Notiks piemiņas brīdis Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam [1]

Autors: Astra Dzērve
Avots: Liepājas muzejs

6. martā pulksten 15.00 Liepājā, Ziemeļu kapsētā notiks piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam, lai cildinātu pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidē un viņa nopelnus Latvijas valsts labā.

Pasākumu organizē Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi, tajā piedalīsies Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, jaunsargi, skolu jaunatne un Nacionālo bruņoto spēku karavīri.

Reklāma

Pasākuma dalībniekus uzrunās Zemessardzes, Jūras spēku, Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, Liepājas pilsētas domes un jaunsargu pārstāvji.

Pasākumu vadīs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Jauniešu teātra studijas dalībnieki Rota Brūna un Jānis Ločmelis, bet muzikālo sniegumu nodrošinās Liepājas Bērnu un jauniešu centra jauniešu ansamblis "Liedags", vadītāja Gunta Vite, koncertmeistars Guntis Vītols, solists Kristaps Sudmalis.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme, kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram ir dota tikai nedaudziem.  

Kā zināms, īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās neatkarība tika apdraudēta. 1919. gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6. martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē "pārpratuma" dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks.

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv.Jura ordeni un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā Oskars Kalpaks saņēmis gandrīz visus apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Oskara Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma sajūtu tautā. Latvijā Oskars Kalpaks ieguva leģendāra varoņa tēlu.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Oskars Kalpaks

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu [1] (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu [1] (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali [1] (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā [1] (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto [1] (21.11.2024)