Autors: Rudīte Menģelsone
Avots: Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs
Valsts simtās jubilejas gada Lāčplēša dienā 2018. gada 11. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) plašu sabiedrību jau tradicionāli aicina uz Latvijā vienīgā zināmā Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskati un uz nodarbībām bērniem.
Šogad muzejā notiks arī sarīkojums, kurā stāstīs par to, kā Lāčplēša diena dažādos laikaposmos tikusi atzīmēta teju simt gadu laikā. Savukārt leģendārās Karoga grupas dalībnieki, kuri pirms trīsdesmit gadiem Latvijas valsts karogu uzvilka Rīgas pils Svētā Gara tornī, dalīsies atmiņās par salīdzinoši neseno, tomēr jau vēsturisko notikumu.
Reklāma
Ieeja muzejā visas dienas garumā – par brīvu.
No plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00 - Lāčplēša Kara ordeņa pilnā komplekta apskate
Kopš 1988. gada 11. novembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs tradicionāli reizi gadā izstāda unikālo Latvijā vienīgo zināmo Lāčplēša Kara ordeņa pilno komplektu, kas piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1882-1965). Ģenerāļa apbalvojumi muzejā nonāca 1970. gadā un kolekcijas lepnums ir pilnais Lāčplēša Kara ordeņa komplekts ― I, II un III šķira, ko ģenerālis bija saņēmis par cīņām Neatkarības kara laikā.
Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. 1919. gada novembrī Daugavas krastos izšķīrās gadu iepriekš 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas liktenis. 11. novembrī Rīga pēc mēnesi ilgas aplenkšanas bija brīva, tādēļ šo datumu uzskata par Latvijas Neatkarības kara cīnītāju piemiņas dienu un ordeņa dzimšanas dienu. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1920. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem – Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oļģertam Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem.
Ar Lāčplēša Kara ordeņa I šķiru apbalvoti četri latviešu virsnieki – Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks (pēc nāves), latviešu strēlnieku komandieris pulkvedis Frīdrihs Briedis (pēc nāves) un 3. Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis, kā arī septiņi ārzemnieki.
Lāčplēša Kara ordeņa pilns komplekts tiks eksponēts izstādē "Latvijas gadsimts", papildinot tās sadaļu "Latvijas valsts aizstāvēšana. Neatkarības karš 1918–1920".
Latvijas Neatkarības kara laikā Latvijas valstiskuma ideja tika aizstāvēta ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem un Latvijas vārds kļuva par latviešu tautu vienojošu ideālu. Latvijas armijas uzvara konsolidēja tālaika sabiedrības vairākumu un kļuva par būtisku atsauces punktu vēsturiskās atmiņas veidošanā pēckara gados. Šī laikmeta norišu daudzveidība un sarežģītība izstādē akcentēta, piedāvājot vairākus atšķirīgus Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru dzīvesstāstus.
Izstāde "Latvijas gadsimts" ir 68 muzeju vislielākais sadarbības projekts muzeju nozares vēsturē Latvijā – velte valstij tās simtgadē. Izstādē apskatāmas 1500 vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, ko papildina arī digitālā formā vērsts saturs.
Interneta vietnes www.latvijasgadsimts.lv sadaļā Gadsimta albums, kuru ikviens aicināts līdzveidot ar savu stāstu un fotogrāfiju par dzimtas, ģimenes vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu, atrodamas fotogrāfijas arī no valsts izcīnīšanas laika.
Plkst. 14.00 - Pasākums "Lāčplēša diena vēsturē un mūsdienās"
LNVM vēsturnieks Mārtiņš Vāveris uzstāsies ar stāstījumu par Lāčplēša dienas atzīmēšanas tradīcijām simt gadu laikā, savukārt bijusī Latvijas Vēstures muzeja direktore Ināra Baumane un tagadējais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš un Karoga grupas pārstāvis Paulis Barons dalīsies atmiņās par Latvijas Republikas karoga atgriešanos virs Rīgas pils Svētā Gara torņa 1988. gadā vēl padomju okupācijas apstākļos. Demonstrēs arī videohronikas.
Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu virs Rīgas pils, kas, līdzās muzejam, vēl kopš pēckara laika bija mājvieta arī t.s. pionieru un izglītības interešu pulciņiem (nevis prezidenta rezidence, kā mūsdienās), iniciēja neformāla ļaužu grupa sadarbībā ar Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Daini Īvānu, kurš toreizējo Latvijas Vēstures muzeja vadību – Ināru Baumani un Arni Radiņu – tikai dienu iepriekš pilnvaroja organizēt kopīgu karoga pacelšanas ceremoniju. Pateicoties daudzu atsaucīgu cilvēku un pat uzņēmumu iesaistei, īsā laikā tika izgatavots gan pats karogs, gan karoga masts ar karoga uzvilkšanas mehānismu.
Toreizējā Komjaunatnes krastmalā (tagad 11. novembra krastmala) 11. novembra rītā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri vēlējās būt klāt vēsturiskajā brīdī. Plkst. 16.15 Latvijas valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī pacēla aktieris Ēvalds Valters (1894-1994) un rakstnieks Alberts Bels. Karogu iesvētīja padomju represijās vairākkārt cietušais mācītājs Augusts Ālers (1914-1998). Sarkanbaltsarkanais karogs Rīgas pils tornī atgriezās pēc gandrīz 50 gadiem, kopš padomju režīma apstākļos tas bija kļuvis par aizliegtu simbolu. Šis nu jau vēsturiskais karogs tagad apskatāms izstādē "Latvijas gadsimts".
Plkst. 12.00, 14.00, 16.00 - Izglītojoša un izklaidējoša nodarbība bērniem "Mana Latvija"
Novembris ir gada tumšākais mēnesis, kuru gaišāku dara divi nozīmīgi svētki – Lāčplēša diena 11. novembrī un Latvijas valsts pasludināšanas diena 18. novembrī, kad pirms 100 gadiem latviešu apdzīvotie novadi pirmo reizi tika apvienoti vienā valstī. Par abiem šiem vēsturiskajiem notikumiem ģimenēm ar bērniem nodarbībā "Mana Latvija" stāstīs LNVM muzejpedagogi. Bērniem būs iespējas izpausties arī radoši. Nodarbība notiks LNVM ceturtajā stāvā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
