Autors: Mārtiņš Pučka
Avots: dzintarukoncertzale.lv
21. starptautiskajā festivālā "Baleta zvaigznes Jūrmalā", kas skatītājus priecēs jau šo svētdien, 1. augustā, plkst. 20:00 Dzintaru koncertzālē, gaidāma tikšanās ar divām izcilām Latvijas dejotājām – Hamburgas baleta teātra vadošo solisti Annu Lauderi un Gēteborgas dejas kompānijas dejotāju Valēriju Kuzmiču.
Annas Lauderes vārds komentārus neprasa. Pēdējie gadi dejotājai nesuši augstus novērtējumus. 2019. gadā saņemta prestižā “Benois de la Danse” prēmija. Savukārt, 2020. gadā Annu Lauderi godinājām kā Izcilības balvas kultūrā saņēmēju. 2021. gadā izcilā balerīna iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Ordeni Anna Laudere saņēma individuālā ceremonijā 23. jūlijā. Valsts prezidents Egils Levits, piešķirot visaugstāko valsts apbalvojumu, teica: “Paldies, Lauderes kundze, par to, ko Jūs darāt Latvijas kultūras labā. Es saku tieši apzināti – Latvijas kultūras labā, jo vienalga kur latvietis ir, viņš ir arī latviešu nācijas sastāvdaļa un nes Latvijas vārdu pasaulē.”
Reklāma
Baleta festivālā Jūrmalā Anna Laudere duetā ar partneri Edvinu Revazovu dejos melno pas de deux no jau par klasiku kļuvušā 1978. gadā radītā Džona Noimaijera baleta “Kamēliju dāma”. Otrs programmā iekļautais fragments būs no 2020. gada koronovīrusa laika baleta “Ghost Light”. Hamburgas balets bija viena no pirmajām trupām, kas pēc pandēmijas uzliesmojuma mazās grupās jau 2020. gada aprīļa beigās atsāka mēģinājumus. Izrāde ir nepieciešamības radīts radošuma vingrinājums horeogrāfam un visiem 60 trupas dejotājiem. Nosaukums “Ghost Light” (“Spoku gaisma”) nāk no amerikāņu teātra tradīcijas, kur skatuves centrā pēc mēģinājuma vai izrādes novieto iedegtu lampu kā zīmi tam, ka neviens šobrīd nedrīkst izmantot skatuvi. Spoku gaisma dega visu nakti, līdz skatuve atkal atdzīvojās. Džons Noimaijers par “Ghost Light” stāsta: “Ansambļa darbs, kurš tapis no fragmentiem. Tas ir kā atsevišķas instrumentu līnijas simfonijā vai tradicionāla Japānas maltīte – rūpīgi piemeklētu un sakārtotu, cerams “garšīgu” miniatūru sērija”. Izrādē skan Franča Šūberta klaviermūzika.
Dejotājas Valērijas Kuzmičas vārds Latvijā pagaidām zināms mazāk, jo šī būs dejotājas debija mājās plašākas auditorijas priekšā pēc veiksmīgās starptautiskās karjeras uzsākšanas. Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas, Valērija Kuzmiča turpināja studijas Roterdamas dejas akadēmijā un kopš 2015. gada decembra ir dejotāja Gēteborgas operas dejas kompānijā (GöteborgsOperans Danskompani) Zviedrijā. Plašāka videointervija ar Valēriju Kuzmiču skatāma šeit.
Gēteborgas operas dejas kompānija ir lielākā laikmetīgās dejas trupā Ziemeļvalstīs un viena no vadošajām laikmetīgās dejas trupām pasaulē. Trīsdesmit astoņi trupas dejotāji, kas nāk no 20 dažādām valstīm, veido unikālu ansambli, kurā spēcīgas individuālās radošās identitātes veido kolektīvu dinamisku spēku. Kompānijas repertuārā galvenokārt ir īpaši trupai veidoti mūsdienu ievērojamāko horeogrāfu oriģināldarbi. Ar kompāniju strādājuši daudzi izcili mūsdienu horeogrāfi – Jirži Kilians, Aleksandrs Ekmans, Ina Kristela Johansena, Itziks Galili un arī Batševas dejas kompānijas vadītājs Ohads Naharins.
Ohada Naharina 2007. gadā tapusī izrāde “Max” bija pirmais izraēliešu horeogrāfa darbs, kuru Valērija Kuzmiča noskatījās un kopš tā brīža viņa iemīlējās Gaga tehnikā un horeogrāfa radošajā pasaulē. 2017. gadā Valērija Kuzmiča dejoja izrādi “Max” uz Gēteborgas operas skatuves. Jūrmalā redzēsim fragmentu tieši no šī darba. Šis solo dejotājai ir ļoti īpašs un mīļš, tā bija pirmā tikšanās un sadarbība ar Ohadu Naharinu. Horeogrāfs bijis patiesi priecīgs un uzreiz piekrita tam, ka Valērija Jūrmalā dejos fragmentu no viņa darba.
Interesanti, ka izrādes “Max” mūziku radījis un izpildījis pats horeogrāfs, tikai slēpjoties ar speidonīma Maxim Waratt. Kritika izrādi raksturo kā mazāk teatrālu nekā citi Ohada Naharina darbi. Tajā nav naratīva, nav scenogrāfijas, nav īpašu kostīmu, horeogrāfs emociju izpausmē nepaļaujas uz sejas izteiksmi. “Max” spēks ir izrādes godīgajā galējību izpētē, kas ir brīva no izskaistinājumiem un teatralitātes. Izrāde pieskaras sāpēm un baudām, ko dod dzīve. Vēsta par to, kā skaistums un neglītums var sadzīvot vienā ķermenī un vienā un tajā pašā kustībā, papildinot un pievienojot nozīmes līmeņus, liekot pārdomāt savas skaistuma un neglītuma definīcijas un pārvarot šo jēdzienu bināro opozīciju.
1. augustā Dzintaru koncertzālē jau divdesmit pirmo reizi norisināsies starptautiskais festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā". Šogad festivālā tiksies baleta personības no ārvalstīm un Latvijas, piedāvājot skatītājiem iespēju baudīt klasiskā baleta pērles, turklāt šoreiz arī tādus numurus, kuri ir mazāk ierasti koncertu formātos. Festivāla ārvalstu viesu vidū būs arī amerikāņu izcelsmes Tbilisi baleta vadošais solists Filips Fedulovs. Savukārt, Latvijas Nacionālo baletu pārstāvēs Dejas balvas 2019-2020 laureāti Annija Kopštāle, Elza Leimane un Antons Freimans. Skatītājus priecēs arī starptautisko konkursu laureāts Avetiks Karapetjans un Latvijas Nacionālā baleta trupa piedāvās apjomīgu fragmentu no baleta “Gulbju ezers”. Pēdējo divu gadu kontekstā neiztikt arī bez “sveicieniem” baletam pandēmijas laikā. Pateicoties festivāla ilggadējā vadītāja un dvēseles – Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa – aizrautībai un baleta mākslas mīlestībai, festivāls aug un pilnveidojas jau vairāk kā 20 gadu, sagādājot tradicionālos baleta svētkus Latvijas iedzīvotājiem un Jūrmalas viesiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 24.11.2024 - 29.11.2024 Rundāles ūdensdzirnavās \"Vienā laivā\" Bauskas TIC")
