Autors: Ieva Jahovica
Avots: Jūrmalas Tūrisma informācijas centrs
Lai arī zāle vēl
nezaļo, daba piedāvā daudz vairāk par svina pelēkām debesīm un vienmuļu
zemes toņu gammu. Ja vien esat gatavi ļaut vaļu piedzīvojumu garam un
doties jaunu taku meklējumos, acīgiem vērotājiem atklāsies agrā pavasara
skaistums: Melnalkšņu dumbrāja laipa, Slokas ezera taka un Ragakāpas
dabas takas var kļūt par īstu atklājumu visos gadalaikos.
"Latvijas
iedzīvotājiem ir patiešām laimējies ar neskartas dabas bagātību, kas ir
mums visapkārt un kuru esam paaudzēs rūpīgi lolojuši – daudzviet
pasaulē nekā tāda vairs nav vai arī jābrauc lieli attālumi, lai nokļūtu
neskartā dabā. Vienlaikus esam tik ļoti pieraduši pie šīs bagātības, ka
nereti aizmirstam to pienācīgi novērtēt. Varbūt tieši vēls rudens ir
vispiemērotākais brīdis saskarsmei ar dabu, lai citām acīm paskatītos uz
šķietami zināmām lietām," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas
izglītības centra "Meža māja" vadītāja Agnese Balandiņa.
Reklāma
Pašā Ķemeru Nacionālā parka sirdī, aiz dabas izglītības un informācijas centra "Meža māja" meklējama Melnalkšņu dumbrāja laipa.
Tā apmēram 600 metru garumā ved cauri ļoti mitram, dabiskam lapu koku
mežam, kuru par ērtu mājvietu atzīst teju visi Latvijā sastopamie dzeņi,
arī parka simbols baltmugurdzenis.
"Iespējams, vislabākais laiks
takas apmeklēšanai ir pavasarī, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes
ūdeņi un zied purenes, taču rūpīgam vērotājam dumbrājs sagādās skaistus
pārsteigumus visos gadalaikos. Piemēram, rudeņos uz kailo koku
stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība, bet ziemā, kad uzkrīt
sniegs, varat pārbaudīt, cik labi pazīstat meža dzīvnieku pēdas," aicina
Agnese Balandiņa, piebilstot – jārēķinās, ka lietus laikā un ziemā dēļu
laipas var būt slidenas, tāpēc ieteicams izvēlēties sezonai piemērotus
piemērotus apavus.
Taču, ja tas nebiedē un pastaigu vēlaties
paildzināt, Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, pa kuru var
aizstaigāt līdz Ķirzaciņai – vēsturiskā Ķemeru kūrorta sēravotam, kas tā
tiek dēvēts, jo avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas. Jau kopš
seniem laikiem gan vietējie, gan ārzemnieki uz šo avotu devušies
atjaunotnes meklējumos.
Īpašas dabas bagātības glabā arī 3,1 km garā Slokas ezera taka.
Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomītu grunti, bagātīgām
ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Ezerā mājvietu radušas vairākas
aizsargājamas ūdensputnu sugas; tur spēkus uzkrāj arī migrējošie putni,
tāpēc sevišķi putnu migrācijas laikā pavasaros un rudeņos šī taka ir
īsts dārgums putnu vērotājiem. Mazos lidoņus labāk aplūkot ļauj 7 metrus
augsts peldošs putnu vērošanas tornis.
"Slokas ezera taka ir
lokveida: vienā virzienā tā ved gar ezera krastu, otrā – cauri mežam,
ļaujot vērot, kā pavasarī applūstošs mitrais melnalkšņu dumbrājs ar
lielu sūnu un dzeņu daudzveidību nomaina sēnēm bagātu priežu mežu, kas
savukārt mijas ar nosusinātu un kokiem apaugušu augsto purvu. Pa ceļam
atrodami arī dažādi sportisku aktivitāšu rīki – šūpoles, līdzsvara koks,
kāpelēšanas objekti, kas sevišķi priecēs jaunāko paaudzi. Pavasaros un
rudeņos daļa taku gan var būt applūdusi," atgādina Agnese Balandiņa.
Savukārt Ragakāpas dabas takas
ir unikāls dabas parks, kas var lepoties ar retām augu sugām un
neatkārtojamu ainavu. Ragakāpa ir vēja darbības rezultātā pārveidots 800
m garš un 100 m plats kāpu valnis. Tā ir svaigā jūras gaisa apdvesta
klusa pastaigu vieta ar izkoptu ekotaku un skatu platformām. Dabas parka
teritorijā sastopamas ap 340 gadu vecas priežu audzes, retas augu sugas
un četras aizsargājamas putnu sugas. Parks iekļauts Eiropas Savienības
aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA 2000. Lai gan aizsargājamos augus
un dzīvniekus rudenī ieraudzīt neizdosies tik viegli kā vasarā, tā ir
iespēja baudīt dabas tuvumu un atslābinošu klusumu, dodoties pretī
vietai, kur Lielupe satiek jūru.
Ragakāpa, kuras augstums ir 17
metru, ir valsts aizsardzībā jau kopš 1962. gada. Dabas parka nemitīgi
mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums – tajā
konstatēti septiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā
embrionālās kāpas, baltās kāpas un mežainās jūrmalas kāpas.
Mēdz
teikt, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tāpat
nav skaistāku vai mazāk skaistu gadalaiku, katrai sezonai piemīt savs
valdzinājums!
Vairāk informācijas par Jūrmalas dabas takām:
www.visitjurmala.lv, kemerunacionalaisparks.lv, www.daba.gov.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.