Valsts svētku nedēļā aicinām apmeklēt vietas Ziemeļlatgalē, kas nozīmīgas Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanā un atjaunošanā!
Ekspozīcija par Latgales partizānu pulku Balvu Novada muzejā
Reklāma
Ekspozīcija ļauj ielūkoties Latvijas Neatkarības vēsturē no Ziemeļlatgales skatu punkta. Kāds ir mūsu puses iedzīvotāju devums, kā mūsu vectēvi iesaistījušies cīņā par Latvijas kopējo lietu, kādi ir to likteņi, kā tiek glabāta viņu piemiņa?
Darba laiks otrdien – piektdien 10:00 -17:00, sestdien 11:00 – 16:00. Apmeklējums tikai individuāli vai vienai mājsaimniecībai!
Brīvības iela 46, Balvi
Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919. - 1920.gads
Latvijas neatkarības cīņu (1919.-1920.g.) vēsturē Latgales partizānu pulks, kura šūpulis kārts bij. Balvu rajona teritorijā, izveidojās no “zaļo” pulciņiem jau 1918. gada beigās. Tajos pulcējās Balvu apkārtnes vīri, lai cīnītos pret lielinieku laupīšanām, varmācībām un garīdznieku vajāšanām.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938. gada 14. augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. Pieminekļa autors ir mākslinieks Kārlis Jansons. 1940. gadā komunisti pieminekli iznīcināja, pēc padomju varas nodibināšanas Abrenes apriņķa izpildkomiteja 1941.gada pavasarī pieņēma lēmumu pieminekli nojaukt, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993. gada 11. novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli.
Brīvības un Partizānu ielu krustojums, Balvi
Partizānu mītnes Stompaku purvā
Stompaku purva austrumu daļas salās 2. Pasaules kara laikā bija ierīkota viena no lielākām nacionālo partizānu apmetnēm Baltijā. Tajā bija 24 bunkuri un vairākas virszemes būves, kā arī notika vēsturiski nozīmīgā Stompaku kauja 1945. gada 2. martā.
Uz partizānu mītnēm ved marķēta taka, kur mitrākajās purva vietās ierīkotas laipas.
Stompaki, Susāju pagasts, Viļakas novads, GPS: 57.147840, 27.521842
Piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem Stompakos
Piemiņas zīme veltīta 1945. gada 2. un 3. marta kaujās kritušo Pētera Supes nacionālo partizānu piemiņai.
Stompaki, Susāju pagasts, Viļakas novads, GPS:57.1538204, 27.4992168
Brīvības cīnītāju brāļu kapi (Jaškovas kapi)
1935.gada 22.septembrī atklāts tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis 1919. un 1920.gadā Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai Jaškovā. Pirmie karavīru pārapbedījumi šajos kapos jau notika 1929.gadā . Padomju laikā piemineklis nojaukts līdz ar pamatiem, taču atjaunots 1990. gada 11. novembrī. Šajā vietā apbedīti Viļakas apkārtnē kritušie 31 latviešu un 14 igauņu karavīri.
Adrese: Abrenes iela 31 A, Jaškova, Vecumu pagasts, Viļakas novads, GPS: 57.179181, 27.706598
Piemineklis Ziemeļaustrumu nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem - "Cinītim"
2005.gada 28.maijā atklāts, godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu. Tas novietots netālu no Viļakas katoļu baznīcas, kara laikā izrakto tranšeju malā, kur čekisti apraka nošautos nacionālos partizānus. Zem pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri.
Adrese: Parka iela 2, Viļaka, GPS: 57.177147, 27.681148
Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Kāpessila kapos
Pieminekli 1918.–1920. gada partizāniem Tilžas pagasta Kāpessila kapos atklāja 1939.gada 24.septembrī. Piemineklis celts obeliska veidā uz terasveidīga paaugstinājuma. Ar Lāčplēša Kara ordeņa domes atļauju, pēc inženiera Ž. Feldberga projekta, akmenī iekalts neatkarīgās Latvijas augstākā varoņa zīme – Lāčplēša ordeņa krusts. To iesvētīja arhibīskaps T.Grīnbergs, piedaloties vairākiem mācītājiem. Boļševiku okupācijas laikā piemineklis palicis neskarts.
Kāpessila kapi, Tilžas pagasts, Balvu novads, GPS: 56.861701, 27.417154
Piemiņas zīme “Visiem Grīvas mežos kritušajiem”
2013. gadā piemiņas vietu un zīmi izveidojusi AS “Latvijas valsts meži”, godinot visus Grīvas mežos kritušos - gan kritušajiem, kuri karoja, gan kritušajiem, kuri pret savu gribu bija ierauti lielvaru cīņās 20. gadsimta 40. un 50. gados. Grīvas mežu masīvs ir traģisku notikumu aculiecinieks, kur atrodas sabrukuši un pussabrukuši bunkuri un piemiņas zīmes.
Grīvas meži, Baltinavas novads, GPS: 56.861250, 27.490611
Apmeklējiet piemiņas vietas dabā, aizdedziet sveces, godinot Latvijas brīvības cīnītājus!
Esiet atbildīgi un dodoties ārpus mājām ievērojiet valstī noteiktos Covid-19 izplatības ierobežošanas noteikumus un epidemioloģiskās prasības!
Informatīvais materiāls tūrisma maršrutam sagatavots, sadarbojoties Balvu un Viļakas novadu muzeju un tūrisma speciālistiem, kā arī izmantota informācija no Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
