Ja sākotnēji plānojām vien sazvanīt Čarlstonu un aprunāties par interjera nozīmi restorāna aurā, tad pēc vairākiem mēģinājumiem atrast laiku sarunai viss izvērtās pavisam citādi. Kad beidzot notvēru īpašnieku Artūru Birnbaumu, pēc vairāk kā pusstundu garas sarunas par pavasarī pārveidoto galveno restorāna zāli, sapratām, ka to neredzot, ideja līdz lasītājam nenokļūs. Domāts darīts. Bruņojušies ar ziņkāri un fotoaparātu, devāmies viesos.
Ir ceturtdienas pēcpusdiena, kad pusdienlaiks Čarlstonā jau pagājis. Izejot cauri jau ierastajai priekštelpai, kas tiek atvērta agrāk, lai gribētājiem pasniegtu brokastis, nokļūstam galvenajā restorāna zālē - pavisam citā vidē un telpā. Tie, kas šādu Čarlstonu vēl nav redzējuši, būs patīkami pārsteigti.
Reklāma
Apkārt nav drūzmas un skriešanas, tiekam pamanīti un apsēdināti uzreiz, kas priecē. Pirmo pārsteigumu piedzīvoju, kad dodos pakārt mēteli. Ieliektā metāla statīvā pa gabalu teju nevar pamanīt pakaramos – tie ir melni uz šķietami tikpat melnas sienas fona. Kad ņemu vienu, roka pārsteigumā pakrīt zemāk, jo nav radusi pie tik pamatīga svara. Saprotu, ka tāda vienkārša izskriešana cauri te nenotiks.
Pēc jau notikušās telefonsarunas lielā mērā jau zināju, ko gaidīt, taču neticēju, ka dūmošana un grilēšana varētu tikt pārnesta interjerā tā.
Kas notika aprīlī un kā dzima ideja
Viss sācies vien ar domu kaut ko atjaunot un "uzprišināt". Artūrs stāsta: "Zināju, ka jākoncentrējas uz vienu lietu, nevis jāšaustās uz visām pusēm. Izbraukumos mūsu rozīnīte jau ilgāku laiku ir visdažādākā grilēšana un dūmošana ar alkšņa malku, taču uz vietas tam neviens vēl nebija pievērsis pienācīgu uzmanību. Tā arī tapa pilnīgi cita telpa un aura, neieguldot kosmiskus līdzekļus un laiku."
Tagadējais Čarlstons ir lielisks arguments tiem, kuri par mājīguma kanonu sauc gaišu interjeru. Neko tādu šeit neatradīsiet, taču arī pamest "dūmakas" pilnās telpas neprasās ne mirkli. Ticiet vai nē, bet sienām, griestiem un kolonnām izvēlēts tumšs zilgani pelēks tonis, kas tomēr nepārkāpj ogļu melnā robežu. Tieši tādi paši ir galdi un krēsli terases pusē. Savukārt pie pretējās sienas ierīkota mīksto mēbeļu zona, respektīvi mīksti ir tikai alksnim pieskaņotie brūnganie dīvāni. Kādam alksnim, jūs jautāsiet? Četras šīs zonas nišas starp dīvānu muguriņām nodala alkšņa pagaļu statīvi, kas platumā sakrīt ar dīvānu garumu un augstumā beidzas vidēji acu līmenī. Un tā ir telpas daļa, kas ar savu smaržu, krāsu un siltuma sajūtu padara omulīgas arī gandrīz melnās sienas un griestus.
"Tās ir tikai interjera elements." jūtos pārliecināta. "Nē, tieši šīs mēs izmantojam grilēšanā. Tās nemitīgi tiek mainītas," paskaidro Artūrs.
No savas vietas lieliski varu pārredzēt telpas dziļāko galu. Ilgi kavējoties pie tumšās vidus daļas, kur starp divām kolonnām kārtējo grupu gaida saklāts garais galds, skatienam atklājas sākumā nemanīta detaļa – mīksto mēbeļu zonas siena ir angļu sarkanā tonī, savukārt logu rindas siena – pelēcīgi bēša. Beidzot saprotu, kāpēc pietiek vien ar kupollampām virs galdiņiem un dažiem prožektoriem. Interesi piesaista pie visām sienām pieslietās vai piekārtās gleznas. Tajās attēloti karikatūru stilā zīmēti virtuves skati un pavāru tēli. Viens no pavāriem stabulē olu kuļamo slotiņu.
Kas no tā visa tiek vēderam
"Nenoliedzami, ieviešot visu šo, nācās piemērot arī ēdienkarti – nomainījām 80% no iepriekšējās. Tā pārtapa dūmošanas kartē. Nejauciet ar kūpināšanu – tas ir kas pavisam cits!" Liekam Artūram mūs iekārdināt. "Piedāvājam cūku ribiņas, kas ar alkšņa malku tiek dūmotas vidēji 4-6 stundas. Dūmojam arī garneles, lasi, cūkas cepeti, kā arī dažādus steikus. Vistas tiek gatavotas uz atvērtas alus bundžas." Tā visa recepšu saknes meklējamas ASV.
Ilgi nav jāgaida, kad par stāstīto ir iespēja pārliecināties arī mums. Šo gan nav vērts lasīt veģetāriešiem, bet visiem pārējiem gan. Savas baudas virsotnes garšas kārpiņām lasis un garneles sniegs vienmēr, taču izvēloties vienu – cūkgaļas cepeti - nu nekādā gadījumā nenošausiet greizi. Ar vieglu, saldskābu grila mērci pārliets kārtīgs cepeša gabals izkusīs mutē pat neizsalkušam viesim, kā tas bija manā gadījumā.
Papīra plāksnītes?
Jūras veltes ir servētas uz nepazīstamām papīram līdzīgām plāksnītēm, no kurām lasi ir gana grūti pārcelt savā šķīvī. Jautāju, kas tas ir (lai gan esmu 99% pārliecināta, ka saistība ir ar alksni). Artūrs mūs nekavējoties iepazīstina: "Alkšņa nažfinieris, ar ko galdniecībā apšuj mēbeles. Savukārt izmērcēts ūdenī tas ir īstais pamats, uz kura gatavot zivis dūmotavā."
Mazliet no paša Artūra
Ja satiekoties Artūrs likās gana steidzīgs, un solījās mūs pamest pēc neilgas sarunas, tad pēc stundas viņa plāni jau bija mainījušies. Laikam ejot, pieskārāmies neskaitāmām restorānu pasaules tēmām. Lasi ekspress ieskatu mūsu sarunās.
Travelnews.lv: Kas pašam ir primārais, kas rada atmosfēru un vēlmi izvēlēties vakariņot vienā vai otrā restorānā?
Artūrs Birnbaums: Ēdiens un serviss. Pārējais seko pēc tam.
Travelnews.lv: Bet vēl pirms ēdiena saņemšanas ir daudz iespēju zaudēt vēlmi un patiku... Nav tā gadījies?
Artūrs Birnbaums: Tik traki nav bijis, bet ēdienu cenšos sagaidīt vienmēr. Tas ir galvenais pēc kā izšķiršos – atgriezties vai nē.
Travelnews.lv: Redzu, mūs apkalpo pārsvarā sievietes. Vai viesmīļu un bārmeņu dzimumam ir nozīme?
Artūrs Birnbaums: Pilnīgas muļķības, ka to būtu jādara tikai vīriešiem. Man dzimums neko neizsaka.
Travelnews.lv: Kā ir ar kvalitatīvu apkalpojošo personālu mūslaiku restorānu vidē?
Artūrs Birnbaums: Teikšu godīgi – švaki. Ļoti daudz labi un profesionāli cilvēki ir aizbraukuši. Sevišķi problēmas sākas vasaras sezonā, kad lielākā daļa koncentrējas Jūrmalas restorānos, un līdz ar to Rīgas centrā vairs vienkārši nav ko ņemt darbā.
Travelnews.lv: Kā ar praktikantiem virtuvē? Vai ieguldāt viņu attīstībā un cenšaties nodrošināt ar darbu pēc prakses?
Artūrs Birnbaums: Tas jau ir daudz saulaināks lauciņš. Pavārmākslas praksē Latvijā nāk diezgan labi jaunieši. Un bieži vien ļoti strauji attīstās, līdz ar to ir vērts viņus arī paturēt.
Travelnews.lv: Vai tikko šefpavāra profesiju izstudējis, no skolas nācis jaunietis var sākt strādāt kā šefpavārs?
Artūrs Birnbaums: Pilnīgi noteikti nē. Uzskatu, ka labs šefpavārs top tikai pēc 10 gadiem pavāra amatā.
Travelnews.lv: Vairāki cilvēki pa šo laiku izgājuši arī terasē. Vēl joprojām tur apkalpojat, un cik ilgi?
Artūrs Birnbaums: Jā, droši. Tur ir ideāls aizvējš, jo terase ir pagalma māju ieskauta. Turam to līdz pirmajam sniegam.
Travelnews.lv: Kāpēc tumšais, kā atļāvies visu pārkrāsot melnu?
Artūrs Birnbaums: Uzskatu, ka tieši tumšais rada mājīguma un omulīguma sajūtu. Piemērojām tam visam arī personāla formas, izbraukumu dekorācijas, arī furgons ir melns. Tas viss kopsummā rada nopietnu tēlu, taču patīkamu un siltu vidi.
Visu savām acīm vari redzēt restorānā Čarlstons, Blaumaņa ielā 38. Vairāk informācijas interneta vietnē www.carlstons.lv
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.jpg "Ziemassvētku koncerti Mazmežotnes muižā Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
