Foto: Latvijas dzīļu atklājēji
Autors: Latvijas dzīļu atklājēji
Avots: Latvijas dzīļu atklājēji
Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri, kas apvienojušies projektā "Latvijas dzīļu atklājēji", īstenoja nebijušu patriotisma kampaņu "Latvija – minerālūdens lielvalsts". Tās ietvaros ekspedīcijās Latvijā un Eiropā nobraukti vairāk nekā 8 000 km, popularizējot, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (LU ĢZZF).
Kā Latvijas minerālūdens simbolu Eiropas ekspedīcijā dzīļu atklājēji izvēlējās vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā dabīgajiem minerālūdeņiem, kura ūdeni, balstoties uz Baltijā veiktajiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, veido nokrišņi, kas visdrīzāk infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadiem, vēl ledus laikmetā. Ekspedīcijā varēja secināt, ka mūsu dabīgais minerālūdens minerālsāļu ziņā pārspēj ārvalstu ūdeņus, piemēram, sastāvā esošais magnijs ir pat vairāk nekā minerālūdeņiem, kas iegūti no vulkāniskajiem iežiem.
Reklāma
Latvija ir minerālūdens lielvalsts
Jānis Bikše, LU ĢZZF maģistrants un viens no projekta iniciatoriem atklāj, ka Latvijai ir ar ko lepoties, jo mūsu pazemes ūdens pārsvarā ir kvalitatīvs, ūdens apgādē izmantotie pazemes ūdens krājumi nav saskārušies ar piesārņojumu un tas pieejams lielos apjomos. Tiešā veidā ir grūti salīdzināt dabīgos minerālūdeņus dažādās valstīs, jo tiem ir atšķirīga izcelsme un veidošanās, bet mūsu ekspedīcija apliecina, ka Latvijas dzīļu minerālūdens ir bagātīgs ar minerālvielām un patiešām sens. Citās valstīs lepojas ar dabīgo minerālūdeni, kas ir pusotru tūkstoti gadus sens, bet mums, pateicoties iežu uzbūvei, tas var būt daudzkārt senāks, protams, tas ir atkarīgs no ieguves dziļuma. Daļai minerālūdeņu infiltrācijas periods ir vien daži desmiti gadu, kas nozīmē, ka tos var apdraudēt piesārņojums.
Ekspedīcijas laikā tās dalībnieki novēroja, ka daudzviet ārvalstīs vietējie iedzīvotāji ļoti novērtē pašmāju minerālūdens ražotājus. Latvija ir minerālūdens lielvalsts, tāpēc aicinām arī mūsu iedzīvotājos lepoties un izvēlēties pašmāju produkciju. Tāda ir ne tikai patriotiska, bet arī videi draudzīgāka izvēle, jo samazinās transportēšanas laikā radītie CO2 izmeši.
Inga Retiķe, LU ĢZZF vides zinātnes doktorante un viena no projekta iniciatorēm, norāda, ka Latvijas dzīļu atklājēju ekspedīcija viesojās 6 valstīs - Čehijā, Šveicē, Francijā, Vācijā, Polijā un Lietuvā, iepazīstoties tuvāk ar gandrīz 20 citu valstu pārdošanā esošajiem dabīgajiem minerālūdeņiem. Jāsecina, ka mūsu izvēlētais minerālūdens no "Mangaļi – 3" 410 m dziļurbuma ir pielīdzināms stiprāk mineralizētajiem Eiropas dabīgajiem minerālūdeņiem, kas izceļas ar augstu kalcija un magnija saturu. Piemēram, magnija daudzums no smilšakmens iegūtajā urbumā ir augstāks nekā minerālūdenī, kas iegūts vulkānisko iežu apvidos. Sāļo garšu "Mangaļi-3" ūdenim piešķir augsts nātrija un hlorīdu saturs, tik augsts šo jonu saturs nav raksturīgs citiem Eiropas minerālūdeņiem. Jāvērš uzmanību, ka tika aplūkota tikai daļa no pieejamiem minerālūdeņiem Eiropā un tie tika salīdzināti ar vienu minerālūdeni Latvijā, tomēr ļauj izdarīt vispārējus secinājumu par Latvijā sastopamo stipri mineralizēto ūdeņu sastāvu.
Reti kurš pēc sastāva ir līdzīgs Latvijas minerālūdeņiem
Kopumā var secināt, ka minerālūdeņi ir atšķirīgi un tikai retais pēc sastāva ir līdzīgs Latvijā sastopamajiem minerālūdeņiem. Atšķirības var novērot pat vienas valsts ietvaros, ko var pamatot ar minerālūdeņu ieguves vietas ģeoloģiskajām īpatnībām. Piemēram, Vācijā iegūtā minerālūdenī, kura atradnes ir Vulkāniska Eifela kalnu grēdā, ir salīdzinoši augsts magnēzija un hidrogēnkarbonātu saturs. Savukārt liels kalcija daudzums bija Bādenes-Virtembergas reģionā iegūtajā minerālūdenī. Tas tādēļ, ka atradņu teritorijā Triasa perioda laikā bijusi jūra, kurā pastiprināti uzkrājušies kaļķakmeņi, kas ir kalcija avots šajā ūdenī.
No Polijas minerālūdeņiem izceļas tie, kas tiek iegūti valsts dienvidos. Tajos ir vairāk kalcijs, ko var skaidrot ar to ieguves vietu - Augsto Tatru grēdu, kuras pamatā ir granīts un gneiss no Paleozoja laikmeta, virs kuriem uzkrājušies ar kalciju bagāti nogulumieži. No Francijas minerālūdeņiem var izcelt tos, kas iegūti vulkāniskajā Piju kalnu grēdā Centrālajā masīvā un veidojušies no bāzisku vulkānisku iežu šķīšanas.
Projekta piedzīvojumiem var sekot līdzi sociālajos medijos – facebook.lv/dziluatklajeji un draugiem.lv/dziluatklajeji, kā arī tviterī @dzīluatklajeji.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
