Idejas pavasarīgām pastaigām un velo izbraucieniem Latvijā [4]

Autors: Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com

Pavasara saulīte, putnu dziesmas un rosība visapkārt aicina doties dabā gan pastaigu, gan velo izbraucienu cienītājus. Tādēļ kopā ar vairākiem tūrisma informācijas centriem Latvijā esam sagatavojuši idejas pavasarīgām brīvdienām.

Ogre

Reklāma

Ogre ir pilsēta, kas vienmēr valdzinājusi ar savām dabas bagātībām, priežu mežu svaigo gaisu, gleznainām upes ainavām un savu īpašo šarmu ir lieliska vieta, kur doties iedvesmojošā pastaigā. Iepazīsties ar pilsētas pagātnes notikumiem Ogres vēstures un mākslas muzejā. Apskati Brīvības ielas 20. gadsimta vēsturiskās arhitektūras celtnes. Paviesojies Ogres luterāņu un Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīcā. Novērtē jaunās skulptūras, kuras Ogres pilsētai veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Izbaudi gleznaino ainavu, kas paveras no Arkveida gājēju tilta pār Ogres upi. Maršrutu skati - šeit.

Pilsētā izveidots arī īpašs granīta skulptūru maršruts. Skulptūras veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas studenti. Tās lieliski iederas pilsētvidē, pasvītrojot un izceļot Ogres kultūrvēsuriskās vērtības. Maršrutu skati - šeit.

Lai gan izbraucienā ar velosipēdu var doties, kur acis rāda, Ogres novada TIC iesaka jau sagatavotu maršrutu pa dažādām vietām Ogres pusē 18 kilometru garumā. Relaksētā un nesteidzīgā tempā braucienu ir iespējams veikt 3 stundās (iekļaujot objektu apskati). Maršrutu skati - šeit.

Gan pastaigām, gan velo braucienam un pat arī skrējienam Ogrē ir piemērots arī dabas parks "Ogres zilie kalni", dambis un dendraloģiskais parks Lazdukalni.

Alūksne

Alūksnes TIC iesaka doties pastaigā pa Alūksnes pils parku. Parka veidošana uzsākta 18. gadsimta otrajā pusē. 19. gadsimta sākumā atbilstoši tā laika jaunākajai modei parku pārveidoja angļu stilā. Tā tika izveidots skaistākais parks Vidzemē un viens no ievērojamākajiem dendrārijiem Baltijā. Parks ir īpašs ar tā arhitektoniskajām celtnēm. Parkā var apskatīt arī 21.gadsimta mākslas darbus, kas tapuši 2001. gada vasarā Akmens tēlniecības simpozijā Zvārtavā. Parkā ir iespējams apskatīt vairākas arhitektoniskas celtnes: Aleksandra paviljons, Granīta obelisks, Eola templis, Fītinghofu dzimtas mauzolejs.

Velo entuziastiem patiks 43 kilometru garais velo maršruts Ape - Korneti - Alūksne, ko var aplūkot gan interneta vidē, gan Alūksnes TIC, kur pieejams arī drukātais maršruts. Karte ir ielaminēta, un to ir iespējams piestiprināt velosipēdam. Maršrutā ir pieejama arī informācija par apskates vietām un objektiem brauciena laikā.

Gulbene

Gulbenes pilsēta ir ļoti piemērota pastaigām un izbraucieniem ar velosipēdu, jo tā ir bagāta ar parkiem. Pilsētas centrā atrodas Jaunatnes parks un skvērs, savukārt nedaudz nostāk atrodas Emzes un Spārītes parki, kuros var gan lieliski pastaigāties, gan skriet un braukt ar velo. Spārītes parkā pastaigājoties var iepazīties ar Latvju zīmju vēstījumu taku, kas izvietota apkārt Svētajam ezeram.

Gulbenes novadā ir dažādas iespējas izbraucieniem ar velosipēdu, ir izstrādāti vairāki maršruti:

1. Apkārt Stāmerienas ezeram. 22 kilometru garais maršruts ved pa šoseju, lauku ceļiem un dažos posmos cauri skaistām koku alejām. Nobeigumā brauciens pa Gulbenes - Balvu dzelzceļa uzbērumu.

2. Gar Gauju un Tirzu. 70 kilometru garais maršruts vijās gar Gaujas upes kreiso krastu un pa meža takām un smilšainajiem lauku ceļiem, kas ved gar Tirzas upi. Pēc fiziski grūtāka posma, Gulbene – Ieriķi dzelzceļa uzbēruma, maršruts vedīs līdz Lizumam, kur sagaisīs labāka seguma ceļš un vieglāks brauciens.

3. Gulbenes novada pagastos ir daudz muižu ar parkiem, kuras noteikti ir vērts redzēt šajā pavasarī, pie Stāmerienas muižas arī apskatāma un izejama burvīga pils vēstures taka.

Tāpat Gulbenes novadā ir iespēja izbaudīt došanos pa koku alejām, kuras pavasarī ir īpaši skaistas. Tiem, kuriem patīk braukt ar velosipēdu, taču grūti pievarēt lielākus attālumus, no šī pavasara Gulbenē būs iespējams arī izīrēt elektrovelosipēdus. Jādodas tikai uz Gulbenes novada pašvaldības aģentūru Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs un ceļojums varēs sākties.

Daugavpils

Tūrisma maršruts "Nesteidzīga pastaiga pa Daugavpili!"

Daugavpils – Latvijas otrā lielākā pilsēta un Austrumlatvijas metropole – pasaulei devusi izcilo mākslinieku Marku Rotko, "tango karali" Oskaru Stroku un aktieri, režisoru, sabiedrisko un politisko darbinieku Solomonu Mihoelsu (Vovsi). Pilsētas simboli ir 19. gadsimtā būvētais cietoksnis un Baznīcu kalns – vieta, kur atrodas četru konfesiju dievnami. Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (vēsturiskā apbūve tapusi 19. gadsimtā saskaņā ar 1826. gadā Pēterburgā apstiprināto apbūves projektu). Vēsturiskais centrs ir pilsētas vispievilcīgākā vieta un viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kur izdevies rast kompromisu starp seno un jauno. Daugavpils ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kura var lepoties ar vienotā ansamblī veidotu unikālu klasicisma un eklektisma stila apbūvi. Kultūrvēsturiskais mantojums, kas ietver pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas, industriālos un vēstures pieminekļus, kopā ar apkārtējo ainavisko vidi veido Daugavpils tēlu un piešķir tai īpašu šarmu. Dosimies to izbaudīt:

- Daugavpils cietoksnis

- Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

- Aizsargdambis

- Vienības nams

- Latviešu māja

- Dzejnieka Andreja Pumpura skvērs

- Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela

- Daugavpils Universitātes skvērs

- Saules pulkstenis

- Dubrovina parks

- Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs

- Latgales zoodārzs

- Rīgas iela

- Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

- Skulptūru dārzs

- Sinagoga

- Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja

- Centrālais parks

- Māla mākslas centrs

- Piemiņas zīme "Veltījums Rotko"

- Baznīcu kalns

- Krievu kultūras centrs

- Daugavpils skrošu rūpnīca

- Kalējs Edgars Vronskis

Rēzekne

Rēzeknes TIC iesaka doties ekskursijā pa Teirumnieku purva taku. Purvs ar apkārtni ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā. Tā apskatei izveidota laipu taka 800 metru garumā, kas rada iespēju videi draudzīgā veidā un sausām kājām iepazīt purva biotopus un ainavas. Taka ved garām staignajam Teirumnieku ezera krastam, kur iekārtota atpūtas vieta.

Sigulda

Šogad Dabas aizsardzības pārvalde Siguldā atjaunojusi dabas tūrisma infrastruktūru – takas, kāpnes tiltiņus, skatu platformas pie Velnalas, Dainu kalna, trošu ceļa Siguldas pusē, Gūtmaņa alas, Vikmestes, Gaujas ielas – kopumā 5788 metru kopgarumā. Taču jāņem vērā, ka daļā taku darbi vēl turpinās, tāpēc Siguldas TIC apmeklētājus aicina būt uzmanīgiem!

Siguldas apkārtnē pieejami 6 velomaršruti – viens no tiem 10 kilometru garumā ved pa pilsētu, savienojot interesantākos apskates objektus (Pils kompleksu, Gleznotājkalnu, bobsleja un kamaniņu trasi, kā arī jauno Sporta un aktīvās atpūtas centru, vagoniņu un citus). Aicina doties arī kādā no velomaršrutiem, taču jāņem vērā, ka vietām takas vēl varētu būt klātas ar nelielu sniega kārtiņu vai dubļiem, tāpēc jāizvēlas mežiem piemērotas riepas.

Lai iepazītos ar maršrutiem un iegūtu maršrutu kartes, apmeklē interneta vietnes www.tourism.sigulda.lv sadaļas "Bukleti" un "Ieteicamie maršruti", kā arī, ierodoties Siguldā, apmeklēt TIC un iegūt tieši jūsu vēlmēm sastādītu maršrutu.

Koknese

Īpaši iecienīts apskatei ir Kokneses parks, kas veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Parkā atrodas Kokneses viduslaiku pilsdrupas, kas glabā sevī senās Hanzas pilsētas laika liecības un stāstus par Kokneses agrāko varenību un nozīmīgajiem tirdzniecības ceļiem. Ieeja par maksu. Parkā pie vidusskolas atrodas atjaunotā V. Jākobsona strūklaka "Fauna galva", kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā appludinātā Pērses ūdenskrituma, kura vietu upes krastā iezīmē J. Zihmaņa akmens skulptūra "Pērses meitene".  Parkā atradīsiet koktēlnieku – brāļu Aigara un Ivara Rūrānu veidoto skulptūru "Pūcīte" un "Sams", kā arī tēlnieka Ģ. Burvja veidoto 11 metru augsto koka skulptūru "Mūžībai" un tējas paviljonu – lapeni. Vēstures mīļotājus te iepriecinās parkā apskatāmie  zviedru laiku riņķa krusti un čuguna lielgabali. Ūdens cienītāji var doties izbraucienā ar laivu pa Pērsi, kuru noma tiek piedāvāta laivu piestātnē "Pērsejas". Piedāvājumā arī nūjošanas maršruti, inventāra noma un apmācība.

DABAS TAKA. No viduslaiku pilsdrupām aptuveni 3 kilometru gājiena attālumā atrodas Likteņdārzs. No Kokneses luterāņu baznīcas uz Likteņdārzu ved aptuveni 2.18 kilometru ainaviska taka ar skatu laipu un koka tiltiņiem pāri gravām un Daugavas līčiem.

Daugavas ielejas velomaršruts. Izcils maršruts dabas parka "Daugavas ieleja" un trīs novadu pie Daugavas – Skrīveru, Aizkraukles un Kokneses iepazīšanai. Visas pilsētas savienotas arī ar dzelzceļa līniju, līdz ar to dzelzceļa satiksme ir ērti izmantojama maršruta plānošanā un šī reģiona apceļošanā ar velosipēdu. Posmā no Skrīveriem līdz Aizkrauklei var baudīt Daugavas ielejas ainavas, veicot arī stāvus augšup un lejpus nobraucienus līdz Daugavai, gar kuru iet vairāki maršruta posmi. Maršruta karti un bukletu varat saņemt tūrisma informācijas centros. Maršruta gaita: Skrīveri - Aizkraukle – Koknese (aptuveni 40 kilometri; 90 procenti lauku un grants ceļi).

LIKTEŅDĀRZS. Mūsu kopīgā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā. Pirmie darbi dārzā sākti 2008. gadā, radot ābelīšu alejas ceļu.  Pa ābeļu aleju un daudzajām takām var nokļūt līdz topošajam amfiteātrim un Skatu terasei, no kuras var vērot Daugavas ainavas.

Jūrmala

Jūrmalas TIC iesaka doties vairākos maršrutos, ko var izstaigāt gan ar kājām, gan izbraukt ar velosipēdu. TIC aicina apmeklēt Majorus, Buldurus, Dubultus, Dzintarus un Ķemerus.

Majori ir Jūrmalas centrālā daļa, pilsētas sirds, kur visi satiekas, atpūšas un bauda patīkamus mirkļus. Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877. gadā, Majori veidojušies kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām. Majoru apbūve starp Jūras un Jomas ielām dod spilgtu priekšstatu par Jūrmalas arhitektūras stilistiku kopumā. Un ir pilnīgi neticami, ka vēl 19. gadsimta vidū tagadējo Jomas, Jūras un Lienes ielas apvidū bija jomains, slapjā laikā grūti izbrienams mežs. 

Dodoties pastaigā pa Bulduriem, iesaka apskatīt krāšņās Bulduru villas. Kā izrādās, pats Bulduru nosaukums radies, no muižas īpašnieka Johana Buldrinieka vārda. Bulduru rajona apbūve sākta 19. gadsimta 40. gados. 1875. gadā Bulduros bija jau ap 400 vasarnīcu. Villas šeit bija lielas, grezni iekārtotas un atbilstoši kūrortam ļoti dārgas. Šeit dzīvoja turīgākie Rīgas iedzīvotāji. 1910. gadā bijušajā Bulduru muižā nodibināja pirmo dārzkopības skolu Latvijā, kas darbojas arī mūsdienās. Tagadējā Bulduru dārzkopības vidusskolas teritorijā ir Dendroloģiskais parks.

Savukārt Dubulti ir Jūrmalas šaurākā vieta starp Lielupi un jūru, kas bijis senākais peldu vietu centrs Jūrmalā ar kūrmāju, baznīcu un valdes namu. Dubultus raksturo klusums, miers, priežu un jūras šalkoņa.

Dzintari - aristokrātiskā Edinburga. Dzintari ir viens no raksturīgākajiem un labāk saglabātiem Jūrmalas rajoniem ar vēsturisko plānojumu un koka apbūvi. Vēsturiski Dzintari pazīstami kā Edinburga, kas nosaukta par godu Krievijas ķeizara Aleksandra II meitas Marijas precībām ar Edinburgas hercogu Alfrēdu. TIC iesaka doties pastaigā, apmeklējot Edinburgas prospektu, Bulduru Luterāņu baznīcu, Dzintaru prospektu un jaunizveidoto parku.

Ķemeri – vēsturiskais kūrorts. Ķemeres (senākais nosaukums) atradās kā oāze meža vidū. Tie atrodas 6 kilometru attālumā no jūras starp ezeriem un purviem, kas bagāti ar sēravotiem. Tāpēc to attīstība saistīta ar purvos esošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. Ja vēlaties izbaudīt īstu Ķemeru elpu, jādodas pastaigā no Ķemeru stacijas līdz "Mežā mājai" (aptuveni 1,5 – 2 stundas) un atpakaļ no "Meža mājas" līdz Ķemeru stacijai (1 stunda).

Jelgava

Jelgavas reģionālais TIC aicina doties pastaigās pa Lielupes un Driksas krastu promenādēm. Gājēju promenāde J.Čakstes bulvārī gar Driksas upi ir izveidota divos līmeņos – paralēli ielai un gar pašu upi, promenādes augšējā daļā atrodas divi skatu laukumi, no kurienes var vērot upes mierīgo tecējumu caur vienmēr rosīgo Jelgavu. Dodieties pastaigā pa Mītavas tiltu, tas savieno pilsētas centru ar Pasta salu, no kurienes ceļš ved līdz pat Jelgavas pils romantiskajam parkam. Tālāk varat ceļu turpināt gar pili, ejot līdz Lielupes palienes pļavām Pils salā. Četru kilometru garā sala ir unikāls dabas mīļotāju galamērķis, šeit pavasarī mājvietu rod migrējošie putni, bet salas saimniekus, nedaudz vairāk kā 40 savvaļas zirgus, šeit var satikt katru dienu.

Ozolnieki

Aktīvās atpūtas cienītāji aicināti Ozolniekos, šeit pastaigās, izbraucienā ar velosipēdu vai nūjot var doties apkārt Ozolnieku ezeram. Teritorija ap ezeru ir labiekārtota, šeit ir izveidoti velo un gājēju celiņi, kā arī vietas atpūtai un dabas baudīšanai. Ikvienu uzmundrinās pastaiga "Veselības takā", kur izvietoti brīvdabas vingrošanas rīki gan lieliem, gan maziem atpūtniekiem.

Jelgavas novads

Pavasarī jādodas pastaigās dabas parkā "Vilce", kas atrodas Latvijas pierobežā pie Vilces muižas. Šī ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur pavasarī zied krāšņās vizbulītes. Parkā ir labiekārtotas atpūtas vietas, šeit ir iespēja iepazīt mežā mītošo putnu un augu sugas. No Vilces muižas sākas Barona taka, kas aizvedīs līdz Vilces pilskalnam un skatu platformai, no kuras paveras skats uz Zaķu pļavu. Meža ielokā izveidota labiekārtota atpūtas un piknika vieta.

Jelgavā un apkārtnē izveidoti 11 velomaršruti, kas ļauj sajust Kurzemes un Zemgales hercogistes vēstures liecības, ieraudzīt iespaidīgu muižu apbūvi un pārsteidzošās Zemgales līdzenuma ainavas. Maršruti apkopoti ceļvedī, kas palīdzēs orientēties apkārtnē un iepazīt nozīmīgākās apskates vietas. Veloceļvedi un kartes iespējams lejupielādēt mājas lapā vai arī saņemt Jelgavas reģionālajā TIC, Jelgavā, Akadēmijas ielā 1.

Valmiera

Pastaigu maršruti Valmierā un apkārtnē

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu taka Valmierā

Maršruta garums: 2,7 kilometri

Takas sākums: Jāņa Daliņa iela 2, Valmierā

Gaujas Stāvo krastu teritorijā pie Jāņa Daliņa stadiona ikvienam dabas mīļotājam ir iespēja doties pastaigā pa Sajūtu taku.  Tā ir 2,7 kilometru gara un ir veidota no dažādiem dabas elementiem. Sajūtu taka rosinās visu piecu maņu atmodināšanu: dzirdi, redzi, tausti, ožu un garšu.

Sajūtu takas apmeklētāji aicināti doties to izbaudīt basām kājām, lai, ejot pa oļiem, Valmieras stikla šķiedras zilajām stikla lodītēm, egļu un priežu čiekuriem, smiltīm, keramzīta gabaliņiem, mizu mulču un kastaņiem, gūtu atšķirīgas sajūtas.

Dabas taka ir papildināta ar dažādiem koordinācijas elementiem, piemēram, kokos iesietiem dēlīšiem, kāpnēm un laipām.

Atgriežoties no pastaigas, interesentiem iespēja palutināt pēdas kāju vanniņās ar gadalaikam atbilstošām piedevām – pumpuriem, ziediem, lapām un ogām.

Plašāka info: www.sajutuparks.lv

Pastaigu maršruts "Valmiera gadsimtu griežos"

Apmēram 4 kilometru garš pastaigu maršruts, kas vijās cauri Valmieras senpilsētai, gleznainajiem Gaujas krastiem, svaigā gaisa pilniem priežu mežiem un parāda Valmieru visā tās krāšņumā.

Maršrutā iekļautie apskates objekti:

- Sv. Sīmaņa baznīca un pilsētas panorāma no skatu torņa

- Livonijas ordeņa pilsdrupas un nocietinājuma sistēma

- Vecā aptieka

- Valmieras muzejs

- Valterkalniņš

- II Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls

- Lucas kalns

- Elku saliņa

- Jāņa Daliņa piemiņas istaba

- Kazu krāces

- Jāņa Daliņa stadions

- Gaujas stāvie krasti

- Vidzemes Apgabaltiesas nams

- Valmieras Drāmas teātris

- Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca

- Vecpuišu parks

!Plašāk par apskates objektiem un maršruta karte: visit.valmiera.lv/lv/content/valmiera-gadsimta-griezos

Mīlestības taka

Lai ari aiz loga ir pavasaris, mīlestības nekad nevar būt par daudz! Vietā, kur satiekas sievišķais ar vīrišķo – upe Abuls – vienīgā upe Latvijā, kuras nosaukums ir vīriešu dzimtā, satek ar vijīgo Gauju (pie kempinga Jaunarāji, Brenguļu pagastā, Beverīnas novadā), sākas 2 kilometru garā Mīlestības taka.

Taka ir labiekārtota, pieejamas piknika un ugunskurs vietas

Pie teiksmainā Burtnieka

Ierodoties Valmierā, iesaka apskatīt ievērojamākos pilsētas apskates objektus – Sv. Sīmaņa baznīcu, no kuras torņa paveras ne tikai lieliska Valmieras panorāma, bet skaidrā laikā ir ieraugāms arī teiksmainais Zilais kalns, Livonijas ordeņa pilsdrupas, kurās šobrīd atrodas Valmieras muzejs ar plašām ekspozīcijas telpām par Valmieru un tās apkārtni gadsimtu griežos, kā arī Izstāžu zāle, Garšaugu namiņš un dārzs, kurā apmeklētājs var iepazīties ar 150 ārstniecības un garšaugu sugām. Pirms došanās ceļā uz Burtniekiem, aicinām atvilkt elpu Valterkalniņā vai iestiprināties traktierī – picērijā Liepziedi un Rozmarīns turpat pilsdrupu teritorijā.

Nu ir pienācis laiks ņemt pie rokas velosipēdu vai darbināt spēkratu un doties uz 25 kilometru attālo Burtnieku ezeru. Iebraucot Burtniekos jūs sveicinās Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca un mācītājmuiža - viens no spilgtākajiem Vidzemes vēlīnās gotikas un baroka paraugiem. Dodoties tālāk jūs nonāksiet romantiskajā Burtnieku muižas parkā, apskatīsiet Burtnieku muižu un klausīsieties daudzveidīgajās putnu balsīs, jo Burtnieka ezera apkārtne ir ikviena dabas, jo īpaši putnu, mīļotāja paradīze. Sekojot putnu balsīm, jūs nemanto nonāksiet pie leģendām apvītā Burtnieku ezera, kas ir ceturtais lielākais ezers Latvijā. Uzkāpiet skatu tornī, paverieties plašumā un pamēģiniet saskaitīt, cik putnu sugas jūs spējat atšķirt!

Kad krūtis ir svaiga gaisa pilnas, laiks iegriezties zirglietu muzejā Briedes krogs, jo zirgkopības tradīcijas Burtniekos ir lielā cieņā. Briedes kroga kompleksu veido 19. gadsimtā celtas ēkas. Kroga ēkā atrodas novada vēstures un zirgkopības muzejs.

Velomaršruti Valmierā un apkārtnē

Velomaršruts Valmiera – Cēsis

Velomaršruts Valmiera – Cēsis ved meža takām  Gaujas krastos, kur senāk gājis slavenais Beverīnas ceļš, kas ir minēts Indriķa hronikā. Maršruta garums ir 40 kilometri un tas ir marķēts dabā visā garumā.

Dodoties braucienā, velobraucējs ne tikai varēs izbaudīt Gaujas un apkārtnes mežu vilinājumu, bet arī apskatīt Dukuļu avotus, Raganu gravu, Sietiņiezi, kas ir lielākais Baltā smilšakmens atsegums Baltijā, piestāt Krēslinieku sētā - muzejā, apskatīt Amerikas avotus nedodoties uz Ameriku, Ramatas un Ērgļu klintis.

Velomaršruta karte un detalizētāka informācija pieejama šeit (arī angļu valodā): ejuz.lv/bdtri

Velomaršruts apkārt Vaidavas ezeram

Apmēram 40 kilometru garš apļveida velomaršruts no Valmieras jūs aizvedīs līdz Vaidavas ezeram un atpakaļ Valmierā. Baudot apkārtnes valdzinājumu, īpašu uzmanību iesakām pievērst Jumaras upes atsegumam, Zviedru priedei, kura iestādīta ar saknēm uz augšu un, pēc zviedru karaļa, kurš šo priedi iestādīja, domām, priedei sazaļojot, zviedru laikiem jāatgriežas Vidzemē. Ievērības cienīgs arī Briņķu meža avotiņš un Vaidavas pilskalna avotiņš, kur veldzēt slāpes un palūkoties uz Vaidavas ezeru, jo tepat jau viņš ir! Pārbraucot pāri Valmiera - Rīgas autoceļam, jums ir iespēja ieturēties krodziņā "Mazais Ansis" un pat doties laivu braucienā pa ezeru. Pēc kārtīgas atpūtas laiks mājupceļam, kuru var veikt, turpinot ceļu cauri Kocēni, braucot pa jau iebrauktu taku vai gluži vienkārši sekojot autpceļam.

Parki un ieliņas pavasara pastaigām Valmierā un apkārtnē

Valmiermuižas pils parks

Jau izsenis Valmiermuiža daudzināta kā viesmīlības pieturvieta ceļiniekiem. Valmiermuižas pils parkā iespējams doties pastaigās un ļauties aristokrātiskai atpūtai – izjādei zirga mugurā vai bērniem – doties izjādē ar poniju.

Valmiermuižas pirmsākumi meklējami līdz ar Valmieras pili.  Zviedru laika zemes kadastrs liecina, ka pie pils piederējis varens krogs, kurā pārdots kungu alus. Bet, ja sākumā Valmieras muiža atradusies Valmieras pils tuvumā, tad ap 1624. gadu, no turienes aizcelta prom uz vietu, kur atrodas mūsdienās.

Ļaujot atdzimt tradīcijai par šīs vietas viesmīlību, atrodas Valmiermuižas alus darītava, kurā pa muižkungu modei top dzīvais alus. Darītavas saime labprāt uzņem ciemiņus, vedot tos ekskursijās dodot iespēju izzināt, kā muižas bagātā vēsture ir ietekmējusi alus tapšanas tradīcijas, kā no dabiskām sastāvdaļām nesteidzīgi top dzīvais alus un kā to cēli nobaudīt. Blakus esošajā Valmiermuižas senajā klēts ēkā darbojas Latvijas garšu tirgotava un "Valmiermuižas virtuve", kurā iespējams mieloties ar ēdieniem, kas gatavoti no alus vai īpaši piemeklēti baudīšanai kopā ar to. Dižciltīgām vietām piedien dižciltīgs alus!

Dzirnavu ezeriņa promenāde

Iecienīta pilsētas iedzīvotāju un viesu pastaigu un atpūtas vieta ir Dzirnavu ezeriņa promenāde. Šeit var pavērot valmieriešus viņu ikdienas gaitās, lēnā pastaigā vai iecienītajā pīļu barošanas rituālā, kā arī malkot līdzpaņemto tēju vai kafiju un ļauties nebeidzamām sarunām.

Dzirnavu ezeriņš sākotnēji bijusi daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas, ko veidoja Rātsupītes dambji un slūžas. Ar to palīdzību tika uzpludināts ūdens, karadarbībai tuvojoties pilsētai. 19. gadsimtā tas kopā ar Rātsupīti iezīmēja pilsētas robežu – aiz Dzirnavu ezeriņa beidzās Valmiera un sākās Valmiermuižas zemes. Līdz mūsdienām ir saglabājušies stāsti par tālaika iedzīvotājiem, kuri bija noziegušies un bēgot no likumsargiem, pameta pilsētas teritoriju, jo likumi darbojās un noziedzniekus sodīt varēja tikai pilsētas robežās.

Dzirnavu ezeriņš atrodas viduslaiku nocietinājuma – Zilā bastiona pakājē. Ūdensdzirnavas pretim tagadējai Valmieras Drāmas teātra ēkai šeit darbojās kopš 17. gadsimta līdz 1937. gadā dzirnavu ēku nojauca.

Gaujas Stāvie krasti

Ja vēlaties ļauties dabas, miera un klusuma vilinājumam, valmierietis Jums nešaubīgi ieteiks doties uz Gaujas Stāvajiem krastiem.

Gaujas stāvie krasti ir apmēram 800 metru garš un 10-15 metru augsts Gaujas krastu atsegums un Valsts nozīmes dabas piemineklis. Jau no sendienām šī ir bijusi iemīļota tikšanās vieta – te pulcējās un pastaigājās Valmieras skolotāju semināra audzēkņi, skolēni, pārīši un revolucionāri. Stāvie krasti mainās gluži kā straujā un mūžam mainīgā Gauja - pavasara plūdos, kad ievērojami paceļas ūdens līmenis un ir liela straume, upē tiek ieskaloti atsevišķi koki vai nobrūk vesela krasta daļa. Ievērības cienīgas pārmaiņas notiek arī citos gadalaikos.

Bruņinieku iela un Valterkalniņa apkārtne

Lielisku, kultūrvēstures un brīnišķu skatu bagātu pastaigu Valmieras centrā nav iespējams iedomāties bez pilsdrupu teritorijas, Valterkalniņa, Gaujmalas un Bruņinieku ielas namu apmeklējuma.

Lai izbaudītu Valmieras ainavu, ir grūti iedomāties piemērotāku vietu par Valterkalniņu, kas ir 17. gadsimtā izveidotās pilsētas aizsardzības sistēmas fragments un savu nosaukumu tas ieguvis no slavenās Valmieras baltvācu dzimtas – ārstiem un mācītājiem Valteriem.

18. gadsimta 2. pusē celtais nams Gaujas krastā ir bijis Līvenu dzimtas īpašums, kurš ticis pārbūvēts, pagrabstāvā ierīkojot 20. gadsimta sākuma higiēnas prasībām atbilstošu mazgājamo telpu un izveidojot vairākus dzīvokļus, kur mitināties vīriešiem, kas tikko iznākuši no cietuma. Namu bija paredzēts dāvināt Valmieras pilsētai, taču visu izjauca Pirmais pasaules karš.

Mūsdienās telpās ierīkotas krājuma glabātuves, darba kabineti un apmeklētājiem pieejamas telpas muzeja aktivitātēm, savukārt namam blakus ir ierīkots ārstniecības augu un garšaugu dārzs, kurā ir atrodamas vairāk nekā 150 augu sugas, to apraksti un plašs literatūras klāsts par garšaugu tematiku. Dārza vārtiņi apmeklētājiem ir atvērti visa gada garumā jebkurā diennakts laikā.

Uzmanību saistošais koka nams ir 1914. gadā celtā palīgēka. Tā ir ārēji greznākā celtne Pilskalna ielas 2 namu kompleksā un vienīgais šobrīd saglabājies spilgtais Šveices stila celtnes paraugs Valmierā. Ēku un tajā izvietoto Valmieras muzeja pūra lāžu kolekciju ir iespējams apskatīt Valmieras muzeja darba laikā, iepriekš apmeklējumu saskaņojot ar muzeja darbiniekiem. Vasarās interesenti veļas žāvētavā var aplūkot arī tematiskās izstādes.                     

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

pastaigas velo braucieni latvija

Citi raksti par šo tēmu:

6. decembris vēsturē: Rīgas vēsturisko centru iekļauj UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā [4] (27.11.2024)

30. novembris vēsturē: Atklāj Latvijas Nacionālo teātri [4] (26.11.2021)

Rīgas lidosta sasniedz trešo līmeni globālajā Lidostu oglekļa akreditācijas programmā [4] (29.11.2024)

Rīga iegūst 4. vietu starptautiskā Ziemassvētku tirdziņu topā, piedaloties balsotājiem no 152 valstīm [4] (29.11.2024)

Jauna atpūtas un nakšņošanas vieta Strenčos - GAUJAS NAMIŅI [4] (28.11.2024)