Cēsu muzejā skatāma unikāla Večellas Varslavānes teātra un kino tērpu izstāde

10.06.2021 06:01 | Latvija

Foto: Visit.cesis.lv

Autors: Anita Savoņi-Vaido
Avots: Visit.cesis.lv

Cēsu Vēsture un mākslas muzejs atklāj jaunu izstādi, kas veltīta vienai no ievērojamākām, šarmantākajām un elegantākajām kostīmu māksliniecēm Latvijā Večellai Varslavānei (1930–2015). Izstāde skatāma no 9.jūnija.

Večella Varslavāne ir māksliniece, kuras radošā darba mūžs Latvijas kino un teātra vēsturē ir rakstāms ar zelta burtiem. Izstādē apskatāmi vairāk kā 50 kostīmi no kinofilmām Rīgas Kinostudijā un teātra izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Rīgas Jaunajā teātrī un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. To vidū kostīmi tādiem leģendāriem aktieriem kā aktrisei Vijai Artmanei no kinofilmas “Teātris” un izrādes “Pīķa dāma” Rīgas Jaunajā teātrī, aktieriem Uldim Dumpim, Oļģertam Kroderam, Rūdolfam Plēpim un daudziem citiem. Tos papildina arī filmu un izrāžu lielformāta fotogrāfijas no LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Nacionālā teātra un Latvijas Nacionālās operas krājuma un kostīmu skiču kopijas no mākslinieces meitas gleznotājas Frančeskas Kirkes personīgā arhīva. Savukārt stāstu par Večellas Varslavānes ceļu kostīmmākslā palīdzēs atklāt gan aktieru un režisoru stāsti, gan arī pašas mākslinieces balss ieraksti un izrāžu fragmenti.

Reklāma

Večella Varslavāne ir māksliniece, kura ar saviem kostīmiem ir pratusi palīdzēt aktierim atrast tieši to tēlu, kad “uzvelkot kostīmu piedzimst izrāde”. Savā radošajā darbībā viņu vairāk interesējušas tādas lietas un tēmas, kurās realitāte mijās ar fantāzijas pasauli. To lieliski var redzēt izstādē eksponētajos tērpos, kuri, lai arī it kā veidoti laikmetam raksturīgajā stilistikā, tomēr visā savā būtībā ir fantāzijas tērpi konkrētai filmai vai izrādei konkrētajā laikā un telpā.

Nozīmīgs laika periods Večellas Varslavānes radošajā darbībā bija laiks Rīgas Kinostudijā no 1970. gada, kad veidoti kostīmi 28 filmām. Nozīmīga bijusi sadarbība ar Aloizu Brenču, radot tērpus 6 režisora filmām, to starpā “Šahs briljantu karalienei” (1973), “Dāvanas pa telefonu” (1977), “Rallijs” (1978). Īpaši izceļams ir mākslinieces kopdarbs ar Jāni Streiču, sevišķi leģendārajā filmā “Teātris” (1978), ar režisoru Arvīdu Krievu filmās “Aveņu vīns” (1984), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), arī ar Oļģertu Dunkeru filmā “Viktorija” (1988), par kurām māksliniece saņēmusi “Lielā Kristapa” balvas.

Teātros kopā radīti kostīmi 56 izrādēm. Īpaši atzīmējama Večellas Varslavānes sadarbība ar režisoru Alvi Hermani 1990. gados, kad tapa tādi kostīmmākslas meistardarbi Rīgas Jaunajā teātrī kā izrādes “Marķīze de Sada” (1993), “Kaija” (1996), “Vilkumuižas jaunkundzes” (2000). Mākslinieces radošās karjeras pēdējais posms visciešāk saistīts ar režisores Indras Rogas iestudējumiem Latvijas Nacionālajā teātrī, kā A. Obrazcova “Divas sirdis” (2003), H. Ibsena “Nora” (2005), V. Šekspīra “Karalis Līrs” (2006), L. Stumbres “Smiltāju mantinieki” (2008), G. Janovska “Uz neatgriešanos” (2009) u.c. Indras Rogas iestudētās R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (2010) ir vienīgā izrāde ar Večellas Varslavānes kostīmiem, kas joprojām atrodas teātra repertuārā.

Izstāde veidota sadarbībā ar LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeju un klātienē būs apskatāma no 9. jūnija līdz 29. augustam.

Īpaša pateicība izstādes līdzautoriem Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktoram Jānim Siliņam un muzeja mākslas ekspertam Ralfam Liepam.

Cēsu muzejs pateicas par līdzdalību un atbalstu izstādes veidošanā Rīgas Kinostudijai, Latvijas Nacionālajam teātrim, Dailes teātrim, Rīgas Jaunajam Teātrim, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumam un Večellas Varslavānes meitai gleznotājai Frančeskai Kirkei! Vislielāko paldies Cēsu muzejs saka izstādes galvenajam atbalstītājam veikalu tīklam ZAPPING!