Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam un sadarbībai ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”, Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā norisināsies projekts „Piecas prasmes piecās tikšanās reizēs”, kura ietvaros ikviens interesents varēs piedalīties radošajās darbnīcās. 21. Augustā no plkst. 11:00-14:00 notiks aušanas radošā darbnīca. Radošās darbnīcas ietvaros tiks demonstrētas aušanas prasmes, kuras izmantotas vairāku gadsimtus senā pagātnē – celu darināšana, adatas pinums un aušana stāvstellēs.
Celu darināšanas tehnika bijusi pazīstama plašā reģionā Āzijā, Ziemeļāfrikā un Eiropā. Senākie celaiņu atradumi Latvijā datējami ar 6.gs. Domājams, ka celaines darinātas vēl senāk, kopā ar vertikālajos aužamajos stāvos austiem audumiem. Latvijas arheoloģiskajā materiālā zināmas vairākas celaiņu darināšanas tehnikas. Vēlajā dzelzs laikmetā celainēm bija plašs un daudzveidīgs lietojums. Tās bija gan plato audumu sākuma eģes, gan atsevišķi darināti rotājumi un malu nostiprinājumi – apaudas, gan dažādas saites, kā arī jostas u.tml.
Adatas pinums jeb adīšana ar vienu adatu ir jau kopš akmens laikmeta visā pasaulē lietota rokdarbu tehnika. Latviešu valodā tai varētu atbilst nosaukums „adatas pinums”, lai gan iespējams, ka sākotnēji arī šī tehnika varētu būt saukta par adīšanu, jo galvenais darba rīks ir adata. Arheoloģiskajos izrakumos atrastie adatas pinuma tehnikā darinātie fragmenti pārsvarā ir ļoti nelieli un slikti saglabājušies. Konkrēto darināšanas tehniku restaurēt ir visai grūti. Tomēr pētniekiem izdevies noteikt divus, senāk Latvijas teritorijā lietotos tehniskos paņēmienus. Pirmais no tiem atrasts Ikšķilē, bet otrs rekonstruēts pēc Rīgā atrastā cimda.
Vertikālie stāvi ir senākā steļļu forma, kurai zināmi vairāki varianti: ar atsvariem un divu bomju stāvi. Horizontālie stāvi Latvijas teritorijā parādās pilskalnu atradumos sākot apm. ar 11.gs. Izrakumos ezermītnē ir atrastas vertikālo stāvu detaļas, celu dēlīšu un vērpjamās vārpstiņas skriemelīši.
Anete Karlsone ir etnogrāfe, vēstures zinātņu doktore, latviešu jostu pētniece speciāliste tekstilmākslā, aušanā. A. Karlsone ir LU Latvijas vēstures institūta etnoloģijas nodaļas zinātniskā līdzstrādniece, vēstures rekonstrukcijas kopas "Gerdene" dalībniece. Kopas ietvaros praktiski mācās dažādus seno latviešu amatus un prasmes, pēta, kā senos laikos dzīvojuši cilvēki.
Ieejas biļetes Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā ikdienā:
pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL, ģimenes biļete 5.00 LVL.
______________________________________________
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Kopš 2008. gada LNVM pievienots Āraišu arheoloģiskais muzejparks, kopš 2010. gada – kultūras muzejs „Dauderi”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
