Jūrmalas pilsēta, kādu to pazīstam šodien, ir dibināta 1959. gada 11. novembrī, apvienojot Sloku, Ķemerus un Rīgas Jūrmalu. Sešdesmit gadi Jūrmalai bijuši notikumiem bagāti – jaunuzcelti un rekonstruēti daudzi objekti, pilsētas kūrorta dzīves atdzimšana un tūristu skaita pieaugums, kā arī spilgtas norises kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Lai gan Jūrmalas kā apdzīvotas vietas teritorijas vēsture ir krietni senāka, kā atsevišķa kūrortpilsēta tā izveidojās tikai 1959. gadā. Izstiepusies 24 kilometrus garā joslā starp Rīgas līci un Lielupi, Jūrmala platības ziņā ir otra lielākā pilsēta Latvijā un ietver vairākus mazus rajonus – katru ar savu raksturu un "seju". Jūrmalas pilsētas platība ir 100 km², iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem 2019. gada sākumā – 57 145 iedzīvotāju, kas ir par 20 tūkstošiem vairāk nekā pilsētas dibināšanas gadā.
Reklāma
Zaļa, ūdeņiem bagāta un veselīga pilsēta
Pilsētas pludmales līnija stiepjas vairāk nekā 24 km garumā un ir garākā pludmale Latvijā. Jūrmalas ūdeņi: Rīgas līcis, četras upes, divi ezeri un Varkaļu kanāls; meži, kas aizņem 48% Jūrmalas teritorijas; piecas aizsargājamas dabas teritorijas: Ķemeru nacionālais parks, dabas parks "Ragakāpa", vietējas nozīmes īpaši aizsargājams objekts "Baltā kāpa", dabas liegums "Lielupes grīvas pļavas" un „Darmštates priežu audze" ir vērtīgās Jūrmalas dabas bagātības.
Pilsēta mainās un attīstās
Lai arī Jūrmala ir iecienīta tūristu atpūtas vieta, tā vienmēr ir bijusi un arī turpmāk būs ērta dzīves telpa vietējiem iedzīvotājiem. Jūrmala ir gan vēsturiski tradicionāla, gan mūsdienīga un atrodas nebeidzamā attīstības procesā. Kopējais ielu garums pilsētā ir 390 kilometru, Jūrmalā ir 26 parki un skvēri, 65 bērnu rotaļu un sporta laukumi, 23 kultūras un mākslas telpas.
Iecienīts tūrisma galamērķis
Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, pilsēta ir otrais iecienītākais galamērķis ārvalstu un Latvijas tūristu vidū aiz galvaspilsētas. Tūristu skaits Jūrmalā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 167%.
Saviesīgā kultūras dzīve vasaras sezonā, pastaigas dabā, plašais kūrortviesnīcu un ārstniecības iestāžu piedāvājums arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas piesaista tūristus Jūrmalā visos gadalaikos.
Kultūras pilsēta ar vēsturi
Jūrmalā ir bagāts kultūrvēsturisks mantojums – seši tūkstoši vēsturisko ēku, tostarp 414 ēkas – aizsargājami kultūras pieminekļi, 390 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, 77 valsts un vietējās nozīmes mākslas pieminekļi.
Jūrmala lepojas ar augstvērtīgu klasiskās mūzikas koncertu norises vietu – vēsturisko Dzintaru koncertzāli, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, Mākslas staciju "Dubulti" – Eiropā vienīgo laikmetīgās mākslas telpu funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Kultūras norises Jūrmalā notiek atjaunotajās Raiņa un Aspazijas vēsturiskajās mājvietās – Aspazijas mājā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Pirms gada Jūrmalā izveidots Dubultu Kultūras kvartāls – jauna kultūras un mākslas norišu vieta, kas apvieno mūzikas vidusskolas ēku ar mūsdienīgu koncertzāli, centrālās un bērnu bibliotēkas telpas un mākslas skolu. Pēc estrādes teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbu pabeigšanas šogad, kultūras pasākumi un sabiedriskās dzīves norises atsākušās vēsturiskajā Mellužu estrādē.
Sešdesmit gadu laikā pilsētā nostiprinājušās un izveidojušās tradīcijas – Jūrmalas Kūrorta svētki, kas pirmo reizi norisinājās 1969. gadā, pilsētas zināmākās ielas – Jomas ielas – svētki, svētki iedzīvotājiem – Kauguru svētki, iemīļots ģimeņu pasākums "Nestāsti pasaciņas" un citi.
Gadiem cauri Jūrmalā godāts un kopts kultūrvēsturiskais mantojums un nozīmīgu vēsturisku notikumu piemiņas vietas.
Jūrmalai 60 – no pilsētas dibināšanas līdz mūsdienām. Vēsturiski notikumi:
1959. gada 11. novembrī izdots Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrēts "Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu".
1962. gadā uzcelta Dzintaru koncertzāles atklātā zāle – vasaras koncertzāle (arhitekts Modris Ģelzis). Dibināts Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs (atradās atsavinātās Dubultu baznīcas ēkā un Majoros, Jomas ielā 43).
1969. gadā Dzintaru pludmalē notiek pirmie Jūrmalas Kūrorta svētki.
1979. gadā apmeklētājiem atvērts Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē. Nodibināts Jūrmalas teātris.
1989. gadā atklāts atjaunotais kapteiņa Zolta piemineklis Kauguros.
1990. gadā Slokā atklāts komunistiskā terora upuriem veltīts piemineklis (mākslinieks Jānis Zirnītis).
1990. gadā atklāts piemineklis "Krauklītis" Jomas ielā – veltījums Rainim un Aspazijai.
1995. gadā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem Jaundubultos (autori Ģirts Burvis un Ivars Bukarts).
1996. gadā ieviesta nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
2005. gadā Pasaules Veselības organizācija pilsētai piešķir statusu "Jūrmala – veselīga pilsēta" ("Healthy City"). Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts šāds statuss.
2009. gadā atjaunota Aspazijas māja Dubultos un atklāts Latvijā pirmais Aspazijai veltītais piemineklis .
2010. gadā Dzintaru mežaparkā atklāts skatu tornis, augstākā platforma – 33,5 metri.
2013. gadā Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss.
2014. gadā atjaunota Aspazijas māja – valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis, kurā iekārtots muzejs. Atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis "Raiņa priedes".
2014. gadā pirmo reizi Latvijā, Jūrmalā, notiek Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) starptautiskais "Satellite" turnīrs pludmales volejbolā.
2015. gadā uzcelta Jūrmalas Mākslas skola. Pabeigta Dzintaru koncertzāles Mazās zāles restaurācija un rekonstrukcija. Durvis vērusi mākslas stacija "Dubulti".
2017. gadā atjaunošanu piedzīvojusi vēl viena vēsturiska ēka Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas vasarnīca.
2018. gadā atklāta jaunuzbūvētā Jūrmalas Mūzikas vidusskola un centrālā bibliotēka.
2018. gadā atjaunots P. Zolta piemineklis, labiekārtota apkārtne.
2019. gadā vēsturiskajā Mellužu estrādē pabeigti teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbi.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 15.11.2024 - 23.11.2024 Šefs virtuvē Ingmārs Ladigs Rožmalās Bauskas TIC")
