Cilvēka saistība ar dabas izveidotajām vērtībām būs mūžīga. Atrodot sevi Siguldas dabas takās, iespējams nevilšus atrast daudzveidīgus smilšakmens atsegumus.
Tieši šajā laikā, kad koku un krūmu izplaukušās lapas neaizsedz daudzveidīgo Siguldas reljefu, kurā atrodas paslēpušies klinšu atsegumi, dodieties dabā, lai izstaigātu meža takas, apskatot mazāk zināmās alas un klintis.
Reklāma
Ja ir radusies vēlme savas saknes un dabu sev apkārt izzināt bagātīgāk, tas nav atcelts! Baudi dabas dāvanas acīm, esi dabai tuvumā un sajūti sevī iedvesmu!
Smilšakmens atsegumi un klintis ir īpaši aizsargājamas un saudzējamas, tādēļ vislabāk tās aicinām vērot ar acīm un uzņemt pavasarīgās fotogrāfijās!
/Gaujas labais krasts/
Vikmestes taka
Paslēpties šajā ielejā nav grūti, bet pat ieteicami, ieskaujoties vairākos gleznainos Gaujas svītas smilšakmens atsegumos 4m garumā. Tie gozējas Vikmestes upītes zemajos krastos veidojot ainavisku skatu. Kopējais takas garums ir tikai 3 kilometri un veicams gan kājām gājējiem, gan velo piekritējiem. Ejot tālāk pa Dainu ceļu ir iespējams vēl apskatīt citus klinšu atsegumus.
(Koordinātas:57.1714 24.8376)
Piķenes krauja
Krāšņāks skats acīm paveras dodoties maršrutā, kas var sākties gan Gaujas labajā pusē, bet var arī tikt realizēts no Gaujas kreisās puses, atkarīgs no vietas, kur ceļojums sākas. Piķenes krauja ir apmēram 1 km garš un 78–80 m augsts Gaujas senlejas labā pamatkrasta posms ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigā dabas takā, šeit būs iespēja aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas, vairākas alas un dažādus augus, ziedus.
(Koordinātas:57.150641 24.824129)
Mazā Velnala un Aunapieres ala
Mazā Velnala atrodas Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm. Kopējais alas garums ir nedaudz vairāk kā 10 metri un alas ieeju sadala pīlārs. Netālu no Mazās Velnalas iztek Gudrības avotiņš. Dodoties pastaigā apskatīt alas, ceļa gaitā redzēsiet vairākus klinšakmens atsegumu vietas.
Netālu no Velnalas, Piķenes kraujas vidussdaļā atrodas Aunapieres ala. Ala, kura atgādina auna pieri, tās augstums pie ieejas ir aptuveni 1,7m, garums 4,8m.
Koordinātas: (Mazā Velnala 57.150633, 24.816033), (Aunapieres ala 57.151233, 24.824150)
Velnalas klintis un ala
Pašu varenāko un iespaidīgāko klinšu atsegumu redzēsiet, ja dosieties no Siguldas uz Kājnieka tilta pusi gar Gaujas kreiso krastu. Jums pavērsies skats uz Velnalas klinšu atsegumiem un Velnalu, kura ir 250 m gara un 15 m augsta. Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Klintī astoņus metrus virs Gaujas līmeņa atrodas pati, noslēpumiem pārbagātā, Velnala.
Koordinātas: 57.1496, 24.8118
Saulstaru iezis
Sākot maršrutu Siguldā, pie Kājnieku tilta, iespējams doties tur, kur satiekas 2 novadi - Siguldas un Krimuldas - tādā veidā atrodot pirmatnējo dabas mežonīgo pieskārienu. Saulstaru iezis nosaukumu ir ieguvis no tuvējām Saulstariņu mājām. Saulstaru ala (saukta: Runtiņa upes un Mežabrāļu ala) izveidojusies irdenā un neviendabīgā smilšakmenī. Atrakta un tīrīta 1990. gadā. Augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums ar alu ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Devona smilšakmens iezis ir miljoniem gadu vecs nogulumiezis, kas ir stipri sadēdējis, kārtains, plaisains, birstošs un vāji cementēts.
Seni nostāsti vēsta, ka šajā alā no vajātājiem ir slēpies lībiešu virsaitis Runtiņš, tāpēc dažreiz ala tiekot saukta par Runtiņa alu. Alas sienu un griestu smilšakmeņos novērojams horizontālais slāņojums. Var redzēt, kā, pazemes ūdeņiem plūstot caur ūdens caurlaidīgiem, sīkiem smilšakmens slānīšiem un plaisiņām, ir nogulsnējies dzelzs hidroksīds, veidojot rūsganu, sīku slānīšu kārtojumu.
Koordinātas: 57.16365, 24.76881
/Gaujas kreisais krasts/
Sarkanās divpakāpju klintis
Maršrutā Sigulda-Murjāņi-Sigulda, var apskatīt Ziedleju klintis. Sarkanās divpakāpju smilšakmens klintis Gaujas vecupes krastā, lejas pakāpes augstums ir 4.5m, augšējas pakāpes 4m. Klinšu siena sasniedz 40 m augstumu. Ziedleju klinšu atsegumu joslas kopējais garums ir 860 m, bet atsegumos ir daudz pārtraukumu un daudzas nepieejamas vietas. Vērts pieminēt, ka kāpums lejā uz klintīm ir visai stāvs, iesakām būt piesardzīgiem un saudzēt dabas vērtības.
Pati pievilcīgākā Ziedleju klinšu daļa atrodas dabas pieminekļa vidusdaļā, kur vispirms (skatoties no Gaujas augšteces puses) ir 5 m plats un 5 m augsts atsegums ar vāju, bet augstu ūdenskritumu visā atseguma augstumā. Dodoties tālāk, būs labi apskatāmi klinšu atsegumi, kuru augstums ir līdz pat 6 m.
Koordinātas: 57.144895, 24.779573
Lakstīgalas grava
Ne tik vien Gaujas labais krasts pārpildīts bagātu iežu atsegumu, bet arī Gaujas kreisais krasts sev līdzi nes un paver acīm skatu uz mazliet mazākiem, taču tikpat ļoti dabai nozīmīgiem skaistumiem. Lakstīgalas grava „pāršķeļ” Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu. Tās dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei. Šeit redzēsiet dažus klinšu atsegumus, kā arī klēpi ar baltajām un dzeltenajām vizbulītēm.
Koordinātas:57.156339, 24.843790
Raganu katls
Vai vienmēr klinšu atsegumi saskatāmi tikai augšup veroties? Nolaid acis zemāk un paveries vairāk kā 20 metru dziļumā. Skats atgādinās ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas. Te acīm atsegsies Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Šeit joprojām aktīvi norisinās erozijas process, kas redzams katla nogruvumos sānu malās un lejasdaļā.
Koordinātas:57.176591 24.884609
Kraukļu aiza ar alu un Pēterala
Intensīvā zemes krāsa jeb tumši sarkanā vidusdevona iezīme atklājas visā aizas garumā un platumā. Šeit uzņemtās bildes liekas noslēpumaini īstas un raksturīgas iedobumiem, kas dažviet izzuduši pēc smilšakmens nobrukumiem. Pienākot tuvāk, klinšu sienā redzami gada skaitļi, zīmējumi un iegravēti vārdi jebšu atstātās liecības, kas apbrīnas vērtas.
Netālu no aizas, takas garumā ieraudzīsiet vairākus klinšu atsegumus, vien atšķirot tos pēc nokrāsām, rakstiem un vietas atrašanos. Ceļu iespējams turpināt līdz pat Pēteralai, dodoties pa Vējupītes ielejas kreiso pamatkrastu.
Koordinātas: (Kraukļu aiza 57.174100, 24.867894), (Pēterala 57.171265 24.876812)
Aplūkojot šos objektus, kas meklējami dabā, arī Siguldas pilsētas sirdī no droša attāluma varam vērot objektu (kultūras cents "Siguldas devons"), kurā ierakstīts kods, kas atgādina par laika posmu kad Siguldas apkaimi klāja ūdeņi un tika izmainīti smilšakmens slāņi, pateicoties ūdens aktīvai kustībai. Varens periods, kad no jūras dzelmes iznirst zeme un rodas arvien vairāk dzīvības. Reizēm pēc lietus pie Gaujas varam atrast izskalotas bruņuzivju fosīlijas un sajust tālā devona elpu savā saujā. Ja devona laikmetā augi ieguva saknes, zeme ieguva mežus un zivīm attīstījās kauli, ticam, ka cilvēks atkal varēs atrast iedvesmu attīstībai un turpmākajam cēlienam pavisam drīz!
Smilšu atsegumi to visā godībā vislabāk pārskatāmi periodā, kad kokiem lapas ir vismazāk, un cauri kokiem var vērot iežus, kas ik uz stūra gozējas savā skaistumā, ne tik vien kā šie pieminētie, bet arī tie, kas ceļā sastopami, izmēros mazi, bet skatam efektīvi.
Maršrutus atrodi tourism.sigulda.lv
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 15.11.2024 - 23.11.2024 Šefs virtuvē Ingmārs Ladigs Rožmalās Bauskas TIC")
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
