| |||||
|
|
|||||
Baltijas tūrisma objekti
Baltinavas novada muzejsNovada vēsture, etnogrāfija un amatniecība...
Staņislavs ViļumsViens no četriem „ Pudnieku skūlas” podniekiem, kas viesus gaida arī uz cepļa atvēršanu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālas iekārtas, cepli kurina ar malku un traukuglazūrā netiek izmantotas kaitīgas vielas. Podnieks stāsta par melnās keramikas tapšanas procesu. Apmeklētāji var piedalīties keramikas veidošanas procesā un iegādāties mākslinieka darbus....
Pasienes kultūrvēstures takaTaka ved ceļotājus pa vēstures zīmēm bagāto Pasienes novadu no muižas, garām Pasienes katoļu baznīcai, līdz Grebļa kalnam un Draudzības kurgānam. (Līdzi obligāti jāņem pases, ekskursiju pieteikt vismaz 3 dienas iepriekš)...
Znotiņu Dievmātes Romas katoļu baznīcaZnotiņu katoļu baznīca, tā ir sarkanu ķieģeļu baznīciņa, kas celta 1926 gadā. Padomju laikos nolemta iznīcībai, bet tagad ar draudzes gādību atjaunota un sakopta aicina ceļiniekus...
Jezufovas katoļu baznīcaPēc reformācijas šeit pirmā baznīca parādās 1685. gadā, šķiet, ka sākumā to apkalpoja Daugavpils jezuīti. Iespējams, ka šeit viņiem bija misija “nonfixa” — nepastāvīgā. Tā, piem., 1804. g. tēvs Jānis Vočšvillo mācīja kateķismu lauku ļaudīm. 1808. g. Juzefovā kādu laiku dzīvojuši jezuīti. Vēlāk te izveidojās patstāvīga draudze, ko apkalpoja laicīgie...
Goliševas pareizticīgo baznīcaValsts aizsardzībā esoša koka baznīca, celta slāvu stilā 1841. gadā...
Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas Nautrēnu filiāle...
Latgales mākslas un amatniecības centrsIzstāžu zālē mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.Amatu demonstrēšana audēju un keramikas darbnīcā ar iespēju līdzdarbotiesGarākās jostas Latvijā aplūkošanaĪPAŠĀS TŪRISMA PROGRAMMAS:"Zīda apgleznošana""Leivonu jautrī amatnīki Sadarbībā ar folkloras kopu „TurkiPārsteidzošie Līvāni"Māla plastika""Kāzas Latgalē"Keramikas darbnīca...
Ērģeles Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālēKatedrāles pamatakmens likts 1742.gadā.Tā celta Liepājas vācu draudzei. Katedrāle iesvētīta jau 1758.gadā, bet celtniecība pilnībā pabeigta tikai 1866.gadā, kad atbilstoši sākotnējam projektam tās tornim uzbūvēti vēl divi stāvi. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm.Katedrāles interjeru raksturo rokoko stila...
Taborē dabas takaIzveidota Gusena ezera krastā. Pastaigājoties, var sastapt dažādus dzīvniekus, vērot putnus...
Cirmas pludmaleCirmas ezers ir viens no tīrākajiem un atpūtai pie ūdeņiem piemērotākajiem ezeriem....
Viļakas katoļu baznīcaBaznīca ir Viļakas ainaviskā dominanate. Celta 6 gadus, ievētīta 1891. gadā...
Piemiņas akmens "Šeit ir Latvija"Piemiņas akmenī iekalta Latvijas kontūra un uzraksts "Šeit ir Latvija". to darinājuši tēlnieki I.Lukažs un H.Sprincis...
Jersikas pilskalnsSlavenās Jersikas pils vieta 18 m augstā Daugavas krastā. Iepazīšanās ar senās Latgales karaļvalsts centru, kuru 13.gs. sākumā vadīja karalis Visvaldis. Brīnišķigs skats uz Daugavu...
Dubrovina parksIestādīts 1882. gadā. Atrodas starp Rīgas un Parādes ielu. Tā iekārtošanā aktīvi piedalījies Pāvels Dubrovins, kas 1876. – 1890. gadā bija pilsētas mērs, tāpēc parkam dots viņa vārds. Pilsētnieku iemīļota atpūtas vieta. Tveicīgajās vasaras dienās pie parka lielās strūklakas var rast atspirdzinošu veldzi. 2007. gada septembrī parkā atklāts P. Dubrovinam veltīts...
Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāleKrievijas cars Pēteris I, 1711. gadā apprecinot savu brāļa meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu, bija saņēmis no hercoga solījumu, ka Jelgavā tiks uzcelta pareizticīgo baznīca. Pati pirmā baznīciņa bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmēram tur, kur tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Tai blakus ielas otrā...
Gornajašu kapličaKapliča datēta ar 1788.gadu. Tās iekārtā atrodami baroka laika glezniecības paraugi. Divi 19. gs. pirmajā pusē veidoti krucifiksi un 18. gs. darināts altāris. Pašlaik norit nepārtaukti restaurācijas darbi...
Kinorežisors Teuvo Tulio un viņa māte H. E. RönnqvistIepazīšanās:1) ar pagasta vēsturi un šodienu;2) ar pirmā no Latgales nākušā, pasaulslavenā somu kinorežisora Teuvo Tulio (pseidonīms) – Teodora Antoniusa Tugaja un viņa mātes, pirmās no Latgales baletdejotājas Marijas teātrī Sanktpēterburgā, Helēnas Elvīras Rönnqvist (dzim. Garšina) piemiņas zīmi, ar kinorežisora vectēva Antona Garšina darināto krucifiksu,... |