Sestdien, 2013. gada 8. jūnijā ikviens interesents tiek aicināts uz Aizputes novada atvērto baznīcu dienu. Pasākuma ietvaros varēs apmeklēt septiņus dažādu konfesiju dievnamus, tādēļ aicinam izmanot šo dienu, lai iepazītos ar dievnamu kultūrvēsturiskām un mākslas vērtībām, būt klāt dažādos pasākumos un uzzināt vairāk par kristīgo draudžu dzīvi.
Pasākuma dalībnieki un norises laiki:
Reklāma
Sv. Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca
Adrese: Liepājas iela 3, Aizpute
8. jūnijā no pulksten 12.00- 17.00 (apskatāms baznīcas tornis, ērģeles, gleznas)
Mācītāja Dace Dzene
Katoļu baznīca
Kuldīgas ielā 3, Aizpute
8. jūnijā no plkst 11.30 – 15.00 / Svētā mise plkst. 12.00-13.00
Baznīcas priekštelpa atvērta katru dienu
Mācītājs Mariušs Kempa
Aizputes baptistu draudze
Kuldīgas ielā 17, Aizpute
8. jūnijā no plkst 12.00 – 17.00
Mācītājs Jānis Balodis
Aizputes Vasarsvētku draudze
Kalvenes ielā 12, Aizputē
8. jūnijā no plkst 13.00 – 17.00
Mācītājs Guntis Eņģelis
Aizputes Septītās dienas Adventistu Baznīca
Kalvenes ielā 38a, Aizputē
8. jūnijā no plkst 13.30 – 17.00
Bībeles stunda un diskusijas plkst. 14.00-15.00 / Dievkalpojums no plkst. 15.00 – 16.00
Mācītājs Ivo Roderts
Cīravas luterāņu baznīca
Cīrava, Cīravas pagasts, Liepājas rajons
8. jūnijā no plkst 12.00 – 17.00
Draudzes vadītāja Līga Grīnvalde
Valtaiķu luterāņu baznīca
Kuldīgas rajons Laidu pagasta Valtaiķi
8. jūnijā no plkst 12.00 – 17.00
(Valtaiķu baznīcas vēsture saistīta ar Kazdangas muižas īpašniekiem, jo barons fon Manteifelis 20.gs. sākumā pasūtījis Itālijā vitrāžas pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Viena loga izveidošana izmaksājusi 700 zelta rubuļus; salīdzinājumam - viena govs maksāja 3 zelta rubuļus)
Pasākumu organizē dievnamu draudzes sadarbībā ar Aizputes novada tūrisma centru
Informācija par dievnamiem
Svētā Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca
Adrese: Liepājas iela 3, Aizpute
Iepretī Aizputes pilsdrupām Tebras upes labajā krastā atrodas 16m augstais senais kuršu pilskalns. 1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, tika uzcelta baznīca. Svētā Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca vairākkārt atjaunota un pārbūvēta un šobrīd ir uzskatāma par vienu no vecākajām baznīcas ēkām Kurzemē. Līdz 16. gs. baznīcā tika sludināta katoļticība, bet vēlāk tā tika nodota evaņģēliski luteriskajai draudzei.1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Baznīca vairākkārt pārbūvēta - tornis tika uzbūvēts 1730.gadā, altāris 19.gs. otrajā pusē, bet savu tagadējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi 1860. gadā. Baznīcā ir slavenās vācu firmas "Sauer" 1904. gadā būvētās ērģeles, kā arī aplūkojamas gleznas "Kristus Ģetzemanes dārzā"( J.I. Eginks, 1833) un "Krustā sistais" (J.F. Vāgners, 1864), pa labi no altāra aplūkojama 16. gs. veidotā Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne.
Katoļu baznīca
Adrese: Kuldīgas ielā 3, Aizpute
Pirmā katoļu baznīca Aizputē tika uzbūvēta 1254. gadā. 16. gadsimta 80. gados tā vēsturisko notikumu dēļ kļuva par luterāņu baznīcu. 1732. gadā Jelgavas draudzes prāvests J. Genners Aizputē nopirka māju, kurā katoļiem ierīkoja kapelu. Aptuveni pēc simts gadiem šī ēka draudēja sabrukt, tāpēc Vecpils prāvests Jāzeps Sandovičs 1853. gadā noslēdza līgumu ar krodzinieku Antoneviču — baznīca krodziniekam izīrēja savu zemi uz 53 gadiem, par ko kroga saimnieks baznīcai uzbūvēja jaunu kapelu. Pēc Otrā Pasaules kara padomju vara baznīcas īpašumus nacionalizēja, baznīcai atstājot tikai vienu vecu koka māju, kas atradās ielas malā un nebija piemērota baznīcas ierīkošanai. 1955. gadā ar bīskapa atļauju tika nojaukta vecā koka baznīca Gudeniekos un pārvesta uz Aizputi. Ar pārvestajiem materiāliem prāvests J. Šnepsts 1956. veco ēku Kuldīgas ielā 3 pārbūvēja par baznīcu, kuru tajā pašā gadā toreizējais Liepājas diecēzes apustuliskais administrators Julijans Vaivods iesvētīja par baznīcu, veltot to Kristus Karaļa godam. Tā izrādījās vienīgā padomju varas laikos uzceltā baznīca Latvijā. 2002. gada 15. novembrī tika iesvētīts baznīcas pamatakmens un iemūrēta speciāla kapsula, kurā atradās liecība par pamatakmens iesvētīšanu, monētas, Svētā Benedikta medaljons un rožukronis. 2009. gada 18. aprīlī notika jaunās Aizputes baznīcas konsekrācija, ko veica Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani un priesteriem, veltot to Svētā Ignācija no Lojolas godam.
Aizputes Septītās dienas Adventistu Baznīca
Kalvenes ielā 38a, Aizputē
Dievnams celts 19.gs. Beigās kā pareizticīgo baznīca. Kad ēku atļāva iegādāties adventistu draudzei, tā bija avārijas stāvoklī. No 1989. gada beigām te ir draudzes dievnams.
Aizputes baptistu draudze
Adrese: Kuldīgas ielā 17, Aizpute
Aizputes baptistu draudze dibināta 1869. gadā. Pirmais mācītājs, vēlāk arī Latvijas baptistu draudžu bīskaps - Ādams Gertners.
Pirmais dievnams tiek uzcelts 1884.gadā. Taču pēc 8 gadiem 1892.gadā, ar ieganstu, ka baptistu dievnams ir pārāk tuvu pareizticīgo baznīcas dievnamam, cara administrācija liek uzcelto dievnamu nojaukt.
1893.gadā draudze pieņem lēmumu pirkt zemes gabalu Kuldīgas ielā 17 par 750 rubļiem. Un tajā pašā gadā tiek uzcelts otrais dievnams. Šajā namā draudze darbojas līdz pat 1937.gada 21.martam, kad Pūpolsvētdienas vakarā tas ugunsgrēkā iet bojā. Tiek nolemts vākt līdzekļus jauna dievnama būvniecībai. Draudze uzceļ savu trešo dievnamu pēc baltvācu arhitekta Aleksandra Šmēlinga projekta 11 mēnešu laikā. 1939. gada Ziemassvētkos tas tiek iesvētīts. Draudze savu darbību nav pārtraukusi ne 1. ne 2. Pasaules karu laikā. No 1949.gada līdz 1990.gadam draudzes dievnamā savus dievkalpojumus notur arī septītās dienas adventistu Aizputes draudze, kurai padomju vara bija atņēmusi telpas, kur pulcēties.
Aizputes Vasarsvētku draudze
Adrese: Kalvenes iela 12, Aizpute
Aizputes Vasarsvētku draudze ir reģistrēta 1989.gadā. Līdz tam, padomju gados, draudze darbojās draudzes dibinātāja un pirmā mācītāja Arvīda Šepkena paša celtā mājā. Šajā pašā gadā draudze iegādājās ēku Kalvenes ielā 12, kuru pārbūvēja par dievnamu un jau 1990. gada 9. decembrī notika dievnama atklāšanas dievkalpojums. 2000. gadā draudze iegādājās ēku Kalvenes ielā 10, kurā izbūvēta lielāka zāle draudzes dievkalpojumiem.
Cīravas luterāņu baznīca
Adrese: Cīrava, Cīravas pagasts, Aizputes novads
Cīravas luterāņu baznīca celta barona H. F. Fon Bēra laikā no 1780.-1781. gadam Sudmalkalnā. No ārpuses tā līdzinājusies citām Kurzemes baznīcām ar piramīdveidīgo torni, sarkano kārniņu jumtu un masīvām ķieģeļu sienām. Altāris un kancele ir rokoko stila mākslas darbs, kura autors nav zināms. 1781. gadā veidotais altāris, kancele un kungu sols, kas balstās uz sievietes galvas, kā arī ērģeļu luktas un prospekts, un telpu dekoratīvā apdare ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Baznīcā saglabājies arī sens baznīcas zvans un ērģeles no 18.gs. pirmās puses. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā. Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss un patēna. Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi tagad atrodas Rundāles pils muzejā.
Valtaiķu luterāņu baznīca
Adrese: Kuldīgas rajons Laidu pagasta Valtaiķi "Salnāji"
Valtaiķu baznīca atrodas 5 km no Kazdangas pils un kaut arī mūsdienās teritoriāli atrodas Kuldīgas novadā, tā ir ļoti saistīta ar Kazdangu. Jau 1792. gadā tika uzcelta mūra baznīca, kas ārēji ir salīdzinoši vienkārša, līdzīga daudzām citām Kurzemes baznīcām. Valtaiķu luterāņu baznīca ir ievērojama dēļ savām skaistajām un smalki izstrādātajām vitrāžām, kuras barons fon Manteifelis 20.gs. sākumā pasūtījis Itālijā pēc Vilhelma Purvīša skicēm. Ap altāri izvietotas 4 vitrāžas, kas ar vēsta par bruņinieku tikumiem - drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Logu apakšdaļā ievietoti Manteifeļu un viņu laulāto draudzeņu ģerboņi, kas parāda dzimtas vēsturi.
