Travelnews.lv kopā ar TICiem iesaka apmeklēt pilis un muižas Vidzemes pusē11.07.2013 06:24 | Latvija
Foto: Gulbene.lv/Tourism.cesis.lv/Tourism.sigulda.lv Autors: Daiga Bazule Avots: BalticTravelnews.com
Pilis un muižas Latvijā ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums. Vienas pilis un muižas pārtapušas par greznām naktsmītnēm, otras – kā tūrisma apskates objekts. Tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv kopā ar tūrisma informācijas centriem Vidzemē apkopoja informāciju par ceļotāju apmeklētākajām pilīm un muižām tieši Vidzemes reģionā. Reklāma Sigulda
Runājot par Siguldas pusi, vienu pili nosaukt nemaz nav iespējams, jo
pilsēta izveidojusies vietā, kur viena no otras lielgabala šāviena
attālumā atrodas trīs pilis. Turaidas viduslaiku pils ir Latvijā
populārākā muzeja – Turaidas muzejrezervāta sastāvdaļa, kuru katru gadu
apmeklē vairāk nekā 200 tūkstoši interesentu. Turaidas pils Gaujas
labajā krastā tika uzbūvēta 1214. gadā kā viena no Rīgas arhibīskapa
rezidencēm. Nākamgad pils svinēs savu 800. pastāvēšanas gadu.
Apmeklētājiem interesants ir arī Turaidas muižas centrs ar muižas
pārvaldnieka veco dzīvojamo ēku, smēdi, kalti un citām būvēm. Livonijas
ordeņa Siguldas pils sākotnēji celta kā kastelas tipa cietoksnis, taču
vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Pagājušajā gadā pilī pabeigti
rekonstrukcijas darbi, ļaujot apmeklētājiem sajust viduslaiku auru,
uzkāpt pils Galvenajā vārtu tornī un Ziemeļu tornī un pastaigāt pa pils
mūriem. Pilī izdosies satikt īstus ordeņa brāļus, kas ļaus pielaikot
bruņas un izmēģināt senos cīņu ieročus. Siguldas pils kompleksā
ietilpst arī senais muižas centrs ar Siguldas Jauno pili un vairākām
saimniecības ēkām. Ik jūlija svētdienu plkst. 11:00 pils dārzā baudāmas
Muzikālās brokastis – tas ir bezmaksas kamermūzikas koncertu cikls, kas
veltīts Bēthovenam un viņa pirmajam mecenātam - grāfam fon Braunam, kas
bijis Siguldas muižas īpašnieks. Paveroties pāri Gaujas
senielejai uz labo krastu, pamanīsiet vēl vienu ēku – firstu Līvenu
klasicisma stilā celto Krimuldas muižu no 1822. gada. Tā atrodas pašā
senielejas malā un no tās terases paveras brīnišķīgs skats uz Siguldu.
Mūsdienās pilī iekārtots rehabilitācijas cents, tomēr viesus šeit uz
pils terases cienā ar zāļu tējām un aicina iepazīties ar pils apkārtni.
Tepat blakus – Krimuldas viduslaiku pilsdrupas. |
Ogre Suntažu muižas pils (remontu dēļ slēgta līdz 01.09.2013) Muižas
kungu māja – pils – celta 1780. - 1782. gads, 19. gadsimta vidū modernizēta,
piešķirot tai neogotisku veidolu. Tā vairākkārt postīta un atjaunota.
Pēc 1905. gada postīšanas pili atjaunojis tās pēdējais īpašnieks barons
fon Hānenfelds (apbedīts Suntažu kapos). Kopš 1920. gada pilī darbojas
skola. Muzejā aplūkojama pagasta un skolas vēstures ekspozīcija. Muižas
kompleksā ir saimniecības ēkas un parks. Iespējams uzkāpt pils tornī un
izbaudīt apkārtnes ainavu. Suntažu pils un muižas apbūve ir vietējas
nozīmes arhitektūras piemineklis. |
Valmiera Dikļu pils Pils ēka celta 1896. gadā, un tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pēc restaurācijas 2003. gadā interjerā saglabāti daudzi sākotnējie koka apdares elementi. Pilī apskatāma gleznu, kamīnu un krāšņu, mēbeļu kolekcijas. Mūsdienās pils kompleksā ir četrzvaigžņu viesnīca, viens no labākajiem restorāniem ārpus Rīgas, telpas banketiem un semināriem, koncertzāles. |
Alūksne
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils angļu neogotikas stilā celta no 1860. līdz 1864. gadam. Tās būvniecību pasūtījis barons Aleksandrs fon Fītinghofs.
Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis. Tās pēdējais saimnieks bija barons Arnolds fon Fītinghofs. 1918. gadā viņš devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulks. Pašlaik tajā atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs un dabas muzejs "Vides labirints", kā arī Alūksnes mākslas skolas keramikas darbnīca.
Jaunlaicenes muiža
Muižas ēkas celtas no laukakmeņiem un vietēja ražojuma ķieģeļiem. No 33 ēkām, kas celtas 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē, dažādās saglabāšanās pakāpēs apskatāmas 16 celtnes. Jaunlaicenes parks ir 9 hektāru liels, ar skaistiem dīķiem, saliņu un vairākiem dižkokiem.
Par Jaunlaicenes muižu ir ziņas no 18. gadsimta sākuma. Muižā 170 gadu valdījusi baronu fon Volfu dzimta. Johans Gotlībs II veidojis muižu bez ārišķīgas greznības kā omulīgu ģimenes māju, kur pastāvīgi pulcējas daudz viesu. Mūsdienās kungu mājā iekārtots pašvaldības dibināts muzejs, kura uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Jaunlaicenes muižas un Opekalna draudzes savdabīgo kultūrvēsturisko mantojumu.
Interesentiem tiek piedāvātas nodarbības un pastaigas muižas parkā (dārgumu meklēšana, tautasdziesmu labirints), un ir arī radošās darbnīcas, kur katrs var ievingrināt roku, piemēram, pastaliņu izgatavošanā.
|
Rūjiena
Tuvākajā apkārtnē nav ceļotājiem pieejamu piļu vai muižu. Tuvākā muiža atrodas Naukšēnos – Naukšēnu muiža. Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka un soliņi, uz kuriem var atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki, tādi kā korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava.
Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižas pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju varas gados- arodvidusskola. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".
Muižas ēkā atrodas Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kura mērķis ir savākt un saglabāt, kā arī iepazīstināt viesus ar interesantiem cilvēkiem, kas dzīvojuši Naukšēnu pagastā. Muzejā aplūkojamas Marijas Muzikantes darinātas lellītes 30 dažādu novadu tautastērpos. |
Limbaži Igates pils un "Dzirnavu krodziņš" Igate, Vidrižu pag., tālr. +371 29245500 Igates pils celta neorenesanses stilā ap 1880.gadu, apkārt skaists ainavu parks ar dīķiem, uz Igates upītes atrodas nelielas dzirnavas. Dzirnavu ēkā izveidots omulīgs krodziņš ar latvisku gaisotni un gardiem ēdieniem. Pilī iekārtota viesnīca, apskatāma izcilā Latvijas kara flotes virsnieka, zemūdenes “Ronis” komandiera, novadnieka H. Legzdiņa piemiņas ekspozīcija. Laba vieta svinībām, romantiskām kāzām, elegantiem banketiem un ballēm. Netālu atrodas 2013. gada sākumā atklātā Sv. Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca, kas ir pirmā ekumeniskā baznīca Latvijā. Bīriņu Pils Bīriņi, Vidrižu pag., tālr.+371 64024033 Greznā pils celta 1860.gadā, pārbūvēta 20.gs. sākumā, un ir viena no savdabīgākajām pusloka un neogotikas stilā veidotajām celtnēm Latvijas piļu arhitektūrā. Pils iekštelpās saglabājusies vērtīga 19. gs. otrās puses neorenesanses stila iekštelpu dekoratīvā apdare. Pils ansamblī ietilpst terasveida dārzs ar lapeni ezera krastā, plašs parks. Pilī iekārtota viesnīca un restorāns, pili ieskauj gleznaini parki, ezeri un muižas ēkas ar viesnīcu, restorānu, kāzu un semināru telpām. Veselībai kalpo dažādas pirtis, zirgu izjādes un izbraucieni ar laivām un pastaigas pa seno parku takām.
|
Gulbene Vecgulbenes muiža
19.gs. muiža, nonākot baronu fon Volfu dzimtas
īpašumā, kļuva par vienu no greznākajām muižām Vidzemē. Vecgulbenes
muižas apbūvē ietilpst divas pilis – Baltā un Sarkanā pils, kā arī
oranžērija, klēts, manēža, kurā pēc pārbūves atrodas eleganta viesnīca,
un citas ēkas. Piedāvājumā ekskursija pa viesnīcas telpām un muižas
apkārtni.
Adrese: Brīvības iela 18, tālr.+371 64474800. |
Cēsis Cēsu Viduslaiku pils Cēsu pilsētas pirmsākumi meklējami jau 800 gadus tālā pagātne. Tie saistīti ar Cēsu viduslaiku pili, ap kuru jau 13. gadsimtā izveidojās pilsēta. Pils cauri gadsimtiem ir dalījusi savu likteni ar Cēsu pilsētu cīņās pret krievu, poļu un zviedru karapulkiem. Vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, Cēsu pils savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 16. gadsimta sākumā. Pieeju pilij apgrūtināja aizsarggrāvji un stipru mūru ieskautas trīs plašas priekšpilis. Labi nocietinātā pils pirmos nopietnos bojājumus guva tikai Livonijas karā, bet Ziemeļu kara sākumā tā tika pamesta un vairs netika izmantota militāriem mērķiem. Šodien pils ir Cēsu iespaidīgākais vēstures liecinieks un tā savus viesus piesaista ar savu viduslaiku arhitektūras romantisko pievilcību. Cēsu Jaunā pils Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Jaunā pils, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 18. gadsimta vidū, izmantojot viduslaiku pils priekšpils mūrus un aizsardzības torni. Tagadējos apjomus Jaunā pils ieguva pēc 1777. gada, kad pilsmuižu īpašumā iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss. Ievērojamas pārbūves notika 1820.–1830.gados. kad paaugstināja masīvo viduslaiku nocietinājuma torni ar diviem diametrā mazākiem stāviem un papildināja ēkas 18. gs. barokālo apjomu ar balkoniem un kolonām tās galvenajās fasādēs. Cēsu Jaunā pils ar neogotisko Lademahera torni, dekorētu ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem eklektikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā. Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940. gadam te atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izvietoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gadā Jaunajā pilī iekārtots Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
|
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
|
SADAļU ATBALSTA:
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Sagādā maģiskajam svētku laikam pieskaņotu greznas omulības atmosfēru sev un saviem mīļajiem, draugiem vai darba kolektīvam! | Skatīt vairāk
Latvija
14. decembra vakars Rundāles pils Baltajā zālē būs veltīts kamermūzikai. | Skatīt vairāk
"Gribējās citādāku kora koncertu Ziemassvētku laikā". Sieviešu kora "Noktirne" svētku koncerts. | Skatīt vairāk
Ziemassvētku laikā, pie klausītājiem ar koncertprogrammu «Vēderiņš burkšķ» atkal dosies populārais «Brīnumskapis»! | Skatīt vairāk
KOMENTĀRI
|