai 30 minūšu brauciens uz vienu vai otru pusi, un Jūs ieraudzīsiet divas visskaistākās salas pilsētas. Nelielais ciemats, kas atrodas 30 km attālumā no pilsētas Rodas, ar Tsambika klosteri kalna pakājē, pārvērties populārā un gleznainā kūrortā, kas saglabājis salai tik raksturīgo arhitektūru. Atpūtniekus piesaista nelielais līcis, lieliska pludmale, zivju tavernas un vietējo iedzīvotāju viesmīlība. Lieliska vieta tiem, kam patīk atpūta vienatnē un klusa apkārtne. Priežu piekraste - tieši radīta pastaigām un izbraucieniem ar velosipēdiem. Šeit reti pūš vēji, no tiem pasargā apkārtējie kalni un jaunaudžu meži. Savukārt, šī iemesla dēļ, šeit reizēm mēdz būt odi, tāpēc savlaicīgi nepieciešams iegādāties līdzekļus pret insektiem.
|
| |
|
| Rodas sala, kuru radīja saules dievs Helioss atpūtas reģions |
|
Kad visvarenais Zevs, visu dievu augstākais pavēlnieks, pirmoreiz ieraudzīja brīnumdaiļo feniķiešu princesi Eiropu, viņa sirds iedegās nevaldāmā kaislē un viņš nolēma skaistuli nolaupīt ar viltu. Tāpēc Zevs pārvērtās par skaistu baltu vērsi un nevainīgi piezagās princesei krāšņi ziedošā pļavā jūras krastā Feniķijā, Āzijā, tolaik vienīgajā civilizētajā pasaules daļā. Tiklīdz Eiropa, neko nenojauzdama, apsēdās uz neparastā vērša, lai apbrīnotu tā krāšņās krēpes, Zevs metās Vidusjūrā un peldēja, līdz ieraudzīja paradīzei līdzīgas, neaprakstāmi skaistas salas krastu. Liedagā, kurā Zevs izkāpa ar Eiropu, viņš pārvērtās par izskatīgu jaunekli un ieguva apburošo princesi par sievu, bet līdz tam mežonīgo pasaules malu nosauca tās pirmās valdnieces vārdā.
Tagad gleznaino Krētu, jauko Matalu un citas vilinošās pludmales var apmeklēt ikviens, turklāt šajā lielajā salā sev tīkamas izpriecas atrod gan Grieķijas bagātās vēstures cienītāji, gan peldēšanās un citu aktīvo izpriecu mīļotāji. Pirmie aizrautīgi aplūko teiksmaino Mīnoja pili, Hanju un Retimnu, bet otrie vizinās pa kalniem ar džipiem vai lidinās ar paraplānu.
Turklāt lieliskā tūrisma infrastruktūra necik nav nomākusi īsto grieķiskumu, kas joprojām baudāms gleznainajā Lasiti un citos kalnu ciematiņos, kur rītos smaržo pēc tikko sieta aitu siera un gardas grieķu kafijas.
Krēta... Dievu un cilvēku sala. Klinšainie kalni mijas ar zaļām ielejām, sāļā jūras vēja smaržu nomaina ziedu un zāles aromāts. Ainavas košās krāsu spēles nekad neapnīk. Šī Vidusjūras sala vienmēr ir pievilkusi ļaudis ar savu neaprakstāmo burvību. Tieši Krētā uzplauka pirmā Eiropas civilizācija. Pagātne te atdzimst arheoloģiskajos izrakumos, muzeju ekspozīcijās un mākslas darbos. Pagājušajā gadsimtā salu apmeklēja arheologi, pētnieki un zinātnieki, mūsdienās to dara tūristi no visas pasaules. Viņi ceļo pa salu kājām, ar velosipēdiem vai automobiļos. Lielākā Grieķijas sala piedāvā tik daudz izklaides un izpētes iespējas, ka vienā apmeklējuma reizē pat nav iespējams aplūkot visu. Leģenda vēsta, ka Lasiti plakankalnē dzimis Zevs, Krona un Rejas varenais dēls, sengrieķu panteona galvenais dievs. Majestātiskie kalnu masīvi, olīvu birzis, Knosas pils un muzeju bagātības, klosteri un baznīcas... – tas viss ir jāredz, bet īpašu auru salai piešķir mazie senlaicīgie ciematiņi un to iedzīvotāji, kuru ugunīgais temperaments valdzina ziemeļnieku dvēseles.
Krēta ir Austrumu un Rietumu, Eiropas un Āfrikas krustceles. Bezgalīgo smilšaino Krētas piekrasti apskalo Vidusjūras dzidrie ūdeņi. Krēta attīstījusies, mijiedarbojoties dažādām civilizācijām un kultūrām, lielu lomu salas dzīvē vienmēr spēlējuši citi, ne vienmēr draudzīgi spēki no kaimiņu zemēm. Kopš 1913. gada Krēta iekļauta Grieķijas sastāvā.
KŪRORTI KRĒTAS SALĀ
Kūrorts Skaleta. Skaleta - ir mazs ciematiņš 12 kilometrus no Retimnas. Tā ir klusa un mierīga vieta, un pludmaļu rāmo mieru saviļņo vien dažas kafejnīcas un krodziņi.
Kūrorts Retimnā. Retimnā izjutīsiet venēciešu arhitektūras krāšņo skaistumu: Lielie vārti, Lodžija, kas reiz bija vietējās aristokrātijas izpriecu un izklaides vieta, bet nu kļuvusi par arheoloģijas muzeju, Rimondi strūklaka, cietoksnis Pleokastra kalnā, no kurienes paveras pilsētas panorāma, tautiskā stilā ieturētas kafejnīcas un krodziņi. Dienu un nakti dzīve Retimnā sit augstu vilni.
Kūrorts Elunda. Gleznains Krētas ziemeļu piekrastes ceļš ved cauri bijušajam zvejnieku ciematam - tagadējam Elundas kūrortam. Klinšaina Mirabelas piekraste un Agios Nikolaos - viena no viselegantākajām mūsdienu pilsētām visā salā. Šeit ir plēšas pludmales ar lieliskiem skatiem uz jūru un kalniem, grieķu tavernas un suvenīru bodītes. Pēc leģendas, šīs pilsētas ezerā ir peldējusies dieviete Atēna. No šejienes ar laivu var nokļūt līdz Spinalongai, kas ir kādreizējais salas forts, bet XX g.s. izmantota kā kolonija spitālīgajiem.
Kūrorts Panorama. Panorma ir maza pilsētiņa 22 kilometrus no Retimnas. Pēdējos gados tā kļuvusi par iecienītāko kūrortu Krētas rietumu daļā. Šeit lieliski atpūtīsies gan mieru alkstošie, gan izpriecu kārie.
Kūrorts Malija. Malija ir dzīvespriecīgs kūrorts 40 kilometrus no Heraklionas, Malijas līča krastā. Te ir visskaistākās smilšu pludmales, un Maliju pelnīti uzskata par vienu no vispopulārākajiem salas kūrortiem, it īpaši jauniešu vidū. Te ir rosīga dienas un nakts dzīve, pilsētiņas austrumu pusē saglabājušās Mīnoja pils drupas. Tieši šeit arheologi atrada pirmos. Mīnoja bišu attēlus, kas kļuva par Krētas talismanu. Un mūsdienās ar Mīnoja bišu attēliem juvelieri grezno rotaslietas.
Kūrorts Agios Nikolaosa. Agios Nikolaosa ir viena no elegantākajām un modernākajām pilsētiņām visā klinšainajā piekrastē. Brīnišķīgi gleznainie skati uz jūru un kalniem, tavernas un krodziņi, suvenīru bodītes. Leģenda stāsta, ka dieviete Atēna peldējusies šīs pilsētas ezerā, un vēl līdz mūsu dienām tā ūdens sievietes apveltī ar skaistumu un prātu. Līdz Spinalongai no šejienes ērti aizbraukt ar laivu, lai aplūkotu cietoksni, kuru XX gadsimtā izmantoja kā spitālīgo koloniju. Uz Elundu ved gleznains līkumots ceļš, ļaujot pilnībā izjust un baudīt salas mežonīgo skaistumu. Bet galā gaida mājīgs kūrorts – bijušais zvejnieku ciematiņš. Skaista apkaime, lieliska infrastruktūra un modernas viesnīcas – viss tūristu priekam, kā jau Grieķijā.
Kūrorts Hersonisa. Reiz tas bija mazs zvejnieku ciematiņš 26 kilometru attālumā no galvaspilsētas Heraklionas, bet nule Hersonisa kļuvusi par iecienītu kūrortu un atpūtas centru. Šeit ir daudz kafejnīcu, restorānu un krodziņu, naktīs durvis ver diskotēkas un klubi un apkaime atdzīvojas. Ar Heraklionu, Agios Nikolaosu un citām salas pilsētām Hersonisu savieno ērta autobusu satiksme. Blakus kūrortam iekārtots ūdens atrakciju parks „Water Park”.
Kūrorts Stalida. Stalida atrodas netālu no salas izklaides Mekas Malijas. Stalida iecienīta, pateicoties smilšu pludmalēm, te ir arī daudz veikaliņu, tavernu un kafejnīcu. Stalidā dzīve rit rimtāk nekā Malijā, tomēr par klusu vietu to nosaukt būtu nepelnīti. Ērta autobusu satiksme ar salas lielākajām pilsētām.
|
| |
|
| Vēstniecības |
|
Grieķijas vēstniecība Latvijā: |
Adrese: Elizabetes iela 11-5, Rīga, LV-1010
Tālrunis: +371 67356345
|
| Latvijas vēstniecība Grieķijā: |
Adrese: 38, Vas. Konstantinou Ave., 11635, Athens
Tālrunis: +30 21072944 83
|
| |
|
| Noderīgas saites |
| |
|
| Pilsētas: |
|
| Atēnas: |
www.cityofathens.gr |
| Patras: |
www.patrastoday.gr |
| Saloniki: |
www.saloniki.org |
| |
|
| Lidostas: |
|
| Atēnu starptautiskā lidosta: |
www.aia.gr |
| Hēraklejas Karantzakis starpt. lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Kefalinijas salas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Kosas salas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Mikonas salas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Rodas salas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Samas salas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Saloniki starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| Zakintas starptautiskā lidosta: |
www.hcaa-eleng.gr (Grieķijas lidostu mājas lapa) |
| |
|
| Citas: |
|
| Valūtu maiņa, laika jostas: |
www.convertworld.com |
| Informācija par Grieķiju: |
www.greece.com |
| Grieķijas tūrisms: |
www.gnto.gr |
| Greek Travel Pages tūrisma ceļvedis: |
www.gtp.gr |
| Grieķijas lauku tūrisms: |
www.guestinn.com |
| Grieķijas kuģu satiksme: |
www.greekferries.gr |
| Grieķijas statistika: |
www.statistics.gr |
| Rodas sala: |
www.rodosisland.gr |
| Grieķijas tūrisma informācija: |
www.greektravel.com |
| Grieķijas tūrisms: |
www.greeka.com |
| Izstādes un kongresi: |
www.helexpo.gr |
| |
|
| |
|
 Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Taizeme, Vjetnama, Meksika, Seišelu salas, Kuba, Zanzibāra... // Lidojums no Rīgas, transfēri, nakšņošana viesnīcā, izvēlētā ēdināšana | Skatīt vairāk
no 1465 EUR
2 naktis viesnīcā, 2 personām, brokastis un vakariņas, spa piedāvājums ar procedūrām un atpūtas piedāvājums | Skatīt vairāk
no 360 EUR
23. novembrī Liepājas Olimpiskajā centrā norisināsies "Liepāja Throwdown 2024" izturības sacensības. | Skatīt vairāk
..
|
