Novembris Latvijā un Siguldā ik gadu tiek sagaidīts patriotiskā Valsts svētku noskaņā. Šo gadu īpašu padara Latvijas valsts pasludināšanas simtās gada dienas tuvošanās. Siguldas kā mūsdienu pilsētas vēsture ir cieši saistīta ar Latvijas dibināšanu – tās pilsētvide un tūrisma galamērķa tēls būtiski attīstījās 19. gs. 20. gados, sekojoši - 1928. gadā Sigulda ieguva pilsētas statusu.
Pirmajā neatkarības posmā aizsākās Siguldas attīstība - tika uzcelta jaunā romantisma stilā būvētā Siguldas stacija, kas nereti tiek dēvēta par vienu no tā laika skaistākajām dzelzceļa stacijām Latvijā. Siguldas stacijas ēka mūsdienās ir ieguvusi jaunu elpu pēc restaurācijas un papildus tās pamatfunkcijām šajā ēkā atrodas arī Siguldas Tūrisma informācijas centrs, tai blakus esošajā laukumā uzstādīts Laimas pulkstenis.
Reklāma
1930. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta Siguldas luterāņu baznīcai tika uzcelts arī tornis. Baznīcas apkārtne ir iecienīta pilsētas viesu pastaigas vieta, netālu no tās atrodas arī Siguldas pils komplekss un citas vēsturiskas ēkas.
Ievērojams objekts Siguldā, kurš nesen ir ieguvis jaunu elpu un kura vēsture cieši savijās ar Latvijas vēsturi, ir Gaujas tilts Siguldā. To svinīgi atklāja 1937.gada 23. jūlijā, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, satiksmes ministram Bernhardam Einbergam un citām augstām valsts amatpersonām, kā arī vairākiem tūkstošiem skatītāju. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Siguldas tilta attēls rotāja piecu latu naudaszīmes banknoti. Otrā pasaules kara laikā tilts ticis nopostīts, līdz to atjaunoja 1950. gadā. 2017. gadā Gaujas tilts Siguldā piedzīvoja vērienīgu restaurāciju un kopš tās Latvijas Simtgades gadā tiltu rotā Latvijas karogi.
Siguldā kādu laiku uzturējies slavenais tautasdziesmu vācējs Krišjānis Barons. Dainu tēva mājas atradusies Gaujas Senlejā. Pastaigājoties šajā vēsturiski nozīmīgajā dabas teritorijā, viesi var iegriezties Siguldas novada tūrisma informācijas centrā "Gūtmaņala".
Latvijas valsts atjaunošanas laikā 19. gs. 80. un 90. gados nozīmīgu lomu spēlēja Turaidas muzejrezervāts. Turaidas muzejrezervāts stāsta par latviešu tautas vēsturi Eiropas notikumu kontekstā tūkstoš gadu gaitā.
Sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, ar tautasdziesmu "Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā" 1985. gada 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns. Iesākumā tajā izvietotas 15 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras.
Kopš 1988. gada, kad pirmo reizi Latvijā notiek starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", svinīgā lepnumā pie skulptūras "Dziesmas tēvs" plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas arvien ciešāk un kuplākā skaitā ap sevi pulcē folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kuri neskaitāmos koncertos Turaidā izdzied tautas vienotības, saliedētības un neatkarības idejas. Dainu kalns kļūst par vietu, kur tiek nodotas tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas prasmes, tiek stiprināta tautas identitāte.
Papildus Latvijas simtgadei Siguldā, šajā gadā sagaida arī Siguldas Valsts ģimnāzijas izveides simto gadadienu. Par Siguldas ģimnāzijas dibināšanas dienu pieņemts uzskatīt 1918. gada 17. novembri, kad Pļaviņās nodibināta M. Brimerbergas privāta vidusskola. 1922. gadā to pārņēma Rīgas aprinķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa vidusskolu Pļaviņās. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1936. gadā skola pārcēlās uz pansiju "Baltā Pils" Gaujas ielā 1, kur turpināja pastāvēt līdz 1960. gadam. No 1928. līdz 1935. gadam par dziedāšanas skolotāju Siguldas ģimnāzijā strādāja komponists Jānis Norvilis, kurš vadīja arī skolas kori un orķestri. Pazīstamo dziesmu "Svēts mantojums" ("Vakarjunda") J. Norvilis sarakstīja Siguldā, un Siguldas ģimnāzijas koris to pirmo reizi izpildīja.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, esiet aicināti apskatīt Latvijai un Siguldai tik svarīgos apskates objektus, vēsturiskas vietas, kas caurvijas ar tradīcijām, kas mums kā Latvijas iedzīvotājiem bijuši svarīgi visos laikos!
Siguldas TIC aicina arī apmeklēt pasākumus, kas norisināsies Siguldā:
Notiks Latvijas simtgades rīta ieskandināšana Turaidā
Latvijas valsts dzimšanas dienā, 18.novembrī, plkst.8.00 ikviens aicināts sagaidīt saullēktu Turaidā un novēlēt Latvijai saules mūžu, paceļot valsts karogu, kopīgi dziedot himnu un tautasdziesmas, ieskandināt simtgadi.
Latvijas rīts vienlaikus tiks ieskandināts astoņās vietās Latvijā – Turaidā, Gaiziņkalnā, Kolkā, Alsungā, Mežotnes pilskalnā, pie Rāznas ezera, Rīgā Brīvības laukumā, Dzegužkalnā (Rīgā, Dzegužu ielā 11), kā arī citviet pasaulē.
Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents. Iestājoties rudenim, kad tā vien gribas paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā "Cimdotā Latvija" un valsts 100.dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem rakstainus cimdus, lai 18.novembra rītā varētu saposties Latvijas svētkiem.
Pasākuma programma:
7.30 – 8.00 Pulcēšanās
8.00 – 8.10 Uzrunas
8.11 – Saules lēkts – Latvijas valsts karoga pacelšana un himnas dziedāšana
8.15 – 8.45 – Spēka rituāls un sadziedāšanās kopā ar folkloras kopām "Senleja" (Sigulda), "Putni" (Lēdurga), "Delve" (Vidriži) un "Abra" (Rīga).
Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienas pasākums un goda un gada novadnieku sveikšana kultūras centrā "Siguldas devons"
Pasākuma datums: 18.11.2018, Pasākuma laiks: 17:00
Latvijas Republikas simtgades jubilejas balle "Latvija svin!" Siguldas pagasta Kultūras namā, 18. novembris 22:00
Svētdien, 18.novembrī, Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Latvijas Republikas simtgades jubilejas balle, kurā uzstāsies grupa "Lauku muzikanti". No plkst.21.00 klātesošajiem būs iespēja klausīties pūtēju ansambļa "Sigulda" muzikālos sveicienus.
Galdiņu rezervēšana notiks no 16.oktobra līdz 15. novembra plkst.19.00 tikai "Biļešu paradīzes" kasē, Pils ielā 10, Siguldā, apmaksājot ieejas maksu. Sākot no 16. novembra rezervācija un biļešu iegāde tiks slēgta.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 13.11.2024 - 23.11.2024 Skaistais Toskānas zieds Bauskas pilī Bauskas TIC")
