Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com
Lietainā 25.aprīļa pēcpusdienā,
Travelnews.lv redakcija ar prieku novērsās no saviem ikdienas darbiem, lai
dotos saldā piedzīvojumā uz "Laimas" šokolādes muzeju. Par gaidāmo piedzīvojumu jokus birojā varēja dzirdēt jau trīs dienas iepriekš.
Joki izskanēja par to, cik kurš apēdīs konfektes, ka nevajadzētu kādu laiku
iepriekš nemaz ēst, lai varētu pēc iespējas vairāk dažādu saldumu nobaudīt no
plašā "Laimas" klāsta, kā arī vai varēs pats uztaisīt "Cielaviņu" un cik gan
laika tas varētu ne-profesionālim aizņemt.
Reklāma
Jau atverot "Laimas" fabrikas parādes durvis (kuras šobrīd
ved uz muzeju), uzreiz deguns sajūt to īpašo šokolādes smaržu, par kuru tiek
jūsmots visā pasaulē – tā uzreiz rosina apetīti un atgādina – pusdienas bija
jau pirms laba laika. "Laimas" darbinieki neliek ilgi gaidīt – tiekam bagātīgi
cienāti ar dažādām konfektēm no paliela groziņa un katrs var ņemt tik "cik nav
kauna", kā smejoties saka konfekšu eksperti. Kāds nu kuram tas kauna līmenis
ir, bet pa sešiem cilvēkiem kopā, radām ievērojamu kritumu groziņā.
Šokolādes muzeja gide Gita mūsu zināšanas par "Laimu" un
šokolādi paspēj pārbaudīt jau vēl pirms ekskursijas sākuma, bet mēs – uzzinām,
ka jaunās konfektes "Selga" strauji min uz pēdām Latvijas saldumu ikonai –
"Serenādei", pārdoto konfekšu apjomā. Tas tā, jo "Selga" konfektes esot īpaši
pieprasītas ārzemēs. Tās arī īpaši piedāvā mums nogaršot, atpakaļ atgriežot jau
pieminēto groziņu – jo daudzi latvieši tās vēl nepazīstot. Groziņā meklējam arī
"Serenādes", bet tās gan neatrodam – tās pazūdot pašas pirmās, saka gide.
Ieejot muzeja telpā, tiekam cienāti ar siltu šokolādes
dzērienu no vienmēr darbojošās šokolādes strūklakas – šeit pirmo reizi dzīvē
sajūtu teicienu "laba daudz nevajag" un "īstu šokolādi nemaz daudz nevar ieēst"
īsto nozīmi. Lai arī trauciņā tika ielieti tikai aptuveni 50 grami šokolādes,
to baudot ar mazo karoti, process aizņēma vismaz desmit minūtes un pēc tā radās
tāda sāta sajūta, ka pirmo reizi biju ar mieru atteikties no papildus šokolādes.
Līdzīgi man rīkojās arī pārējie kolēģi un turpinājām iepazīt šokolādes vēsturi
Latvijā. Tiekam informēti par kakao augļa ceļu no koka Ganā līdz pat Latvijai –
mums tiek dots nomēģināt arī grauzdētas kakao pupiņas – pirmo soli šokolādes
ražošanā. Lai arī pašas pupiņas ir ar īpašu garšu un vienas pašas pārāk
baudāmas nav, drīz vien uzzinām arī to, ka agrāk desmit tādu bija vesela truša
vērtē, savukārt par 50 kakao pupiņām varēja nopirkt pat vergu. Ņemot vērā, ka
viens kakao auglis dod aptuveni 50 pupiņas, brītiņu brīnāmies par šo necilo pupiņu
vērtību pagātnē. Šobrīd kilograms kakao pupiņu tiekot iepirkts par aptuveni 3
eiro, savukārt paši pupiņu novācēji Āfrikā no šiem trim eiro, saņemot vienu.
Uzzinājuši (un video formātā redzējuši) kakao augļa ceļu
līdz pat šokolādei, sākam iepazīt pašas "Laimas" vēsturi, kura iestiepjas pat
1870.gadā. Ņemot vērā, ka šokolādes pirmsākumi Eiropā atrodami ap 1840.gadu,
"Laimas" dibināšanas gads ir īpašas ievērības cienīgs – latvieši nav atpalikuši
no pārējās Eiropas. Iespējams, ka tieši šīs tradīcijas un tā īpašā "aura", kas
ir "Laimai", ir iemesls, kāpēc tās saldumi ir tik augstā cieņā arī ārzemēs. Par
Latviju nemaz nerunāšu – ikviens, kā jauns, tā vecs, zina "Laimas" nozīmi
latvieša saldumu kultūrā.
Pašā muzejā paspējām izbaudīt arī interaktivitāti - tur iespējams gan uztaisīt interesantu bildi, ko e-pasta veidā nosūtīt saviem draugiem vai ģimenei, kā arī pat nofilmēt video šokolādes gaisotnē. Lielākais brīdis pārdomām gan bija pie šokolādes tāfelītes "apdrukas" mašīnas - kur ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespēja uz šokolādes iepakojuma uzrakstīt personīgu "Es mīlu" ziņu. Protams, šo tāfelīti parasti tad atdāvina personai, kuru tad mīli. Dažs rakstīja, ka mīl mammu, dažs - travelnews.lv, cits atkal mīl saldu dzīvi. Šādas tāfelītes muzejā iespējams izveidot cik tik tīk - un cik ir to, ko mīli. Par katras "ekstra" tāfelītes apdruku gan jāziedo viens eiro. Kurš teica, ka mīlestību par naudu nenopirksi?
Mums paveicās, jo mūsu muzeja apskatē bija paredzēta arī šokolādes konfekšu darbnīca - līdz ar to tikām pie reālu konfekšu veidošanas. Saģērbti teju kā īsti "Laimas" darbinieki - priekšautos un matu gumijās, tikām nolikti pie galda uz kura bija ap 20 dažādu piedevu un pildījumu šokolādes konfektēm - sākot ar lazdu riekstiem un beidzot ar maziem mazītiņiem "marshmellows" jeb amerikāņu zefīriņiem. Atkal tika pārbaudīts mūsu radošais (un mākslinieciskais) gars, jo katram bija uzdevums izveidot piecas konfektes - no kurām četras ietilpa īpašā dāvanu kārbiņā. Tā atkal - lai palutinātu tos, kuri palika mājās un uz "Laimas" muzeju nedevās. Kur palika piektās konfektes, jūs jautāsiet? To gan jau nojaušat - protams, pašu punčos - tā tāda testam. Katrs pats izvēlējās - vai apēst to, kura sanāca visveiksmīgākā vai arī "brāķi".
Drīz vien konfektes bijām pabeiguši greznot un iepakot (tur gan mums palīdzēja gide Gita), taču lai tiktu ārpus šokolādes darbnīcas telpas, bija jāveic vēl viens salds uzdevums - bija jāapēd neizlietotās sastāvdaļas. Protams, ar varu nevienam spiests tas netika - maģiskie vārdi bija "Nē, paldies", lai varētu atteikties no šokolādes. Nekad nebiju domājis, ka teikšu "Nē, paldies" šokolādei, bet ātri vien padevos cīņā ar šokolādi - jo tās, kopā ar dažādajām piedevām, bija vienkārši par daudz. Cīnījos gan gauži - apēdu vairāk nekā citi kopā, bet arī no manas mutes izskanēja "šokolādi vairs līdz vecumdienām neēdīšu". Savu muļķībā doto solījumu gan lauzu jau nākamajā dienā, kad kabatās atradu trīs "Laimas" konfektes, kuras pazuda kā nebijušas. Prātā atkal ienāca vēlme atgriezties teju neizsīkstošajā "Laimas" saldumu darbnīcas telpā, bet nu ko nu vairs - būs vien jāiet vienkārši uz veikalu un jānopērk kāda "Serenāde"...
Drīzumā gaidiet arī tikpat saldu FOTOGALERIJU no Travelnews.lv redakcijas viesošanās "Laimā"!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
