Autors: Dabas aizsardzības pārvalde
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Ceļotāju dienā 3. oktobrī šoreiz iekļauts pavisam īpašs piedāvājums – iespēja doties pārgājienā uz līdz šim salīdzinoši maz zināmu un grūti pieejamu teritoriju – Zaļo purvu, kur 2019. gada beigās noslēdzās vērienīgi augstā purva atjaunošanas darbi.
Ekskursija uz šo vietu plašākai publikai tiek rīkota pirmo reizi, un tā būs iespēja uzzināt vairāk par veiktajiem darbiem, to nozīmi purva atjaunošanā, kā arī pašiem vērot dabiska purva atjaunošanās procesus.
Reklāma
Ceļotāju diena ir viens no Ķemeru Nacionālā parka apmeklētākajiem pasākumiem, kas tradicionāli tiek rīkots pavasaros. Taču šogad, saistībā ar Covid-19 ieviestajām izmaiņām, tā tika pārcelta uz rudeni, mainot pasākumu norises laikus un formātu. Rezultātā, radās iespēja Ceļotāju dienas apmeklētājiem piedāvāt ko vēl nebijušu – ekskursiju uz Zaļo purvu, kuru apmeklēt rudenī ir dabai daudz draudzīgāk nekā tas būtu pavasarī.
Zaļais purvs ir viens no ĶNP lielākajiem purviem, kas laika periodā no 1950. līdz 1960. gadam tika aktīvi izmantots kūdras ieguvei. Uzduroties sērūdeņu atradnei un pieļaujot, ka kūdras ieguve varētu apdraudēt Ķemeru kūrortam nozīmīgo minerālūdeņu veidošanās procesus, darbi purvā tika pārtraukti un vieta pamesta. Taču purvā izveidotās meliorācijas sistēmas joprojām turpināja savu darbu teritorijas nosusināšanā, aizvien vairāk attālinot Zaļo purvu no procesiem, kādiem tajā būtu jānorit dabiskos apstākļos. Ūdenim aizplūstot, sāka samazināties purvu veidojošo sūnu – sfagnu – daudzums, tika ievērojami traucēti dabiskie purva augšanas un veidošanās procesi, teritorija sāka aizaugt ar kokiem un no tās izzuda daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
No 2011. līdz pat 2019. gadam Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE+ projekta “Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” ietvaros Zaļajā purvā tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi, pārtraucot kūdras ieguvei savulaik izveidoto meliorācijas sistēmu darbību.
Šobrīd ir atjaunoti purva hidroloģiskie apstākļi, un Zaļais purvs daļēji ir atmežots. Bet, lai pilnībā atjaunotu augstajiem purviem raksturīgo vidi, atmežošanas darbi vēl tiks turpināti arī šajā un nākošajā gadā. Paralēli atmežošanas darbiem tiks apsvērtas iespējas šo vietu vairāk izmantot ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu veidošanai, dodot iespēju interesentiem vairāk uzzināt par augsto purvu un to ietekmējošiem faktoriem – lai arī šobrīd ir izveidoti priekšnoteikumi, lai purvā pamazām atgrieztos Latvijā un Eiropā retas un unikālas dabas vērtības, šis process notiek ļoti lēni, un prasīs vairākus desmitus gadu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerti Mazmežotnes muižā Bauskas TIC")
