"Rīgas festivāla" ietvaros 15. jūnijā Rīgas Domā dzirdēsim izcilo latviešu dziedātāju Egilu Siliņu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Māra Sirmā vadībā. Cerības un ticības tēma mūzikā izskanēs Pētera Vaska skaņdarbos Viatore un Credo, kā arī gruzīnu komponista Gijas Kančeli apjomīgajā kompozīcijā Don’t Grieve.
Pēteris Vasks saka: "Dzīvot mūzikā, mīlot mūziku vairāk par visu, būt klāt savas mūzikas atskaņojumos un sajust, ka tā kaut nedaudz, bet rada pasaulē vairāk prieka - tā ir ļoti skaista dzīve. Tāpēc es rakstu mūziku - lai darītu pasauli labāku."
Reklāma
Pēteris Vasks ir starptautiski pazīstamākais latviešu komponists, viņa kompozīcijas pasūtina un interpretē pasaulslaveni mākslinieki, tās ieskaņo vadošie ierakstu nami un izdod viena no pasaules ietekmīgākajām nošu izdevniecībām – Schott Music. Meistara skaņdarbu klāstā ir gan kamermūzika, gan darbi korim, vokāli instrumentāli darbi un orķestra partitūras, tostarp arī vairāki koncertžanra darbi.
Koncertā skanēs Pētera Vaska stīgu orķestrim rakstītais Viatore - stāsts par ceļinieku un mūžību un gaismu apliecinošā orķestra partitūra Credo. Abas kompozīcijas ir veltītas pasaulslavenajam igauņu komponistam Arvo Pertam.
Gija Kančeli galvenokārt pazīstams kā "lielo audeklu" meistars - viņa daiļrades kontā rodamas septiņas simfonijas, virkne programmatisku opusu simfoniskajam orķestrim, izvērsti vokāli – instrumentāli darbi, arī opera, mūzika kino un teātrim, kā arī kamermūzikas opusi.
Kompozīciju Don’t Grieve baritonam un simfoniskajam orķestrim Kančeli pabeidza sešas dienas pirms 11. septembra traģēdijas un līdz ar tā pēdējiem vārdiem, kas likti arī darba nosaukumā, aicina neskumt un nesērot. Rīgas Domā šī partitūra skanēs izcilā latviešu dziedātāja Egila Siliņa un diriģenta Māra Sirmā vadītā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra lasījumā. Šo pašu mūziķu sniegumā Kančeli lieldarbs ne vien Latvijā, bet visā Eiropā pirmoreiz izskanēja 2010. gada 4. septembrī - 13. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēgumā, kas vienlaikus bija arī Gijas Kančeli 75. jubilejas autorkoncerts.
Egils Siliņš dzimis Latvijā. Studējis Latvijas Mūzikas akadēmijā profesoru Gurija Antipova un Leonīda Vīgnera klasēs. Latvijas Nacionālajā operā debitējis 1988.gadā titullomā Arigo Boito operā "Mefistofelis". Egils Siliņš ir desmit starptautisku konkursu laureāts. Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts 1996., 2000. un 2015. gadā. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2008). 2011. gadā atzīts par labāko dziedātāju Horvātijā.
Siliņš bijis Frankfurtes operas solists, Bāzeles operas solists, kā arī Vīnes Valsts operas un Vīnes Tautas operas solists. Piedalījies dažādos iestudējumos ap 40 opernamos visā pasaulē, tostarp vadošajos Eiropas un Amerikas teātros: Milānas La Scala, Ņujorkas Metropolitēnā, Hamburgas Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Grācas operā u.c. Egils Siliņš piedalījies prestižākajos mūzikas festivālos, ieskaitot Bregencas, Tanglvudas, Savonlinnas un Glaindbornas festivālos.
Kopš 2000. gada Egils Siliņš ir brīvmākslinieks.
Dziedājis vairāk nekā 85 lomas lielākajos pasaules opernamos un operas festivālos: Amsterdamā, Barselonā, Bāzelē, Berlīnē, Bīlefeldē, Boloņā, Briselē, Cēsīs, Cīrihē, Čikāgā, Diseldorfā, Drēzdenē, Dublinā, Esenē, Frankfurtē, Grācā, Ģentē, Glaindbornā, Hamburgā, Honkongā, Karlsrūē, Kaiserslauternā, Ķelnē, Klāgenfurtē, Kuldīgā, Las Palmas, Luksemburgā, Madridē, Maskavā, Menorkā, Minhenē, Ņujorkā, Parīzē, Rīgā, Savonlinnā, Siguldā, Strasbūrā, St.Gallenā, Sanktpēterburgā, Štutgartē, Tallinā, Tenerifā, Triestā, Toronto,Tokijā, Viļņā, Visbādenē, Zārbrikenē.
Pēdējos gados sevi apliecinājis kā izcils Vāgnera un R.Štrausa opermūzikas interprets. Sevišķi ar titullomu operā "Klīstošais holandietis", Votāna lomu Vāgnera operās "Reinas zelts", "Valkīra un "Zigfrīds", Johanaanu R.Štrausa operā "Salome" un Skarpijas lomu Pučini operā "Toska".
"Rīgas festivālu" atbalsta Rīgas dome un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.