Foto: Publicitātes attēls
Autors: Aija Lūse
Avots: Lka.edu.lv
2020. gada decembrī svinam režisora un operatora Jura Podnieka (1950–1992) 70 gadu jubileju. 4. decembrī notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātniski mākslinieciskā konference “Būt Jurim Podniekam”. Podniekam veltītajā konferencē tiks lasīti zinātniski referāti, notiks starptautiska ekspertu diskusija, tiks prezentēti materiāli par Jurim Podniekam veltītas filmas tapšanu, kā arī Podnieka daiļrades kontekstā veidotu studentu filmu skate. Konferences “Būt Jurim Podniekam” pasākumi būs pieejami ikvienam interesentam – norises tiks pārraidītas tiešsaistē LKA Facebook lapā visas dienas garumā. Konference notiek LKA konferenču sērijas "Kultūras Krustpunkti XIV" un Valsts pētījumu programmas “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” (CARD) ietvaros.
“Būt Jurim Podniekam” veltīta dažādiem J. Podnieka daiļrades un dokumentālā kino aspektiem, analizējot tos gan no akadēmiskās pētniecības, gan mākslinieciskās izpētes rakursiem. Sekcijas pirmās daļas – zinātniskās izpētes – atklāšanas referātā kino zinātnieks Agris Redovičs iezīmēs Rīgas kinostudijas dokumentālistikas vidi, kurā savu darbību sāka J. Podnieks. Par pirmsatmodas laika zīmi kļuvusī dokumentālista filma “Vai viegli būt jaunam?” (1986) tiks analizēta divos referātos: LKA doktorantūras studente Daniela Zacmane pētīs filmas melodrāmas modalitāti, savukārt kino zinātniece Elīna Reitere (interneta kino žurnāls “Kino Raksti”) pievērsīsies filmas izrādīšanai un recepcijai 1987. gada Starptautiskajā Leipcigas Dokumentālo un animācijas filmu festivālā. Savukārt Laimas Graždanovičas (Latvijas Mākslas akadēmija) referātā tiks analizēts monumentālais daudzsēriju dokumentālo filmu ciklu “Mēs” (starptautiskais nosaukums “Hello, Do You Hear Us?”, 1989) – Padomju Savienības sabrukuma tuvplāns vairākās padomju republikās. J. Podnieka studijas izveidei un producenta lomai filmu ražošanā pievērsīsies kino zinātniece Zane Balčus (LKA), pētot kino veidotāja vārdā nosauktās studijas veidošanos un darbību. Tikmēr LKA asociētais profesors un režisors Dāvis Sīmanis pievērsīsies J. Podnieka dokumentālā kino veidošanai pēc spēlfilmu loģikas un “Jāzeps un viņa brāļi” iecerei.
Reklāma
Sekcijas otrajā daļā – mākslinieciskajā izpētē – ietverta diskusija “Juris Podnieks un laiku zvaigznāji” (angļu valodā), kurā piedalīsies akadēmiskās jomas pārstāvji un nozares eksperti: viena no vadošajām Austrumeiropas kino zinātniecēm un Aberistvisas universitātes emeritētā profesore Birgita Beumersa (Birgit Beumers, Lielbritānija), TV nozares eksperts Ričards Krīzijs (Richard Creasey, Lielbritānija), kurš, sākot ar darba “Mēs” tapšanu, sadarbojās ar J. Podnieku, dokumentālā kino konsultants Tue Stēns Millers (Tue Steen Müller, Dānija) un kino režisors un LKA Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, savukārt sarunu vadīs Z. Balčus. Sarunas ietvaros dalībnieki diskutēs par tādām tēmām kā J. Podnieka nozīme sava laika starptautiskās dokumentālistikas kontekstā, filmas “Vai viegli būt jaunam?” tapšana politiskās pārbūves procesu laikā, J. Podnieka dokumentālistikas rokraksts un citām.
Pēc diskusijas Jura Podnieka studijas vadītāja un producente Antra Cilinska piedāvās ieskatu filmas projekta “Podnieks par Podnieku” veidošanā (režisore Anna Viduleja), kas šobrīd ir tapšanā. Kā par J. Podnieka personību un viņa filmogrāfijas nozīmīgumu stāstīt šodien, kā rast piemērotāko risinājumu un ar kādiem izaicinājumiem saskaras filmas veidotāji – tie ir būs šīs prezentācijas galvenie uzsvari. Īpaši tādēļ, ka par J. Podnieku ir saglabājies ļoti daudz liecību video un audio formātā, drukātos materiālos, laikabiedru atmiņās un viņa paša rakstītos tekstos.
“Būt Jurim Podniekam” izpētes dienas noslēgumā būs iespējams noskatīties vairākas LKA NFS audiovizuālās mākslas bakalaura programmas studentu etīdes par tēmu “Laikabiedra portrets darbībā”. NFS vadītāja J. Putniņa vadībā studenti mācību procesa ietvaros noskatījušies visas J. Podnieka režisētās filmas un vēlāk veidojuši savu kursabiedru portretus. Līdzīgi kā J. Podnieka dokumentālajā manierē – arī studentiem bijā jāspēj iedziļināties portretējamajā varonī, kuri šajā gadījumā veica mācību uzdevumu bez atsevišķi piesaistīta operatora vai montāžas režisora.
J. Podnieks savu darbību sāka kā operators Rīgas kinostudijā, uzņemot kinožurnālus un dokumentālas filmas. Ar operatora darbu pie Herca Franka filmas “Aizliegtā zona” (1975) J. Podnieks ieguva operatora diplomu Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā, bet jau pavisam drīz ar tematisko žurnālu “Šūpulis” (Padomju Latvija Nr.3, 1977) viņš debitēja kā režisors. Kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma katra viņa uzņemtā filma kļuva par nozīmīgu māksliniecisku un sabiedrisku notikumu. Filmas “Vai viegli būt jaunam?” ietekme mērojama ne tikai Latvijas kinomākslas kontekstā, bet visā padomju sistēmā, kļūstot par vienu no virzītājspēkiem pretī impērijas galam. Tieši J. Podnieks kopā ar saviem kolēģiem un domubiedriem to fiksēja, šajos darbos (“Mēs” un “Krustceļš” (1990)) meklējot jaunu tēlainību laikmetam un cilvēkiem, kas tiecās pretī brīvībai un neatkarībai.
“Būt Jurim Podniekam” programma pieejama LKA mājaslapā. Valstī ārkārtas situācijas un noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ konferenci varēs vērot tikai tiešsaistē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
