2020. gada 28. martā Ventspilī, koncertzālē "Latvija", atzīmējot starptautisko klavierēm veltīto dienu jeb "Piano Day", koncertēs pianisti Ļevs Svirskis (Leo Svirsky), Reinis Zariņš un Kelija Morana (Kelly Moran).
Pirmā klaviermūzikai veltītā diena jeb "Piano Day" tika atzīmēta pirms pieciem gadiem, 2015. gada 29. martā. Diena, kad pēc vācu pianista un skaņraža Nila Frāma (Nils Frahm) ierosinājuma ikviens plašajā pasaulē tika aicināts godināt šo instrumentu un tam radīto mūziku. Nu gada 88. dienas (atsaucoties uz 88 klavieru taustiņiem) atzīmēšana kļuvusi par tradīciju un šogad norisināsies jau sesto reizi.
Reklāma
"Kāpēc pasaulei vajadzīga Klavieru diena? Iemesli ir dažādi. Galvenokārt tāpēc, ka nenāk par ļaunu cildināt šo instrumentu un visu ar to saistīto – izcelt izpildītājus, komponistus, klavieru būvniekus, skaņotājus, cēlējus un nesējus un, visvairāk, klausītāju!" teicis idejas autors N. Frāms.
Pirmoreiz Ventspilī Klavieru diena tiks atzīmēta ar trīs spilgtu, starptautiski atzītu pianistu pārsteidzošiem un muzikālajā valodā atšķirīgiem koncertiem, ļaujot klausītājiem iepazīt gan tik dažādo instrumenta skanējumu, gan katra mākslinieka kā autora un interpreta personību.
Vakara ievadā savu pirmo un vienīgo koncertu Latvijā uz Dāvida Kļaviņa radītā instrumenta "470i" sniegs krievu izcelsmes pianists un komponists Ļevs Svirskis. Amerikā dzimušā, augušā, bet šobrīd Nīderlandes pilsētā Hāgā dzīvojošā mūziķa interese saistās ar klausīšanās nepastāvīgo iedabu mūsdienās, atmiņas un emociju dezorientāciju, vienlaikus nezaudējot saikni ar vēsturi, pazīstamiem simboliem, dziesmām un stāstiem kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Iespējams, to itin labi paskaidro Ļeva Svirska ceļš mūzikā un tā konteksts kopš bērnu dienām. Proti, jau kopš deviņu gadu vecuma, tobrīd ar ģimeni vēl dzīvodams Vašingtonā Kolumbijas apgabalā, topošais pianists klavierspēli apguva pie pazīstamās Nātana Perelmana (Nathan Perelman) audzēknes Irēnas Orlovas (Irena Orlov) – krievu pedagoģes, kura pārstāvēja pēdējo tā dēvētās "Ļeņingradas pianisma skolas" paaudzi. Šīs klavieru stundas jaunajā Ļevā rosināja interesi par padomju un pēcpadomju "neoficiālo" kultūras mantojumu, "aizmirstajiem" skaņdarbiem (piemēram, par Šostakoviča "Aforismiem") un 70., 80. gadu avangardu, ko pavadīja publiski nepieejama informācija - personīgi stāsti, anekdotes.
Par būtisku pagrieziena punktu Ļeva Svirska muzikālajā un personības izaugsmē kļuva pasniedzējas Orlovas vīra, muzikologa Henrija Orlova (Genrikh Orlov) filozofiskais darbs "Mūzikas koks". Pēc grāmatas izlasīšanas Ļ. Svirskī nostiprinājās vēlme vēl vairāk norobežoties no ASV raksturīgās pieejas mūzikas izglītībai un "meklēt mūziku aiz notīm". Šo iespēju viņš rod Hāgā, kur pirms desmit gadiem uzsāk studijas Hāgas Karaliskajā Konservatorijā pie prominentiem pianisma un kompozīcijas pasniedzējiem – domubiedriem. Iegūtā intelekta un prasmju bagāža, maģistra grādi gan klavierspēlē, gan kompozīcijā, kā arī dažādie sadarbības projekti ar citiem mūziķiem jo spilgti vainagojušies pagājušogad klajā nākušajā albumā "River Without Banks". Albumam dots jau minētās grāmatas nodaļas nosaukums, kurā Orlovs runā par psalma klausīšanās pieredzi:
"Tajā jāiegremdējas, nevis ar to jānodarbojas, jābūt, nevis jādara. Tas neved atpakaļ uz sākumu, bet gan uz priekšu, uz kādu nezināmu, bet cerētu vietu nākotnē..."
Vakara turpinājumā koncertzālē "Latvija" priekšnesumu sniegs latviešu koncertpianists Reinis Zariņš, mūziķis, kura vārds vietējai publikai komentārus neprasa. Būdams viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, Reinis citu vidū izceļas kā dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors.
Koncertā Ventspilī trīskārtējais Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts atskaņos Fransuā Kuperēna (François Couperin), Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven), Ferenca Lista (Ferenc Liszt) un Kloda Debisī (Claude Debussy) skaņdarbus, kā arī minēto komponistu mūsdienu gara radinieku kompozīcijas.
"Kas kopīgs mūsu laika klavierdarbiem ar 19. gadsimta mūziku? Liekas jau, ka tieši nekas. Tomēr paši fundamenti ir palikuši absolūti nemainīgi – gan dabā ierakstītā virsskaņu rinda, gan cilvēkā ierakstītais cilvēciskums. Mani fascinē, kā komponisti, kurus šķir gadsimti, risina līdzīgas problēmas, spēlējas ar līdzīgām idejām, izmanto klavieru iespējas līdzīgā veidā. Šī programma būvē šādus tiltus starp kultūrām, paaudzēm un laikmetiem," par izvēlēto programmu stāsta pats Reinis Zariņš.
Klavieru dienas koncerta izskaņā, audiovizuālā performancē, demonstrējot vēl citādu – sagatavotu (no "prepared" angļu valodā) klavieru skanējumu un to sniegtās iespējas, ar autormūzikas programmu uzstāsies pazīstamā amerikāņu pianiste un komponiste Kellija Morana (Kelly Moran). Mūziķe no Longailendas Ņujorkā tiek cildināta par savu neparasto pieeju klavieru skanējuma izpētei. Viņai piemītošais vizionāres gars neredz horizontu, jo spilgti izpaužas kompozīcijās sagatavotām klavierēm, kas gan klausītājam, gan pašai māksliniecei radīšanas procesā ļauj iepazīt instrumentu līdz teju šūnu līmenim. Viņas talantu novērtē arī domubiedri mūzikā un citus mākslas žanrus pārstāvošas personības. Pateicoties Mičiganas un Kalifornijas universitātēs iegūtajai izglītībai ne tikai klavierspēlē un kompozīcijā, bet arī skaņu režijā, Kellija Morana ir pieprasīta producente un skaņu inženiere. Līdzās solo karjerai muzicē plašākos kolektīvos (piemēram, Daniela Lopatina (Daniel Lopatin) projektā "Oneohtrix Point Never"), rada mūziku laikmetīgās dejas izrādēm, un nupat kopā ar "FKA Twigs" un čellisti Lusindu Čuā (Lucinda Chua) performēja Valentino jaunās kolekcijas modes skatē Parīzē.
Pirms gandrīz trim gadiem klajā nākušais Kellijas Moranas albums "Bloodroot" uzskatāms par viņas "izlaušanās albumu". Tas tiek cildināts gan klausītāju vidū, gan par mūziku rakstošajos izdevumos - "The New York Times", "Rolling Stone", "Pitchfork" un citos, rezultātā iekļūstot neskaitāmos gada labāko un reizē izaicinošāko mūzikas albumu sarakstos. Sekojošos mākslinieces albumus - "Ultraviolet" un "Origin" materializējusi izdevniecība "Warp". Fakts, ka šī izdevniecība lielākajai daļai klausītāju saistās ar novatorisku dažādu žanru elektronisko mūziku, ir vēl viens apliecinājums tam, ka Kellijas Moranas daiļrade nepieder nevienam no tiem, reizē atspoguļojot, citējot un interpretējot tos visus.
Biļetes uz Klavieru dienas trīskāršo koncertu 28. martā Ventspilī, koncertzālē "Latvija" nopērkamas "Biļešu Paradīze" tirdzniecības tīklā. Koncertam tuvojoties, biļešu cena pieaugs.