Foto: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Autors: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Svētdien, 2017. gada 5. martā, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) un mākslas zinātniece, izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” kuratore Dr. art. Elita Ansone aicina uz “Sarunu muzejā” un izzinošu pastaigu pa ekspozīciju kopā ar gleznotāju Vinetu Kaulaču.
PASĀKUMS
Reklāma
Veidojot izstādi “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”, tās kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Elita Ansone vēlējusies parādīt šī starptautiski iemīļotā, vizuāli efektīgā mākslas virziena evolūciju Latvijā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. “Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Ja Amerikā un Rietumeiropas valstīs hiperreālisms bija loģisks pavērsiens pēc jau pārāk ilgi dominējušā abstraktā ekspresionisma, tad Latvijā tā bija reakcija uz sociālistisko modernismu, kas iezīmē postmodernisma ienākšanu. Taču jāatzīst, ka mūsu mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz,” stāsta Elita Ansone.
20. gadsimta 60. gadu vidū, īpaši ASV mākslā, parādījās darbi, kas tapa, pārnesot fotogrāfijās fiksētu realitāti uz audekliem. Eiropu pārsteidza amerikāņu krāsainā ikdiena un patērētāju kultūras labumi. Reālistiski tvertie palielinātie portreti, cilvēki pilsētu ielās, veikalu vitrīnas, mašīnu bamperu un spārnu pulējums tuvplānos, motociklu spožās hromētās detaļas, krāsainās rotaļlietas, mirdzošie trauki, ēdieni un galda piederumi, neona reklāmas, restorāni un benzīntanki, telefonbūdas un reklāmas stabi. Amerikāņu dzīvesveida klišejas, ikdienišķie, banālie sižeti – tas viss bija radikāls trieciens jau apnikušajam abstraktajam ekspresionismam.
Bezpriekšmetiskās mākslas principi tika aizstāti ar realitātes attēlošanu, izmantojot fotokameru vai imitējot fotogrāfiju. Tagad mākslinieki savos darbos tiecās pēc fotogrāfiskas līdzības, virsmas, faktūras, gaismas efektus un ēnas izceļot vairāk, nekā tas parasti redzams uzņēmumos vai dabā. Jāatzīst, ka, neraugoties uz 60. gadu fantastiski liberālo atmosfēru visās dzīves jomās, gleznot pēc fotogrāfijas bija tikpat kā “iet pret mākslas radīšanas noteikumiem,” raksta amerikāņu fotoreālisma izveidotājs, mākslas dīleris Lūiss K. Maisels (Louis K. Meisel).
Sarunas laikā kuratore Elita Ansone pastāstīs par izstādes ieceri un konceptu, sniegs plašāku ieskatu hiperreālisma attīstībā pasaulē un Latvijā, uz konkrētiem piemēriem raksturojot stila izpausmes glezniecībā, grafikā un tēlniecībā pusgadsimta garumā. Īpaša uzmanība tiks veltīta Latvijas hiperreālistu pirmās un konsekventākās paaudzes pienesumam, ko radīja Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis. Kopumā ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs vairāk nekā 50 autoru 170 darbus, kā arī fotogrāfijas, žurnālu lapas un grāmatas – attēlus, kurus mākslinieki izmantojuši radošajā procesā.
Uz “Sarunu muzejā” atnāks arī izstādes dalībniece Vineta Kaulača. Jau vairākus gadus gleznotāja konsekventi pēta laika, telpas un kustības attiecības, viņu interesē pauze, mirklis tā izmaiņas brīdī, tāpēc daudzas autores kompozīcijas ir zināmā mērā stopkadri, kas iemūžina dzīves plūdumu atmiņā. Ekspozīcijā būs apskatāmas sešas Vinetas Kaulačas gleznas no dažādām sērijām, kas tapušas pēdējā dekādē. Pasākuma gaitā māksliniece vairāk pastāstīs par saviem iedvesmas avotiem, darbu vizuālo specifiku un to konceptuālo pusi.
20. un 21. gadsimta mijā hiperreālisms piedzīvoja moderno tehnoloģiju laikmeta revolūciju un nekavējoties pievērsās digitālo kameru, datoru un interneta resursu izmantošanai, arvien nebeidzot pārsteigt ar pārspīlētiem reālisma rakursiem. Kā tas izpaužas Latvijas mākslā? Uzzināsim pavisam drīz.
Izstāde notiek projekta “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” ietvaros un ir pirmais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs velta Latvijas valsts simtgadei.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
