Autors: Sanita Kalna
Avots: Lnvm.lv
Grāmata “Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā” veltīta agrīnajām fotogrāfijām Latvijā, kurās etnogrāfisko pētījumu veikšanai mērķtiecīgi dokumentētas izzūdošā tradicionālā kultūras mantojuma liecības – lauku ainava ar tradicionālo zemnieku un zvejnieku sētu apbūvi, tīrumu, pļavu un dārzu izkārtojums, dažādu darbu paņēmieni un darbarīki, iedzīves priekšmeti, apģērbi, tradīcijas –, kā arī Latvijas novadiem raksturīgi iedzīvotāju antropoloģiskie tipi.
Izdevumā iekļautie fotouzņēmumi hronoloģiski aptver laika posmu no 19. gs. 60. gadiem, kad, gatavojoties Krievijas etnogrāfiskajai izstādei Maskavā 1867. gadā tapušas pirmās zināmās Latvijas teritorijā uzņemtās etnogrāfiskās fotogrāfijas, līdz 1923. gadam, kad tika izveidota pirmā valsts finansētā Latvijas pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde, kas turpmāk uzņēmās rūpes par etnogrāfisko materiālu apzināšanu un dokumentēšanu. Būtisks intereses pieaugums par fotogrāfijas pielietošanu etnogrāfijā bija vērojams 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā – vispirms saistībā ar 1896. gadā sarīkoto Latviešu etnogrāfisko izstādi, bet kopš 1906. gada – ar Latviešu fotogrāfiskās biedrības aktivitātēm.
Reklāma
Līdzās pētījumam par fotoetnogrāfijas attīstību grāmatā publicētas 179 unikālas vēsturiskās fotogrāfijas, no kurām lielākā daļa glabājas LNVM krājumā. Tāpat grāmatā skatāmi LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves, Viļņas Universitātes bibliotēkas un Somijas Kultūras mantojuma aģentūras krājumā saglabātie mūsdienu Latvijas teritorijā 19. gs. vidū un 20. gs. sākumā tapušie etnogrāfiskie fotouzņēmumi. Fotogrāfijām pievienotas arī paplašinātas anotācijas, kas lasītājam sniedz plašāku informāciju par fotouzņēmumā fiksēto tradicionālās kultūras parādību vai procesu.
Stāsts par pirmajiem fotoetnogrāfijas darbiem Latvijā cieši saistīts ar personībām – izciliem, pašaizliedzīgiem un entuziasma pilniem fotogrāfiem, kas kļuva par latviešu profesionālās fotogrāfijas celmlaužiem un laikabiedru sociālās atbildības veicinātājiem, aktīvi mudinot ikvienu fotouzņēmumos dokumentēt zūdošo tradicionālās kultūras mantojumu. Šo personību vidū minams Mārtiņš Buclers (1866–1944), Jānis Rieksts (1881–1970), Mārtiņš Sams (1892–1941), Arnolds Cālītis (1883–1972) un citi. Daudzi etnogrāfiskās fotogrāfijas vēsturē būtiski cilvēki pēc pamatprofesijas nebija fotogrāfi, bet, būdami aktīvi un nenogurstoši kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātāji un vācēji, apguva fotogrāfa iemaņas un radīja vērtīgus vizuālās etnogrāfijas avotus. Viņu vidū ir Jānis Krēsliņš (1865–?), Pēteris Ābols (Abuls, 1860–1926), Oskars Emīls Šmits (Oscar Emil Schmidt, 1847–1917) un citi.
Grāmatas tekstu autori ir LNVM speciālisti: Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātāja Anna Bartkeviča, LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna un LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Tekstu tulkotāja angļu valodā – Aija Biezaite, izdevuma dizainu veidoja Dita Pence un Anta Pence.
Grāmata “Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā” ir turpinājums muzejā pērn aizsāktajām aktivitātēm fotoetnogrāfijas vēstures pētniecībā un popularizēšanā. 2022. gada vasarā apmeklētāju atzinību izpelnījās tāda paša nosaukuma ārtelpas izstāde, kuru muzejs eksponēja dažādās Rīgas vietās.
Jaunais izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Tas ir iegādājams LNVM veikalā Brīvības bulvārī 32.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
