Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izveidojusi apkopojumu par iedzīvotājiem un dažādām mērķgrupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stāsies spēkā 2022. gada sākumā.
Aizsardzības ministrija
Reklāma
Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, kuriem mācību laikā ir iestājusies pārejoša darbnespēja, Nacionālie bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksās slimības naudas kompensāciju, ja rezerves karavīrs nesaņems slimības naudu vai slimības pabalstu. Rezerves karavīrs tiks atbrīvots no dienesta pienākumu izpildes un slimības naudas kompensāciju maksās atbilstoši darbnespējas lapai, bet ne ilgāk kā līdz militāro mācību perioda beigām. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniegs Militārā dienesta likumā 66. panta septītajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru par militārajām mācībām. Grozījumi Militārā dienesta likumā stāsies spēkā 2022. gada 4. janvārī.
Tāpat minētie grozījumi paredz, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
Ekonomikas ministrija
No 2022. gada 1. janvāra tiek samazināta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā likme līdz 7,55 EUR/MWh, kā arī no 2021.gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim valsts sedz daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Tas nozīmē, ka gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Šis atbalsts nodrošinās būtisku atslogu visiem elektroenerģijas lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.
Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam"”, paplašināts apstrādes rūpniecības uzņēmumu loks, kas varēs pieteikties OIK maksājumu kompensācijas valsts atbalstam.
2022. gada 1.aprīli stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, kas noteiks stingrākas prasības vecajiem liftiem, to uzraudzībai un atjaunošanai.
Finanšu ministrija
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2022. gada paaugstinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
No 2022. gada 1. janvāra maksimālais diferencētais neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā.
No 2022. gada 1. janvāra pensionāriem neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā.
Lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, no 2022. gada 1. janvāra piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai. Tādējādi tiks nodrošinātas sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.
Par citām izmaiņām nodokļu jomā uzziniet Finanšu ministrijas mājaslapā!
Labklājības ministrija
No 2022. gada 1. janvāra stājas spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku ne ilgāku par 9 kalendāra dienām (šobrīd 10 kalendāra dienām).
Par citām izmaiņām sociālajā jomā uzziniet Labklājības ministrijas mājaslapā!
Kultūras ministrija
Grozījumi “Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā” paredz VKKF finansēšanas modeļa maiņu. No 2022. gada plānots atgriezties pie VKKF finansēšanas no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no šādiem nodokļiem – 3 % no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2 % no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37 % no izložu nodokļa un 2,21 % no azartspēļu nodokļa. Līdz ar šīm izmaiņām vidējā termiņa budžetā - 2022. - 2024.gadam - plānots, ka VKKF budžets tiks palielināts par ~ 2 miljoniem eiro gadā, kas nozīmē būtiski vairāk finansējuma jauniem kultūras projektiem, to īstenošanā iesaistītajam personālam, tostarp nevalstiskajā sektorā.
Savukārt grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz pagarināt pārejas perioda īpašo nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz vienu gadu - līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka nereģistrēti autoratlīdzību saņēmēji arī 2022. gadā varēs turpināt darbu kā līdz šim (periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim) - nereģistrējot saimniecisko darbību un ar esošo nodokļu likmi 25% (no kuras autordarba pasūtītājs nomaksā autora IIN un VSAOI), kā arī saglabājot līdzšinējo grāmatvedības kārtību.
Satiksmes ministrija
Grozījumi "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā" nosaka, ka, sākot no 2022. gada 1. janvāra pēc ceļu pārņemšanas, pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems papildu līdzekļus par katru pārņemto ceļa kilometru. Pašvaldībām būs iespēja nākamo gadu laikā novirzīt vairāk līdzekļu prioritārām vajadzībām vietējo ceļu un tiltu kvalitātes uzlabošanai.
Tieslietu ministrija
2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – grozījumi KL). Ar grozījumiem KL ir paredzēts aizsākt nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, paredzot nepilngadīgai personai atšķirīgu sodu piemērošanas un aizstāšanas kārtību. Ar grozījumiem KL tiek īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Grozījumi KL vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, proti, paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu, savukārt piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu.
Lai novērstu piespiedu nomas regulējuma pārlieku sadrumstalotību dalītā īpašuma gadījumos un atjaunotu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu aizsargājamām interesēm, 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā piespiedu nomas reforma. Ar likumu tā sauktās “piespiedu nomas attiecības” tiek aizstātas ar likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Likumā tiek noteikta fiksēta maksa par zemes lietošanu – 4% gadā no kadastrālās vērtības. Jaunais tiesiskais regulējums ēkas un zemes īpašnieka tiesiskajām attiecībām piemērojams no 2022.gada 1.janvāra tajos gadījumos, ja ēkas un zemes īpašnieka starpā nav noslēgts līgums vai pieņemts tiesas spriedums, bet no 2023.gada 1.janvāra uz tām tiesiskajām attiecībām, ko šobrīd regulē līgums vai tiesas spriedums.
2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā regulējums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Tā mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu. Likumā noteikti principi un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.
2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmajā daļā par visu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Veselības ministrija
No 2022. gada 1. janvāra tiek paplašināts personu loks, kuriem apmaksās ģimenes ārsta mājas vizītes. Noteikts, ka tās būs valsts apmaksātas arī personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
No 2022.gada 1 janvāra II grupas invalīdi atbrīvoti no pacienta iemaksas par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Lai pacienti ar iespējamu ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, izstrādāts mehānisms šādu pacientu prioritizēšanai pēc “zaļā koridora” principa. Paredzēts ieviest t.s. “dzelteno koridoru”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.
Pateicoties papildu finansējuma piešķiršanai no nākamā gada sievietēm tiks apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas.
Paplašināts tiek personu loks, kuram ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu. Līdz šim minēto pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam, savukārt no 2022. gada valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.
Nākamgad paredzēts turpināt apmaksāt psihoemocionālā atbalsta pasākumus, kā arī līdz 2022. gada 30. jūnijam nodrošināt konsultatīvā tālruņa pakalpojumu apmaksu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Minētais pakalpojums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Tāpat līdz 2022.gada 30.jūnijam paredzēts turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.
2022. gadā turpināsies ārstniecības personu darba samaksas palielinājums. Nākamgad ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro.
Palielinās tarifos iestrādāto vidējo darba samaksu ārstniecības personām. Vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem pieaugs līdz 1963 eiro (šobrīd 1862 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 1183 eiro (šobrīd 1117 eiro).
No nākamā gada tiks nodrošināts jauns dienas stacionārā sniedzamais veselības aprūpes pakalpojums - izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai. Tas nepieciešams, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija, var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojuma:
stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75 litriem (neieskaitot);
plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram.
Atgādinām, ka 2022. gada 1. janvārī beidzas četru gadu pārejas periods, kas bija dots decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) sakārtošanai, lai nodrošinātu to atbilstību MK noteikumu prasībām. Ja gar attiecīgo īpašumu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli, nesakārtotās decentralizētās sistēmas īpašniekam var pieprasīt ierīkot pieslēgumu tiem. Tāpat līdz 2022. gada 1. janvārim DKS jāreģistrē pašvaldības izveidotā reģistrā.
Ar 2023. gada 1. janvāri Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam - uzņēmējiem, komersantiem. Līdz ar to 2022.gads ir pēdējais gads, lai sagatavotu savas komercsabiedrības dokumentu vadības sistēmu, rēķinu sistēmu e-adreses lietošanai. Piemēram, lai dokumentu sistēma automatizēti atpazītu klientu – e-adreses lietotāju, ar kuru rakstiskā oficiālā komunikācija ir veicama obligāti e-adresē no 2023.gada janvāra, un arī rēķinu sūtīšana notiku e-adresē.
Zemkopības ministrija
2022. gada 4. janvārī spēkā stāsies grozījumi “Veterinārmedicīnas likumā”, kas paredz jaunu kārtību mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas procesam. Turpmāk mājas (istabas) dzīvniekus Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē varēs reģistrēt tikai praktizējoši veterinārārsti, kā arī ieviesta prasība datubāzē reģistrēt suņus, kas ievesti no citām valstīm desmit dienu laikā pēc ievešanas.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.11.2024 - 29.11.2024 Rundāles ūdensdzirnavās \"Vienā laivā\" Bauskas TIC")
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
