Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma izstāde «Dziesma»

Autors: Nataļja Sujunšalijeva
Avots: Lnmm.lv

No 2015. gada 19. jūnija līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (Vecrīgā, Torņa ielā 1; 2. stāvā) norisināsies Annas Salmanes un Kriša Salmaņa izstāde "Dziesma".

Latviešu Pirmo vispārīgo dziedāšanas svētku laikā, 1873. gadā, "Gaismas pils" vārdu autors dzejnieks Auseklis rakstīja: "Latvju tauta no senajiem laikiem daudzināta un dēvēta par dziedātāju tautu". Teju 150 gadus vēlāk pašraksturojums "dziedātāju tauta" ir viens no biežāk lietotajiem latviešu repertuārā. Savukārt Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, kas spēlēja svarīgu lomu Latvijas valsts izveidē un nacionālās identitātes uzturēšanā Padomju Savienības okupācijas gados, kopš neatkarības atjaunošanas ir kļuvuši par lielākajiem latvietības svētkiem. Bet ar kādiem vārdiem mēs sevi uzrunājam no Dziesmu svētku lielās estrādes? Kādā veidā mēs raksturojam sevi un savu dzīvi? Vai mēs tādi patiesi esam? Vai mēs tādi bijām, vai vēlamies būt? Ir nepieciešama diskusija par to, ko nozīmē specifisku dziesmu popularitāte un popularizēšana, kāds ir latvieša paštēls un cik tas ir pamatots.

Reklāma

Projekta "Dziesma" ietvaros izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā apmeklētāji varēs noklausīties īpaši šai izstādei radītas kora dziesmas ierakstu un saņemt skaņdarba notis. Turklāt reizi nedēļā iepriekš izziņotā laikā būs iespēja baudīt priekšnesumu kora izpildījumā Arsenāla foajē.

Strādājot pie izstādes, mākslinieki Anna Salmane un Krišs Salmanis ir apkopojuši visas pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētku noslēguma koncertos iekļautās dziesmas. Tika izveidots visbiežāk lietoto darbības, īpašības un lietvārdu saraksts. "Dziesmas" teksts sastāv tikai no viena, vispopulārākā vārda, kas tiek atkārtots tik reižu, cik tas izdziedāts kopkora koncertos. "Dziesmas" mūzikas autors ir komponists Kristaps Pētersons.

Anna Salmane (1980) strādā galvenokārt ar foto, video un instalācijām. Viņa ir ieguvusi mākslas bakalaura grādu Goldsmita koledžā (Goldsmiths College) Londonā un filozofijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Izstādēs piedalās kopš 2001. gada, māksliniecei ir notikušas personālizstādes Londonā, Notingemā un Rīgā.

Krišs Salmanis (1977) darbojas kustīgā attēla un instalāciju jomā. Ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, papildinājies Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā. Personālizstādes bijušas Latvijā, Lietuvā, Vācijā un ASV. 2013. gadā kopā ar mākslinieku Kasparu Podnieku veidoja Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē.

Kristaps Pētersons (1982) ieguvis maģistra grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Viņa mūzika atskaņota festivālos "Skaņu mežs", "Arēna", "Saxophonia", "Rudens mūzika", Latvijas Jaunās mūzikas dienas un Introvertās mūzikas festivālā. Komponista pirmā opera "Mihails un Mihails spēlē šahu" 2014. gadā novērtēta ar Lielo mūzikas balvu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

6. decembris vēsturē: Rīgas vēsturisko centru iekļauj UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā (27.11.2024)

30. novembris vēsturē: Atklāj Latvijas Nacionālo teātri (26.11.2021)

Jauna atpūtas un nakšņošanas vieta Strenčos - GAUJAS NAMIŅI (28.11.2024)

Aicina uz papildinātā Putnu noteicēja atvēršanas svētkiem (28.11.2024)

Melngalvju nams aicina uz eglīšu rotājumu meklēšanas aktivitāti (28.11.2024)