2015. gada 20. oktobrī plkst. 15:00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) tiks atklātas divas izstādes – viena lietuvieša Raimonda Pakņa fotogrāfijās vēstīs par Lietuvas koka dievnamiem, otra ļaus ieskatīties vairāk kā 200 gadu senā Feimaņu draudzes baznīcas liturģisko tērpu kolekcijā. Abas izstādes viena otru papildina un būs apskatāmas līdz 2015.gada 11.novembrim.
Fotogrāfiju izstādes "Vietas gars" autors ir Raimonds Paknis (Raimondas Paknys) un tā veidota pēc grāmatas "Lietuvas koka baznīcas" motīviem. Pateicoties sadarbībai ar Lietuvas vēstniecību Latvijā, izstāde parāda baroka laika Lietuvas koka arhitektūras bagātīgo mantojumu.
Reklāma
Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi, individuāli, neraugoties uz Rietumu mākslas stila ietekmi un katoliskās mākslas likumsakarībām. Individualitātes zīmi tajās ir atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne. Tas viss gadu no gada veidoja, mainīja un palēnām veidoja neatkārtojamu ikvienas baznīciņas māksliniecisko izskatu.
Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā: Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas "koka baroka" piemēri. Bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušās sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu) būvēja ļoti pieredzējuši, varbūt pat no tālienes atbraukuši profesionāli celtnieki, to interjera iekārtojums bieži ir stilistiski ieturēts un veidota nevainojamā mākslinieciskajā līmenī. Vairāk saskares punktu ar stilistisko mūra arhitektūru ir Užnemunes vai agrākajām Viļņas bīskapijas robežās esošajām vecajām koka baznīcām (Griškabūdža, Prienu, Šešoļu, Tabarišķu), iespējams, ka tās projektēja profesionāli arhitekti, kuri strādāja Viļņas reģionā, cēla un izdaiļoja pieredzējuši meistari, kokgriezēji un gleznotāji.
Izstādes veidotāji vēlējās parādīt iespaidīgus, bet arī necerētus, neierastus skaistāko dievnamu skatus. Ir gribēts, lai izstādes skatītājs sajustos kā ienācējs, kas ir brīvs no iepriekšējām zināšanām, kas ceļo pa Lietuvas ciemiem un pilsētiņām un pavisam nejauši pavēris smagās pieticīgās baznīciņas durvis, necerēti ierauga tur apslēptu skaistumu. Tāpēc te ir ne tikai kopējie eksterjera un interjera skati, bet arī daudz bieži vien neievērotu lietu: unikālu altāru, kanceļu, ērģeļu dekoru kokgriezumu, kolonnu, sienu, griestu fragmentu, kuri saglabājuši cirvju radītās pēdas, savdabīgu rakursu, kas palīdz sajust koka dievnamu burvību.
Feimaņu draudzes baznīcas liturģisko tērpu un ar reliģiskajiem ritiem saistīto tekstiliju izstāde atklāj cauri gadsimtiem saglabātu unikālu kolekciju. Feimaņu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudzes baznīca ir viena no senākajiem koka arhitektūras paraugiem Latgalē. Tā ir celta laika posmā no 1756.g. līdz 1760.g. 1760.gadā bīskaps to konsekrēja Jāņa Kristītāja godam.
Feimaņu Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurš 1995.g. atzīts arī kā Eiropas kultūras koka mantojums. Tā atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā 35 km no Rēzeknes, 35 km no Aglonas, 25 km no Preiļiem, 2 km attālumā no valsts automaģistrāles Rēzekne – Daugavpils.
Feimaņu baznīca ir koka celtne, kas būvēta 255 gadus atpakaļ (1756-1760). Tā ir 17 m gara un 11,5 m plata viennavas koka ēka ar diviem torņiem un skārda jumtu. Dievnams ir trešā vecākā katoļu koka baznīca bijušajā Rēzeknes rajonā, bet starp visām konfesijas baznīcām tā izceļas ar vislielāko valsts nozīmes mākslas pieminekļu skaitu. Tādi ir piecpadsmit, tostarp 18.gs. triju altāru kokgriezumi, biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, krucifiksi. Baznīcā saglabājusies oriģinālā koka grīda. Daži kādreizējie Feimaņu baznīcas mākslas priekšmeti ir pārvietoti un glabājas Rundāles pilī un Ermitāžā.
Baznīcas dārza kreisajā pusē atrodas koka krusts, kas pēc nostāstiem ir uzcelts pirmās koka baznīcas vietā. Pie ieejas vārtiem atrodas zvanu tornis ar pieciem zvaniem – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā tiek lietotas tā sauktās 2klabatas", kas izskatās pēc senlaicīga veļas ruļļa un lieluma un oriģinalitātes ziņā ir vienreizējas. To garums ir apmēram 2m, platums 0,7m un augstums 1m.
2012.g. 19.maijā baznīca bija atvērta starptautiskajai akcijai "Muzeju nakts", lai šo sakrālo celtni iepazītu vispirms vietējie iedzīvotāji, kuri līdz šim nav uzdrošinājušies to darīt, kā arī jebkurš tuvāks vai tālāks viesis. 2013.g. 11.novembrī Feimaņu pagasta pārvaldes zālē tika atklāta izstāde "Feimaņu baznīcas vēsturiskās tekstilijas", kurā ir skatāmi liturģiskie tērpi un citi ar reliģiskajiem ritiem saistīti tekstiliju izstrādājumi. Vecākiem eksemplāriem ir pāri par 200 gadi. Izstādes apmeklētāji ir patīkami pārsteigti par bagātīgo priekšmetu klāstu no vienas baznīcas.
Apmēram divi simti metru no baznīcas atrodas mūra kapliča, kas pēc savas uzbūves un logu veidojuma ļoti atgādina zvanu torni. Tas liek domāt, ka tie ir viena meistara būvēti. Diemžēl nav ziņu par to, kad tika uzceltas kapliča un zvanu tornis. Pēc tautas nostāstiem kapliča savā laikā kalpojusi kā vieta bērnu kristīšanai. Tagad tur atrodas noliktava.
No 1710.g. ir saglabājies draudzes prāvestu saraksts, kas uzskatāmi liecina, ka Feimaņu baznīcā ir kalpojuši izcili garīdznieki. Tajā ir minēts arī Jezups Macilevičs, kurš 1850.g. izdevis plaša satura grāmatu "Pawuiceišona un wysaidi sposobi deļ zemnīku latvišu" ("Pamācības un dažādi risinājumi priekš Latviešu zemniekiem", autora tulk.). Šai grāmatai bija svarīga loma latgaliešu valodas attīstībā.
Dekāns un Livonijas kanoniķis Jāzeps Kirkillo Feimaņos ir cēlis nabagmāju, kur mitinājušās pat dižciltīgas izcelsmes personas. Sakarā ar pāvesta izsludināto Jubilejas gadu 1828.gadā no viņa rokas top piemineklis "Myvra Krysts" jeb "Krusta nesējs". 1990.gadā tas tika atjaunots. Krusts atrodas prāvu gabalu no baznīcas uz Feimaņu ezera pusi. Šis staltais piemineklis saista katra garāmgājēja uzmanību, sevišķi, ja gadās pa šo ceļu iet pirmo reizi. (Svilāns, 1995).
Par Feimaņu baznīcu un tās liturģisko tērpu kolekciju ir uzņemts TV sižets raidījumam "1000 jūdzes", sižeti Latgales Reģionālajā TV, kā arī Latgales un Vatikāna radio, kā arī publicēti apraksti vietējos laikrakstos.
Feimaņu baznīca ir izglābta no sabrukšanas, jo to bija skāris agresīvais brants. Remontdarbos un apkārtnes labiekārtošanā ieguldīti 71 000 EUR. Lielākais atbalsts saņemts no Kultūrkapitāla fonda, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Restaurētas 2 gleznas, 2014.g. aprīlī interjerā atgriežas atjaunotie baznīcēnu soli restaurācijai nodoti 4 relikvāriji.
Feimaņu sakrālais ansamblis, kurā ietilpst baznīca, viens no vecākajiem un lielākajiem āra krucifiksiem Latvijā, piemineklis "Krusta nesējs", kapela ar veco plebāniju senatnīgajā parkā ir izcils Latgales kultūras mantojuma paraugs. Pagasta biedrības kopā ar Feimaņu pagasta pārvaldi uztur kultūrvēsturisko ansambli, lai saglabātu un nodotu šo mantojumu nākamajām paaudzēm.
