Autors: Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Turpinot stāstīt par pilīm un muižām Latvijas reģionos, noslēdzam rakstu sēriju ar informāciju par pilīm un muižām ezeru zemē Latgalē.
Daugavpils un novads
Reklāma
Červonkas muižas pils
Reti kura Augšzemes muiža līdz mūsdienām saglabājusies nebojāta. Un vēl mazāk ir tādu, kas izskatās tikpat labi, kā Vecsalienas muižas kungu māja. Vecsaliena. Daži saka – Červonka. Iespējams, ka šim otrajam nosaukumam ir kāds sakars ar sarkanās krāsas apzīmējumu poļu valodā. Jo skaistā neogotikas pils celta no sarkaniem ķieģeļiem.
Foto: Visitdaugavpils.com
Dinaburgas pils makets
Saglabājušās 13. gadsmita Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rāceburga būvētās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija. Atrodas dabas parkā "Daugavas loki". Dinaburgas pils atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 18 kilometrus augšpus Daugavpils, 3 kilometrus uz dienvidrietumiem no tuvākās dzelzceļa stacijas un 1 kilometru no Daugavpils-Krāslavas ceļa, senā Naujenes pilskalna vietā. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests.
Foto: Visitdaugavpils.com
Līvāni un novads
Līvānu muiža
Senās muižas vietā šobrīd atrodas Latgales mākslas un amatniecības centrs, kurš tika izveidots 2003. gadā. Gadsimtiem apgarotajā klētī apskatāma ekspozīcija "Amatnieki Latgalē 19. – 20. gadsimtā". Ekspozīcijā skatāmi daudzi interesanti darbarīki un priekšmeti, ko radījuši cilvēki ar "zelta rokām", un tie ir amatnieki. Šajā ekspozīcijā ir skatāma un taustāma mūsu unikālā, neatkārtojamā 94 metrus garā tautiskā josta, kas tapusi ar lielu uzdrīkstēšanos un mīlestību. Vēsturiskā ēka savienota ar moderno LMAC daļu, kurā izvietota izstāžu zāle ar ikmēneša mākslinieku un amatnieku darbu izstādēm, radošā keramikas un tekstilmākslas darbnīca ar iespēju līdzdarboties, kā arī aprīkota izīrējama konferenču zāle. Latgales mākslas un amatniecības centra atrašanās vieta, vēsturiskā un mūsdienīgā saplūsme, seno amatnieku darbarīku enerģija, unikālie stikla fabrikas izstrādājumi un Centra personāla viesmīlība rada īpašo, labo auru, ko izjutīs ikviens tā apmeklētājs.
Foto: Visitlatgale.com
Preiļi un novads
Preiļu pils un parks ar apbūves kompleksu
Preiļu vēstures mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss ar skaisto parku. Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gadsimta vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir 41 hektāri, no kuriem apmēram 13 hektāri aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki.
Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Arī katrs elements atsevišķi: pils, kapela, stallis, vārti, vārtsarga namiņš, parks ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Preiļu pils – izcils Latgales 19.gadsimta historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Pils arhitektūra izteiksmīgi raksturo romantisma periodu Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederēja Livonijas Ordenim, bet kopš 1382. gada - barona fon Borha dzimtai. Arhitektūras stils – neogotika.
Foto: Preili.lv
Rēzekne un novads
Rēzeknes pilsdrupas
No 9. līdz 13. gadsimtam uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence. 13. gadsimta beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī). Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja. Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.
Šobrīd pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu.
Foto: Rezekne.lv
Lūznavas muižas apbūve ar parku
Foto: Latvia.travel
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
