Hjodžuna Kana apguvusi baletu Seulā un Kirova baleta akadēmijā Vašingtonā. Piedalījusies turnejā par Koreju ar “ Universal Ballet Company”. Pēc sekmīgas dalības Lozannas baleta konkursā turpinājusi baleta studijas Džona Kranko (John Cranko) skolā Štutgartē, ko absolvēja 2004. gadā, kļūstot par baleta mākslinieci Štutgartes baletā. 2010. gadā Hjodžuna Kana tika paaugstināta par solisti, bet pēc fantastiskas debijas Džuljetas lomā Džona Kranko baletā “Romeo un Džuljeta” jau pēc gada viņa kļuva par vadošo solisti. Viņas repertuārā ir vadošās lomas vairāk nekā 35 baletos, un īpaši korejietei horeogrāfijas veidojuši tādi horeogrāfi kā Kristians Špuks (Christian Spuck), Demiss Volpi (Demis Volpi), Edvards Klugs (Edward Clug), Sabrina Metjūza (Sabrina Matthews), Kataržina Kozielska (Katarzyna Kozielska), Duglas Lī un citi.

Jūrmalā Hjodžunas Kanas partneris būs katalāņu izcelsmes dejotājs Marti Fernandess Paiša. Savā dzimtajā pilsētā Reusā (Reus) viņš pirmās baleta klases sācis apmeklēt jau četru 4 gadu vecumā, turpat no 2008. līdz 2011. gadam Paiša mācījās privātā baletskolā. 2011. gadā viņš Berlīnes “Tanzolymp” konkursā saņēma īpašu stipendiju, kas nodrošināja studijas Džona Kranko baletskolā. Jaunais katalānis veiksmīgi piedalījies arī citos baleta konkursos un jau studiju laikā kordebaleta sastāvā dejojis vairākās Štutgartes baleta trupas izrādēs. Pēc akadēmijas absolvēšanas 2014. gadā Paiša sāka strādāt Štutgartes baletā, piedzīvojot strauju karjeras kāpumu – trīs gadu laikā viņš ticis pie solista statusa un lomām vairāk nekā 25 baletos. 

Ārvalstu trupu solistu viesošanās ir gaidītas ne tikai, lai iepazītu spilgtus dejotājus, tā ir iespēja gūt priekšstatu arī par jauniem un ietekmīgiem vārdiem pie pasaules horeogrāfijas debesīm. Pāris no Štutgartes izpildīs divu atzītu horeogrāfu radītus duetus – vācu horeogrāfa Marko Geke (Marco Goecke) un britu horeogrāfa Duglasa.

Štutgartes Baleta teātra solistu izpildījumā Jūrmalā redzēsim Marko Gekes darbu “Ugunsputna pas de deux”. Horeogrāfs izvēlējies fantastiskā Mihaila Fokina (Mikhail Fokin) baleta “Ugunsputns” fināla divdeju, kurā princis un ugunsputns uz īsu brīdi satiekas un pieskaras viens otram: roka, galva, spārna vēziens, atvieglojums pēc izglābšanās, putns, kas dejo, un cilvēks, kurš lido. Ēteriska un aizkustinoša divu atšķirīgu radību tikšanās. Marko Geke ir dzimis Vūpertālē, mācījies baleta akadēmijā Minhenē un Hāgas Karaliskajā konservatorijā. Strādājis Vācu operā Berlīnē un Hāgā, kur 2000. gadā radīja arī savu pirmo horeogrāfiju. Marko Geke savas īpašās kustību valodas dēļ ir augstu novērtēts un pieprasīts mākslinieks. Kopš 2005. gada M. Geke ir Štutgartes baleta rezidējošais horeogrāfs; no 2013. gada viņam ir līgums arī ar Nīderlandes Dejas teātri. Marko Gekes darbi iestudēti daudzviet pasaulē – Roterdamā, Montekarlo, Hamburgā, Sietlā, Oslo, Leipcigā, Cīrihē un citur. Strādājot ar Nīderlandes Dejas teātri, 2017. gadā M. Geke saņēma balvu kategorijā “Visiespaidīgākā horeogrāfija”.

Savukārt britu horeogrāfu Duglasu Lī iepazīsim caur viņa veidoto duetu “Arkādija”, ko kritiķi raksturo kā izsmalcinātu ķermeņa skulptūru deju iztēlotā idilliskā vietā. Duglasa Lī rokraksts ir balstīts klasiskās dejas stilā, kuru papildina elegants atlētisms. Duglas Lī ir absolvējis Karalisko baleta skolu Londonā, bijis vadošais solists Štutgartes baletā, kur dejojis daudzu izcilu horeogrāfu darbos – pie Džona Kranko, Jiržīja Kiliāna (Jiří Kylián), Džona Nimaijera (John Neumeier), Hansa van Mānena (Hans van Manen), Džordža Balančina (George Balanchine), Viljama Forsaita (William Forsythe). Kā horeogrāfs debitējis 1999. gadā turpat Štutgartē; tagad viņš ir brīvmākslinieks, kurš strādā ar daudzām trupām pasaulē, tostarp Norvēģijas Nacionālo baletu, Ņujorkas pilsētas baletu, Nīderlandes Dejas teātri, Tulūzas baletu, Cīrihes, Dortmundes, Nirnbergas, Atlantas baletu un citur. Veidojis horeogrāfijas arī Permas baleta teātrim Krievijā un 2016. gadā saņēmis “Zelta masku” kā labākais horeogrāfs par darbu “Sniga sniegs” (The Snow Was Falling).

19. Starptautiskajā baleta festivālā “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, kas 4. augustā norisināsies Dzintaru koncertzālē, viesosies baleta izcilības no Vācijas, Šveices, Horvātijas un Latvijas baleta trupām, pārstāvot Koreju, Meksiku, Itāliju, Ukrainu, Spāniju, Baltkrieviju, Austrāliju un Latviju. Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” aug un pilnveidojas jau 19 gadus, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem.

Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:

KOMENTĀRI