2019. gada augustā Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai līdz šim tālākajā vietā uz Ziemeļiem pētītu tās ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā.
Šī būs jau sestā zinātnieku ekspedīcija uz Arktiku, bet pētījumi Svalbārā tiks veikti pirmoreiz. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Islandē, Grenlandē un Antarktikā. Par ekspedīciju uz Antarktiku skatāma dokumentāla filma "Antarktīdas vilinājums":
Reklāma
Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņs un zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Ingus Pērkons.
Iepriekš gan Grenlandes, gan Antarktikas ekspedīcijas atbalstīja SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", un uzņēmums atsaucās arī gaidāmajai polārajai ekspedīcijai, finansiāli to atbalstot. Savā darbībā "Igate" ir īstenojusi vairākus struktūrfondu projektus, lai uzņēmuma darbība būtu saudzīgāka klimatam un videi. Saviem "zaļajiem projektiem" uzņēmums izmantoja pieejamo fondu finansējumu, savukārt, atbalstot polārās ekspedīcijas, "Igates" vadība saskatījusi iespēju arī paši ko dot. "Ņemot vērā to, ka uzņēmuma darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, "Igate" ar lepnumu atbalsta savā ziņā "savējos", par kādiem uzskata LU ģeologus. Mūs atkal un atkal priecē arī tas, ka Latvijas polārpētnieki dodas pretī jauniem izaicinājumiem, kas ir radniecīgi mūsu pieejai biznesā," uzskata "Igates" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā (Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas – Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.
60 % no Svalbāras arhipelāga klāj ledāji, starp kuriem daudzus var dēvēt par pulsējošiem ledājiem. Pēc vairākus desmitus vai līdz pat 150 gadu perioda, šie ledāji uzvirzās dažu gadu garumā ar ātrumu, kurš var sasniegt vairākus desmitus metru dienā. Lai gan lielākā daļa ledāju atkāpjas klimata pārmaiņu ietekmē, pulsējošu ledāju uzvedība joprojām ir līdz galam neizskaidrots fenomens. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un zemledāja/iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences.
Pieledāja teritorijā zinātnieki ievāks paraugus, lai analizētu plaša diapazona noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) klātbūtni. Iegūtie rezultāti ļaus raksturot tieši tādu NOP klātbūtni, kuriem raksturīga migrācija caur atmosfērā esošajiem aerosoliem, kā arī sniegs padziļinātu informāciju par ķīmisko "pirkstu nospiedumu", kuru atstāj specifiska NOP grupas savienojumu klase – hlorētie parafīni.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
Labākā Jaungada ballīte Rīgā! Viesnīcas Radisson Blu Latvija 26. stāvā - rezervē galdiņu un izbaudi izcilu skatu,dzīvo mūziku,īpašu welcome drink | Skatīt vairāk
