Jau nākamnedēļ sākas Latvijas Jaunās Mūzikas dienas

Autors: Aleksandra Līne
Avots: Muzikasdienas.lv

Nākamnedēļ ar sešiem koncertiem izskanēs Latvijas Komponistu savienības festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas. ENCORE”. Šī gada festivāls pirmoreiz notiks jaunajā formātā – tā ietvaros norisināsies seši koncerti, un trīs no tiem – vienā dienā; priekšplānā ir ne tikai vairāk kā trīsdesmit komponisti, bet arī viņu darbu izpildītāji. Festivāla, kas notiks Rīgā no 7. līdz 11. maijam, vienojošā tēma ir Encore (fr. – vēlreiz).

Festivāla rīkotāji, Latvijas Komponistu savienība šīgada festivālā aicinājuši uzstāties augstākās raudzes mūziķus, kuri savā darbībā pievērš lielu uzmanību laikmetīgās mūzikas interpretācijām un sadarbībām ar komponistiem – kamerorķestrus “Sinfonietta Rīga” un “Sinfonia Concertante”, “Trio Fabel”, dziedātāju Helēnu Sorokinu, pianistu Robertu Fleicu un citus. Solista lomā Ilonas Breģes Trešā koncerta klavierēm un orķestrim pirmatskaņojumā dzirdēsim pianistu Vestardu Šimku.

Reklāma

“Mūziku nevar izskaidrot – tā ir vissmalkākā matērija. Gluži kā mūsdienu esības saikne ar kosmosu – gan vārds, gan doma, gan arī mūzika ir milzīga enerģija”, – uzskata komponists Vilnis Šmīdbergs (1944., Lielās mūzikas balvas laureāts “Par mūža ieguldījumu”), kura 80. gadu jubilejas koncerts izskanēs 8. maijā Latviešu Biedrības Zelta zālē.

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Liela daļa mūsdienu mūzikas tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Festivāla programma:

7. maijā plkst. 19.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē – kamerorķestra “Sinfonia Concertante” koncerts

Programmā Alvila Altmaņa Koncerts flautai un kamerorķestrim (pirmatskaņojums, soliste Egija Sproģe), speciāli festivālam pasūtītais Annas Veismanes jaundarbs stīgu orķestrim “Versus”, Annas Fišeres darbs balsij un stīgu orķestrim “Voynich Codex” ar solisti Helēnu Sorokinu, kā arī jaunā komponista Aleksandra Avrameca jaundarbs “Iridescence 18 stīgu instrumentiem”. Pie diriģenta pults Andris Vecumnieks.

8. maijā plkst. 19.00 Latviešu biedrības Zelta zālē – komponistam Vilnim Šmīdbergam 80

Koncertā izskanēs Viļņa Šmīdberga mūzika Ilonas Meijas (flauta), Magdalēnas Gekas (vijole) un Ivetas Cālītes (klavieres) interpretācijā – Trio flautai, vijolei un klavierēm, Sonāte vijolei un klavierēm, Variācijas klavierēm solo un komponista nesen izveidotais “Raudu deju” pārlikums flautai, vijolei un klavierēm.

10. maijā plkst. 18.00 galerijā “Smilga” – Helēnas Sorokinas solokoncerts

Starptautiski atzītās laikmetīgās mūzikas interpretes Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncertā skanēs Latvijas pirmatskaņojumi vairāku latviešu komponistu mūzikai, kas komponēta speciāli Helēnai – tās autori ir Jānis Petraškevičs, Gundega Šmite, Santa Ratniece, Andris Dzenītis un Dace Aperāne. Pasaules pirmatskaņojumus piedzīvos Ernesta Valta Circeņa un Asjas Ahmetžanovas jaundarbi.

11. maijā Lielajā Ģildē – trīs koncerti

1. koncertā plkst. 16.00 uzstāsies pianists Roberts Fleics.

Vairākus gadus Latvijā dzīvojošais amerikāņu pianists Roberts Fleics ir iniciējis daudzu latviešu komponistu skaņdarbu tapšanu. Viņa solokoncertā dzirdēsim divus jaundarbus, kuru autori ir Linda Leimane un Ernests Valts Circenis, kā arī jau iepriekš sacerētus Krista Auznieka, Jāņa Petraškeviča un Rutas Paideres skaņdarbus. Programmā arī par latviešu mūzikas klasiku kļuvusī Pētera Vaska fantāzija “Izdegušās zemes ainavas”.

2. koncertā plkst. 17.00 uzstāsies Trio Fabel. Šī starptautiski atzīto kamermūziķu grupa – Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells) un Linda Leine (klavieres) pēdējos gados ir sadarbojusies ar vairākiem latviešu komponistiem – koncertā dzirdēsim Oskara Herliņa, Georga Pelēča, Krista Auznieka darbus, kā arī piedzīvosim Andra Dzenīša “Geography of Rain” un jaunās komponistes Žanetes Spirkas skaņdarba ”Dubultlīnijas”pirmatskaņojumus.

3. koncertā plkst. 19.00 uzstāsies Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” Normunda Šnē vadībā. Koncertā skanēs trīs jaundarbi lielam ansamblim, kurus gatavo Edgars Mākens, Santa Bušs un Armands Skuķis. Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Šveicē dzīvojošās latviešu komponistes Asjas Ahmetžanovas “Apres le chant”, kas prestižajā Unesco Rostrum kompozīciju konkursā iekļuva ieteikto darbu desmitniekā. Visbeidzot, koncerts un festivāls izskanēs ar Ilonas Breģes 3. Koncerta klavierēm un orķestrim pirmatskaņojumu – pie klavierēm Vestards Šimkus.

Latvijas Jauno Mūzikas dienu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome un Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Koncertu biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā; pieejami arī vairāku koncertu vai visa festivāla abonementi: https://www.bilesuparadize.lv/lv/custompage/4246

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Mūzikas festivāls

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)