Autors: Dzintra Āboliņa
Avots: Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa
Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves "Kleisti" vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona.
"Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz , ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai," aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.
Atkritumu izgāztuve "Kleisti" atrodas Spilves pļavās starp Iļģuciemu un Bolderāju. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumam, kad tika atvērta izgāztuve "Getliņi" un lielākā daļa pilsētā radīto sadzīves atkritumu tika vesti uz turieni. Izgāztuves darbības laikā tajā tika apglabāts aptuveni pusmiljons kubikmetru (m3) atkritumu. Patreizējais atkritumu tilpums izgāztuvē ir apmēram 350 000 m3, jo laika gaitā tie ir sadalījušies un sablīvējušies.
Patlaban ir sakopta pašvaldībai piederošā bijušās atkritumu izgāztuves "Kleisti" teritorija 4,5 ha platībā. Te ir pārvietoti sausie atkritumi, izveidojot ap 13 metru augstu uzkalnu, kas pārklāts ar bentonītmāla paklāju, lai nelaistu cauri lietus ūdeņus, uz tā ir uzvesta auglīgā grunts. Teritorija ir apzaļumota. Apkārt kalnam pa perimetru ir izrakti grāvji, kas savāc lietus ūdeņus, kā arī izveidota infiltranta barjera. Izgāztuves aizsargjoslā ierīkoti trīs kontrolurbumi pazemes ūdeņu ņemšanai, lai varētu kontrolēt to piesārņojumu un veikt vides stāvokļa uzraudzību.
Rekultivācijas darbus veica konsorcijs
"BRR", ko veidoja
SIA "Būvalts R" un SIA "Roadeks", savukārt
SIA "Geo Consultants" nodrošināja būvuzraudzību. Izgāztuves rekultivācija kopumā izmaksāja gandrīz 1,34 miljonus eiro (ar
PVN), no tiem 669822 eiro bija Kohēzijas fonda finansējums, tikpat liels bija Rīgas pašvaldības līdzfinansējums.
Idejas par rekultivētās teritorijas izmantošanu nākotnē var izteikt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, rakstot uz e-pastu:
[email protected] vai zvanot uz bezmaksas uzticības un priekšlikumu tālruni 80000290. Jāņem vērā, ka uzkalnu nevar izmantot koku stādīšanai, lai nesabojātu ūdensnecaurlaidīgo bentonītmāla paklāju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
