Autors: Āraišu arheoloģiskā muzejparks
Avots: Āraišu arheoloģiskā muzejparks
22. septembris ir Baltu vienības diena. Āraišu arheoloģiskais muzejparks un Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība (KVSB) aicina šo dienu veltīt senajiem latgaļiem, jo aprit 900 gadi, kopš rakstos pieminēts seno latgaļu vārds. Nestora hronikā "Pagājušo laiku stāsts", kas datēta ar 1113.gadu, pirmo reizi vārdā saukti latgaļi un Latgaļu zemes nosaukums.
Atzīmējot šo notikumu 21. septembrī 12.00 – 19.00 Āraišu arheoloģiskā muzejparkā ikviens interesents tiks iepazīstināts ar stāstiem par seno latgaļu apģērbu un rotām, seno latgaļu bruņojums, seno latgaļu dzīves vietām Vidzemes reģionā un seno latgaļu apbedījumiem, rotām un vietvārdiem. Par to stāstīs LNVM arheologi Dr. hist. Artūrs Tomsons, Irita Žeiere, Jānis Ciglis un Dr. Hist. Vitolds Muižnieks, kā arī Dr. Hist. Zigrīda Apala, Solvita Lodiņa un Ivars Logins. Pasākuma ietvaros notiks seno latgaļu tērpu modes skate ar pētnieces Iritas Žeieres komentāru. Vēstures kopu demonstrējumu, kas saistīti ar seno latgaļu ikdienu, sadzīvi. Tautas vērtes kopa "Dzieti" izdziedās krustabu dziesmas. Pasākumu noslēgs Dzērbenes folkloras kopa "Māras bērni" ar Vakarēšanu, kurai pamatā ir Dzērbenes apkārtnē savāktais folkloras mantojums.
Reklāma
Pasākums turpināsies 22. septembrī Cēsīs. Pulksten 12.00 būs ekskursija uz Ruckas muižu, kur varēs iepazīties ar KVSB radošajām darbnīcām, muižu un tās vēsturi- vadītājs Arsenijs Šenroks, kā arī tikties ar bruņu un ieroču kalēju Aleksandru Kornetu- Movzešu viņa jaunajā smēdē. Sekos iepazīšanās ar izstādi "Latgaļu dārgumi" Seno rotu kalves ekomuzejā. Dienas muzikālo daļu nodrošinās Eduards Klints, kopā ar visiem dziedošajiem un spēlējošajiem dalībniekiem. Turpinājumā būs saistošas nodarbes Cēsu pils dārzā. Pulksten 16.00 paredzēta vakarēšana, kopā ar latgaļu dziesminieci Birutu Ozoliņu. Vakara noslēgumā baltu vienību, rudens saulstāvjus un bagāto ražas gadu dziesmās daudzinās Kristīne Kārkle- Puriņa & Co. Šajā dienā visi pasākumi bez maksas.
Āraišu arheoloģiskā muzejparka darba laiks katru dienu no 9.00 līdz 19.00.
Ieejas biļetes: pieaugušajiem 2.00 LVL, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL, skolēniem 0.50 LVL. Ģimenes biļete (2 pieaugušie un 1-2 bērni) 2.50 LVL.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.lnvm.lv
PROGRAMMA
Latgaļu vārda svētki un Baltu vienības diena
21.septembris - Āraišu arheoloģiskā muzejparkā
Pulksten 12.00 ievada vārdi: Agnese Ramata, Māris Rumaks un Daumants Kalniņš
Priekšlasījumi:
1. "Seno latgaļu dzīves vietas Vidzemes reģionā" (Jānis Ciglis)
2. "Seno latgaļu apbedījumi" (Vitolds Muiţnieks)
3. "Seno latgaļu apģērbs" (Irita Žeiere)
4. "Ģūģeru kapulauka villaines" (Zigrīda Apala)
5. "Latgales vietvārdi - senvēstures īpatnību glabātāji" (Ivars Logins)
6. "Senās rotas folklorā un mitoloģijā" (Solvita Lodiņa)
7. "Seno latgaļu bruņojums" (Artūrs Tomsons)
Folkloras kopas "Dārdi" muzikālais noformējums.
Pulksten 15.00 seno latgaļu tērpu modes skate ar pētnieces Iritas Žeieres komentāru. Vēstures kopas Kromakalna broliste, Trokšņa iela un Senzeme un F/k "Dzieti" demonstrēs seno latgaļu ikdienas un sadzīves ainas. Ar seno zintnieču dziedināšanas prasmēm iepazīstinās Zvārtes Zāļu sieva Līga Eglīte. Pasākumu noslēgs Dzērbenes folkloras kopa "Māras bērni".
22.septembris - Cēsu Ruckas muiţas parka teritorijā (Muiţas iela 3)
Pulksten 12.00 ekskursija pa Ruckas muiţu. Iepazīšanās ar KVSB radošajām darbnīcām, muižu un tās vēsturi - vadītājs Arsenijs Šenroks. Tikšanās ar bruņu un ieroču kalēju Aleksandru Kornetu - Movzešu viņa jaunajā smēdē.
Seno Rotu Kalvē
Seno rotu kalvē izstāde "Latgaļu dārgumi" un Daumanta Kalniņa stāstījums. Dienas muzikālo daļu nodrošinās Vidzemes dūdinieki Eduards un Audars Klinti.
Cēsu viduslaiku pils dārzā
Pulksten 14.00 Cēsu pils dārzā maizi ceps Ieva Kalniņa Matute. Par loka šaušanu gādās Viliuss Matutis.
Pulksten 16.00 paredzēta vakarēšana, kopā ar latgaļu dziesminieci Birutu Ozoliņu. Vakara muzikālais noslēgums Kristīnes Kārkles- Puriņas pārziņā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
