20. un 21.maijā Liepājas Promenādē norisināsies ikgadējie «Līvas ciema svētki»

Maija priekšpēdējās nedēļas nogalē, 20. un 21. maijā, Liepājas Promenādē norisināsies ikgadējie "Līvas ciema svētki" – vieni no lielākajiem tradicionālās kultūras mantojuma svētkiem Kurzemē.

1253. gada 4. aprīlī izdotajā Ziemeļkurzemes dalīšanas dokumentā, pirmo reizi rakstītos avotos minēta Līvas upe un Līvas ciems, no kura izaugusi Liepājas pilsēta. 2003. gadā, atzīmējot šī notikuma 750. gadadienu, pirmoreiz visa gada garumā svinēja Liepājas vārda dienu. Jubileju iezīmēja dažādi grandiozi pasākumi. Viens no tiem – festivāls „Līvas tirgus", ko iedibināja ar mērķi popularizēt latviešu tradicionālo kultūru, tai raksturīgās amata prasmes. Svētku laikā savēra pasaulē garākās dzintara krelles un izgatavoja milzīgu smilšu pulksteni, kur smilšu vietā - dzintara gabaliņi.

Laika rats griežas, Dzintara pulkstenis Promenādē turpina skaitīt Liepājas laiku, dzintara krelles priecē Liepājas viesus un arī šogad amatnieki un mākslinieki, prasmīgas saimnieces un garšu meistari, mūziķi un dejotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un ASV ieradīsies "Līvas ciema svētkos".

Akcentējot Līvas tirgus 15. jubileju, svētki sestdienas rītā tiks atklāti ar īpašu akciju "Laika rats griežas". Simboliska svētku dalībnieku ķēde savienos pagātni – Līvas tirgus pirmo norises vietu – Siena tirgu Kuršu ielā ar šodienu – "Līvas ciema svētkiem" Liepājas Promenādē.

Līvas ciema vārti svinētājiem būs atvērti sestdien, 20. maijā, no plkst. 10.00 līdz 19.00 un svētdien, 21. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00, kur divas svētku dienas aizritēs jau tradicionālās tematiskās norisēs – Līvas tirgus, Līvas upe, Liepājas Meistaru iela, Dzintara krasta ļaudis, Spēļu sēta un Dzintara latvieši krogos sēž.

Līvas tirgum šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits – vairāk kā 320 amatnieku, mākslinieku un dažādu prasmju meistaru pieteikumi, no kuriem veikta rūpīga atlase, apstiprinot 210 dalībniekus. Līdz ar to gaidāmi amatnieki, kuri piedāvās izcilas kvalitātes daiļamatniecību – gan darbus, kas veidoti latviešu amatniecības tradīcijā, gan mākslinieciskā jaunradē, gan laikmetīgos savienojumos. Liepājā radītais vienkopus būs redzams Liepājas Meistaru ielā.

Skaista svētku rota būs visu paaudžu teju divi simti dejotāju programmā Dzintara krasta ļaudis. Ikviens aicināts baudīt latviešu un arī lietuviešu tautas dejas krāšņākos priekšnesumus – Liepājas un tai tuvo novadu, latgaliešu tautas deju kolektīva "Dziga", Klaipēdas universitātes tautas dziesmu un deju ansambļa "Vytine" sniegumu uz "Līvas ciema laukuma" skatuves stāvlaukumā pie koncertzāles "Lielais dzintars". Savukārt svētku muzikālā programma Līvas upe šogad skanēs uz divām skatuvēm Liepājas Promenādē un šoreiz skanējuma vadmotīvs būs dūdas, bungas, stabules visā to dažādībā. Muzicēs izcilākie latviešu tautas mūzikas žanra pārstāvji – grupas "Jauno Jāņu Orķestris", "Auļi", "Skyforger", folkloras kopas "Delve", "Grodi", "Kokle" un "Laiksne", muzikālā apvienības "Imanta Dimanta" un "Gan Gan", etno kompānija "Zeidi", "Dziga" kapela, tautas mūzikas grupa "Teikas muzikanti", ritmu meistars Nils Īle ar apvienību "Kanisaifa" un daudzi citi. Svētkos dzirdēsim arī citus individuālos izpildītājus, pašmāju kolektīvus, kapelas un tautas mūzikas ansambļus.  

"Līvas ciema svētku" apmeklētājus, ģimenes ar bērniem arī šogad priecēs Spēļu sēta, kura būs vēl plašāka kā citus gadus. Sekojot meistara Aldoņa Baldiņa padomiem, "Krāsu Karuselis" vadībā ikviens varēs apgūt senās spēles – klimpiņu sišana, cūku ganīšana, koka vilciņu dīdīšana, vēja propelleru laišana pa vējam un šā gada jaunums – veiklības spēle "Ratu ritenis" lielākiem bērniem un zivtiņu makšķerēšana mazākajiem pasākuma apmeklētājiem. Radošu nodarbju interesentiem būs iespēja pašiem sev izgatavot arī svilpītes un spēļu vilciņus, kā arī citus amatniecības brīnumus dažādās meistardarbnīcās. Mazos skatītājus priecēs arī Leļļu izrāde "Noēmi un Noella" no Ungārijas.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji un garšu meistari zina, ka ik gadus Dzintara latvieši krogos sēž un vēlas baudīt ierastos nacionālos ēdienus un dzērienus. Šogad īpaša cieņa un goda vieta tiks dota mūsu bagātības un pārticības simbolam – rudzu maizei un tās cepšanas tradīcijai. Ne velti rudzu rupjmaize ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā – ir būtiski šīs gadsimtiem krātās zināšanas nodot nākamajām paaudzēm. Īpašā Maizes mājā ikviens varēs iepazīt maizes ceļu no grauda līdz klaipam, uzzināt vairāk par maizes cepšanas rituālu, graudiem, graudu produktiem, maizes vēsturi un latviešu spēka zīmēm. Bet svētku reizei noderēs alus gatavošanas prasmes, kuras apgūt varēs biedrības "Starpnozaru mākslas grupa SERDE" Akmens alus brūvēšanas darbnīcā.  

Ikviens "Līvas ciema svētkos" atradīs gan savu svētku garšu, gan savu prieku un atpūtu dažādās norisēs, radot sev bagātīgu nedēļas nogali Liepājā. Svētku programma pilnā apjomā būs atrodama gan Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra mājas lapā www.liepajaskc.lv, kā arī sociālajos tīklos #LivasCiems #LiepajasKC.

"Līvas ciema svētkus" piedāvā Liepājas pilsētas pašvaldība, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Melnās piektdienas kruīzu piedāvājumi Estravel Latvia
Dažādas kruīzu kompānijas - piedāvājumi un atlaides standarta, luksus un piedzīvojumu kruīziem visā pasaulē | Skatīt vairāk
no 299 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 22.11.2024 - 27.11.2024 Lielo laternu festivāls Pakrojā Nikos Travel
Tuvojas ziema. Laiks doties ekskursijā uz Pakroju, kur krāšņi jo krāšņi iemirdzas leternas. Pa ceļam garšīgās Jelgavas karameles. | Skatīt vairāk
35 EUR
Aizraujošais ĶĪNAS ceļojums! AL SVETS
Ķīnas galvaspilsēta – Pekina, astotais pasaules brīnums Lielais Ķīnas mūris, Terakotas armija Siaņā, Lielas PANDAS Čendu rezervātā, Šanhaja. | Skatīt vairāk
1970 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 15.11.2024 - 23.11.2024 AUTOBUSS DEBESĪS jubilejas koncerts Tukuma TIC
“Sitiet bungas, mani mīļie” Slampes Kultūras pilī | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::0.32470608sec.