Autors: Visitjurmala.lv
Avots: Visitjurmala.lv
“Neskatoties uz visu notiekošo pasaulē, dabai nav stresa un nav arī pandēmijas. Tā ar atvērtām rokām gaida ikvienu, lai sazemētu, atbrīvotu un sniegtu mieru. Katram sevi cienošam cilvēkam, sievietei, vienalga skatuves dīvai vai mājsaimniecei – ir jāuzdāvina sev iespēja izkāpt no ātrvilciena nebeidzamā skrējiena un atpūsties,” saka aktrise Rēzija Kalniņa, kura viesojās Jūrmalā, vairojot spēkus rehabilitācijas centrā un apmeklējot atjaunoto Ķemeru parku.
“Esmu aktrise, tāpēc ķermenis un seja ir mani instrumenti. Ikdienas emociju patēriņš, ko prasa katra loma, ir liels. Šīs divas dienas Jūrmalā bija izcils restarts, lai sevi palutinātu un uz mirkli apstātos. Ir svarīgi pievērst uzmanību ķermenim, kas tik ļoti atdevīgi tev kalpo ikdienā”, secina Rēzija.
Reklāma
Jūrmala Rēzijai asociējas ar Lapmežciemu, kur viņa bērnībā vasarās kopā ar mammu dzīvoja mazā zvejnieku būdiņā. “Spilgtas atmiņas manī raisa kūpināto lucīšu smarža, Jāņi, ugunskurs, iešana gar jūru un peldēšanās naktīs pa pliko. Vēl Jūrmala man asociējas ar Jaunķemeru rehabilitācijas centru, kur mēs braucām līdzi mammai uz baseinu peldēties”, Rēzija atceras.
Arī šajā rudenī viens no Rēzijas pieturas punktiem bija rehabilitācijas centrs “Jaunķemeri”, kur aktrise izgāja procedūru kompleksu – reitterapiju, vingrošanu fizioterapeita uzraudzībā telpās, baseinā ar kaskādi un Smovey vingrošanu jūras krastā, nūjošanu priežu mežā, kā arī veica ajūrvēdas un zemūdends masāžas.
“Vingrošana fizioterapeita uzraudzībā un slinga terapija man palīdzēja novelt no pleciem daudzu mēnešu, ja ne pat gadu vezumu, atbrīvot kaklu, plecus, izplest atkal spārnus un saprast, ka es varu paiet ar taisnu muguru un augsti paceltu galvu. Savukārt nūjošana ir kā pievienotā vērtība pastaigai. Tā tikai liekas – tādas nūjiņas, un vienkārši staigā. Tomēr nav tik viegli to darīt pareizi,” savā pieredzē dalās aktrise.
Otrajā restarta dienā Rēzija apmeklēja atjaunoto Ķemeru parku un, pirms stingrāku epidemioloģisko prasību stāšanās spēkā, ieturēja vakariņas vienā no Jūrmalas restorāniem, kuri tagad piedāvā maltītes arī līdzņemšanai vai ar piegādi.
Pastaigas laikā pa Ķemeru parku, Rēzija atzina, ka tur jutās kā mājās – viņai baltvāciešu sakņu ietekmē kārtība ir ļoti svarīga. “Es jutos lepna par to, ka mums ir šāda vieta,” piebilst Rēzija.
Ķemeru kūrorta parku 1838. gadā sāka veidot Rīgas galvenais dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka paplašināšana turpinājās 20. gadsimta 20.–30. gados, savukārt šogad noslēdzās parka atjaunošanas darbi. Ķemeru parks ir senākais un lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. Viens no pazīstamākajiem parka objektiem ir koka paviljons un sēravots “Ķirzaciņa”, pie kura jau no tā sākotnes kūrorta viesi vēlējušies sevi iemūžināt fotogrāfijās. Parka teritorijā atrodas arī 42 metrus augstais ūdenstornis, mīlestības saliņa ar paviljonu – rotondu un citi objekti.
Uzzini vairāk par Ķemeru parku, restorāniem ar līdzņemšanas vai piegādes iespējām un veselības uzlabošanas procedūrām Jūrmalā: www.visitjurmala.lv
*Jūrmalā atrodas rehabilitācijas centri “Belorusija”, “Dzintari”, “Jaunķemeri”, SIVA un “Vaivari”, kuros pakalpojumus var saņemt, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu vai negatīvu testu. Par pakalpojumu pieejamību iespējams uzzināt centru reģistratūrās.
Atgādinām, ka apmeklējot Jūrmalas brīvdabas objektus, jāievēro epidemioloģiskās drošības prasības.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
