Autors: Nataļja Sujunšalijeva
Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
2016. gada 22. novembrī Vitebskas Mākslas muzejā ir atklāta Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina izstāde “Pie jūras” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.
Izstāde “Pie jūras” ir pirmais sadarbības projekts starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju (DMDM) Rīgā un Vitebskas Mākslas muzeju Baltkrievijā. Ekspozīcija organizēta Latvijas kultūras dienu Vitebskā ietvaros un tapusi pateicoties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Latvijas konsulātam Vitebskā, pilsētas mākslas muzejam, P. M. Mašerova vārdā nosauktajai Vitebskas Valsts universitātei un šo iestāžu darbinieku īpašajai atsaucībai.
Reklāma
Izstādes pamattēma izvēlēta, lai akcentētu Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu pie Baltijas jūras, kā arī to, ka daudzu mākslinieku daiļradē jūras tēma ieņēmusi un joprojām ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Domājot par Vitebskas skatītāju, kolekcijas izlase papildināta ar mākslas darbiem, kuros paralēli jūras motīviem izceltas Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, Dziesmu svētku un tautas mākslas tradīcijas un to pārmantojamība, atspoguļots Latvijas dabas tēls un tā skaistums, likteņupe Daugava, kas plūst caur Rīgu un Vitebsku. Eksponēti arī konceptuāla rakstura filozofiski darbi. Viesizstāde ir komplektēta no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma, tajā iekļauta tekstilmāksla, metālmāksla, keramika, porcelāns un dizains, kas pēdējā desmitgadē Latvijā kļuvis ļoti aktuāls un pasaulē atpazīstams. Kopumā skatītāji ieraudzīs 75 mākslas priekšmetus.
Tekstilmākslu pārstāv dažādu paaudžu ievērojamu autoru darbi, kas izturējuši laika pārbaudi un ierindoti muzeja “zelta fondā”. To vidū minami Latvijas tekstilmākslas skolas dibinātāja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) gobelēni “Saudzēsim dabu” un “Tautas dziesma”, mākslinieku Egila Rozenberga, Lilitas Postažas (1941–2011) un Dzintras Vilks tēlainās jūras interpretācijas, gobelēnu mākslas meistares Edītes Pauls-Vīgneres smalki izaustie noskaņu darbi “Saudzēsim dabu” un “Harmonija”, kas veltīti dabas aizsardzības tematikai un Latvijas mūzikas pasaulei.
Filozofiska rakstura risinājumu vidū jāizceļ Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju Aijas Baumanes tekstildarbs “Viss” un Ievas Krūmiņas kompozīcija “Mēness laiva”, kā arī mākslinieces Baibas Rīteres “Līdzsvars”. Simboliski un vispārināti savos risinājumos ir Ainas Muzes triptihs “Rīgai 800”, Ritas Blumbergas (1925–2008) “Dziesmusvētki” un Baibas Osītes “Daugava”. Līdzās gobelēnam un citām vairāk tradicionālām tekstilmākslas aušanas tehnikām, pēdējā desmitgadē Latvijā plaši attīstās šķiedras māksla, tāpēc likumsakarīgi, ka ekspozīciju papildina vairāki nestandarta risinājumi, kur izmantots koks, metāls, sizals vai kāda cita šķiedra. To vidū Baibas Osītes “XXX”, Tatjanas Aleksandras “Ūdens”, Egila Rozenberga “Jūrnieka vēstule mīļotai meitenei”.
Metālmākslas jomā Latvijā strādā virkne talantīgu autoru, kuri risina konceptuāla rakstura idejas, darbojoties rotu vai interjera priekšmetu dizainā. Šoreiz skatē iekļautas vienīgi Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, metālmākslinieka Jura Gagaiņa kompozīcijas, jo viņa radošā darbība vistiešāk saistīta ar izstādes pamattēmu. Meistars aizrautīgi pēta dažādus kuģu un zemūdeņu modeļus, un šī interese bagātīgi atspoguļojas daiļradē. Tie ir gan konceptuāli darbi, gan fantāzijas lidojumi, gan realitātē noskatītas vai asprātīgi apspēlētas laivu formas – “Lidojums laivā”, “Vecie kuģi I, II”, “Līnijkuģis”, “Lūriķis” u. c. Autora darbi vienmēr izceļas ar pārdomātu struktūru un perfektu izpildījumu.
Latvijas keramikas un porcelāna mākslu izstādē pārstāv plaši pazīstami mākslinieki. Slavenākais no viņiem – Pēteris Martinsons (1931–2013), kura vārds pasaules keramikas mākslā bija un joprojām ir viens no zināmākajiem. Būdams Ženēvas starptautiskās keramikas akadēmijas biedrs un vairākkārtējs prestižās Faencas (Itālija) konkursizstāžu uzvarētājs, viņš sekmēja Latvijas keramikas atpazīstamību starptautiskā mērogā.
Koloristiski izstādē dominē baltās un zilās krāsas saspēle – saules pielietais balto smilšu liedags un zilā jūra. Ekspozīcijā redzamie lielformāta priekšmeti – baltā šamota kleita un vāze – atgādina skulptūras, kas veidotas no graudainās jūrmalas smilts. Porcelāna grupa “Mošanās” ir kā no pašas jūras dzelmes izskaloti un saulē kaltuši mūžseni pirmatnēji augi. Dzīve pie jūras aicina baudīt saules pilno dienu, un meitenes riteņbraucējas izjūt prieku, spēlējoties ar vēju, kas sapinies matos straujajā braucienā. Kopā ar draugiem var mieloties ar brokastīm piejūras dārzā, bet ziemas vakarā iegrimt filozofiskā apcerē, vērojot apsnigušo mežu. Šajās noskaņās darināti mākslinieku Elīnas Titānes, Violetas Jātnieces, Daiņa Lesiņa, Ineses Margēvičas, Tatjanas Krivenkovas un Natālijas Laminskas darbi.
Latvijas dizainu pārstāv tie nozares mākslinieki, kas ieņem stabilu vietu ne tikai Latvijas dizaina kopainā, bet pēdējos gados ir guvuši arī starptautisku atzinību. Tie ir dizaineri, kuru darbos spilgti atklājas latviešu tautas nacionālās identitātes noturība, kas sakņojas Latvijas dabā, etnogrāfiskajā mantojumā, folkloras tradīcijās un amatu prasmēs, ziemeļnieciskajā lakonismā un materiālu estētikā. Spilgtākie no tiem ir dizainers un stikla mākslinieks Artis Nīmanis (zīmols “an&angel”), kura trauku estētika balstās formas lakonismā un stiklam netradicionālā apstrādes tehnoloģijā, Aldis Circenis (zīmols “Rīgas Krēslu fabrika”), kurš par tabureti “Bloom” ir saņēmis prestižo “Red Dot Award: Product Design 2012” balvu. Ekspozīcijā iekļauti arī dizainera, metālmākslinieka Valtera Kiršteina un talantīgās grafiskās dizaineres Madaras Krieviņas (zīmols “MIESAI”) darbi, arhitektes Aijas Priedītes-Sietiņas un dizainera Daneka Sietiņa (zīmols “KUKUU”) mēbeles bērniem, lampu dizaineres Ievas Kalējas (zīmols “mammalampa”) inovatīvais risinājums.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs cer, ka izstāde sniegs apmeklētājiem baudījumu un pavērs ieskatu Latvijas mūsdienu dekoratīvajā mākslā un dizaina aktualitātēs.
Izstāde “Pie jūras” Vitebskas Mākslas muzejā būs atvērta līdz 2017. gada 8. janvārim.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
