Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Tā kā gaisā jau virmo Jāņu svinību noskaņas, un visās Latvijas malās uz pilnu jaudu iet vaļā dažādi tautas svētki, brīvdabas festivāli, pikniki un izbraucieni, ir īstais laiks parunāt par alu. Jā, to pašu mīļi un daudzveidīgi jau gadsimtiem ilgi apdziedāto miestiņu, veco brāli, apinīti, bez kura, šķiet nav iedomājama neviena kārtīgu latviešu kopā sanākšana.
Īsumā par daži fakti par alu - tas ir alkoholisks dzēriens, kuru iegūst, raudzējot cukuru ar cieti saturošu masu no miežiem un veidojot iesalu. Alu var gatavot arī no kviešiem, kukurūzas, rīsiem un citiem augiem, kaut gan visbiežāk gatavo tieši no miežiem. Apiņi ir tas, kas alum sniedz raksturīgo rūgtumu, reizē arī darbojoties kā dabīgam konservantam, lai arī dažreiz alum mēdz pievienot dažādus citus augus un augļus, kas ietekmē tā garšu. Alus ir pasaulē vecākais un populārākais no vājajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Alkohola procents alū parasti ir no 4 līdz 6.Tā kā 92 procenti no alus sastāva ir ūdens, un apiņi piedod īpašu sātīgu rūgtumiņu, tad alus lieliski izmantojams kā slāpes remdinošs dzēriens, jo sevišķi karstā laikā.
Reklāma
Senākās pieejamās vēstures liecības par alu nāk no 4000. gada p.m.ē. tālas pagātnes - to pazina un darināja senie šumeri, ēģiptieši un divupieši. To laiku alū sastāvdaļas gan diezgan krasi atšķīrās no tā, kādas tās ir tagad , jo alum netika pievienoti apiņi. Garšai un aromātam senatnē tika pievienoti priežu dzinumi un citas aromātiskas vielas. Alu darīja gandrīz visos pasaules nostūros , vienīgi katra tauta alu sauca pa savam un izmantoja oriģinālu receptūru , kas tika glabāta noslēpumā. Apiņus sāka izmantot alus darīšanā IX gadsimtā. Jau vēlākos laikos - 1516.gadā, kad alus darināšana jau sita augstu vilni visā Eiropā, Vilhelms IV, Bavārijas hercogs pieņēma tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu), kas, iespējams, ir viens no senākajiem pārtikas kvalitātes regulējuma likumiem, kurš spēkā arī mūsdienās. Tas noteica, ka alus ir tikai tāds dzēriens, kura sastāvdaļas ir tikai graudi, apiņi un ūdens.
Vecākās rakstiskās liecības (bet domājams, ka reāli ar alus darīšanu nodarbojās arī krietni senāk) par alus darītavām Latvijā ir no 1590.gada, kad alus gatavošana pirmo reizi tiek pieminēta Cēsu pils revīzijas protokolā, kurā atrodamas arī ziņas par iesala žāvētavu un apiņu dārziem. Pirmā alus darītava atradusies tieši Cēsu pilī, tādēļ 1590. gads tiek uzskatīts par Latvijā vecākās – Cēsu alus darītavas dibināšanas gadu. Cēsu alus darītava tiek uzskatīta par vecāko ne vien Latvijā, bet arī visā Ziemeļeiropā. Alus recepte vairāk nekā četrus gadu simtus esot turēta lielā noslēpumā un nodota no paaudzes paaudzē. Gana sena ir arī Valmiermuižas alus darītavas vēsture. Tās pirmsākumi meklējami tālajā 1624. gadā, kad vietējā Pils krogā ticis pārdots ap 130 alus mucu gadā. Mazā muižas alus darītava atsāka darbību 2009. gadā, ražošanā izmanto Vidzemes dzīļu ūdeni un īpašu alus raugu, kas tiek pavairots un aprūpēts alus darītavā. Šodien Valmiermuižas alus ir iecienīts laba alus pazinēju zīmols, kas izceļas ar augstu produkta kvalitāti, gaumīgu dizainu un pasniegšanas veidu.
Latvieši, jo īpaši nācijas vīrišķā daļa, palaikam mīl sevi uzskatīt par brangiem alus dzērājiem , taču, ja paskatāmies pasaules mērogā, vai joprojām tādi esam? Pēc statistikas datiem, vidējais Latvijas iedzīvotājs, sirmgalvjus un zīdaiņus ieskaitot, pēdējos gados izdzer vidēji 75 – 80 litrus alus gadā. Atšķirības ietekmē dažādi faktori, piemēram, ekonomiskā situācija un vasaras klimatiskie apstākļi. Tomēr pasaules mērogā šis rezultāts mūsu tautiešiem nodrošina vietu tikai otrā desmita beigās. Vadošo „alus lielvalstu” pirmais trijnieks jau gadiem ilgi ir nemainīgs un teju nesasniedzams – Čehija (135 litri), Vācija (110 litri) un Austrija (105 litri). Arī Lietuva un jo sevišķi Igaunija mūs šai ziņā apsteidz. Protams, šo „sacensību” vajadzētu uztvert ar zināmu humora devu, jo, kā jau par visiem alkoholiskajiem dzērieniem, arī par alu ir spēkā vecā patiesība – labāk mazāk, bet labu mantu, lēni un izbaudot, un gaišu skatu uz dzīvi nākamajā rītā!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
