Foto: BalticTravelnews.com
Autors: Sintija Masjuka
Avots: BalticTravelnews.com
Mūsu senču tradīciju un senlatviešu kultūras uzturēšana mūsdienās ir latviskuma etalons. Tas ir apliecinājums tam, ka mums rūp mūsu izcelsme un tas, kā dzīvoja senie latvieši pirms vairākiem gadu simtiem. Vēl jo vairāk, liela daļa latviešu vēlas saglabāt šīs unikālās piezīmes no pagātnes un nodod tās nākamajām paaudzēm. Travelnews.lv apmeklēja latgaliešu restorānu Taverna, kas atrodas Vecrīgas visgarākajā ēkā – Jēkaba kazarmās, lai izjustu latvisko atmosfēru un baudītu ēdienus ar stāstu.
Restorāna Taverna īpašniece Astrīda Arklone mūs sagaida zivju un medījumu restorānā, kas atrodas blakus senajam Tavernas restorānam. Parasti zivju un medījumu restorāni tiek uzskatīti par dārgiem un ne visiem pieejamiem. Savukārt šajā vietā ir baudāmi kā dārgi, tā pieticīgāki ēdieni. Ienākot restorānā iekšā, katram apmeklētājam jāizvēlas kurā zāles pusē sēdēt. Katru dienu mēs izdarām izvēles un tā veidojas mūsu liktenis. Zivs medījumu restorānā pieņemts uzskatīt, ka tie, kas izvēlas sēdēt labajā pusē, zelta zivtiņa izpildīs vismaz trīs vēlēšanas. Labajā pusē sēdošie ieņēmuši kapteiņa statusu, līdz ar to baudīs dārgus un greznus ēdienus. Savukārt tie restorāna apmeklētāji, kuri izvēlējušies sēsties kreisajā zāles pusē, vairāk par siļķēm un reņģēm neko neredzēs, jo tikuši zvejnieku kārtā. Zivs un medījumu restorāns tika atvērts pirms pieciem gadiem un šogad nosvinēja savu piekto jubileju.
Reklāma
Blakus tam atrodas senlatviešu restorāns Taverna, kas tika dibināts 2000. gadā. Ienākot tajā, prātu pārņem miera sajūta un iestājas harmonija. Šeit dzirdama latviešu un latgaliešu mūzika vien. Arī interjers ir pārdomāts un saskan ar restorāna tematiku un tā vispārējo būtību. Visi ēdieni Tavernā tiek pasniegti podnieka Antona Ušpeļa keramikas traukos, kas piešķir ēdienam senatnīgumu un maksimāli ilgi saglabā ēdienu karstu. Pie vienas no sienām stalti stāv latgaliešu karogs, kā apliecinājums Latgales patriotismam. Katru ceturtdienu Tavernā notiek latgaliešu vakari, uz kuriem aicināts tiek ikviens gribētājs. To laikā notiek skanīga tautas dziesmu izdziedāšana, lustīgi danči, kā arī galdā tiek likti gardi ēdieni un dzērieni. Restorānā esot neparasti noformēta ēdienkarte. Proti, ēdienu klāsts ir veidots kā kuģa stūre un to var lūgt pie kapteiņa (viesmīļa) Ģirta. Līdz ar to katrs var stūrēt, cik tālu grib un izvēlēties sev tīkamāko maltīti.
Tavernā par vienu no neparastākajiem objektiem esot kļuvusi labierīcību mājiņa, ko restorāna darbinieki esot nodēvējuši par nopūtu namiņu. Te darbojas viens viltīgs likums. Uz sienas lasāms uzraksts: ieeja – pieci santīmi, izeja – pieci lati. Jāsaka, minūtes ilgums tieši atkarīgs no namiņa durvju puses, kurā atrodaties. Humoristiska piebilde - likuma neievērošana neatbrīvo no atbildības. Ienākot nopūtu namiņā, tā apmeklētājiem paverās plašs grāmatu klāsts un sienas rotā nerātnās latvju dainas laika kliedēšanai. Jāpiebilst, ka teju uz katra stūra ir atrodams kāds ironisks joks vai arī ticējums un paražas ar humoristisku piesitienu. Daži piemēri: "Īdzer veina, lai dzeive ira feina!" (no latgaliešu valodas); "Ļaujiet katram iet savu ceļu, tad varbūt dažs labs kaut kur arī nonāks". Restorāns Taverna ir īpašs arī ar to, ka elektriskā apgaismojuma vietā tiek izmantota sveču gaisma, kas piešķir interjeram šarmu un romantisku gaisotni.
Taču restorāna galvenā vērtība esot šmakovka, jeb Latgales kandža. Tas ir kļuvis par vienu no Latgales kulinārā mantojuma piedāvājumu un oriģinālu veidu tūristu piesaistei. Tavernā iespējams izgaršot piecus dažādus šmakovku veidus. Katram no tiem dots neparasts nosaukums. Mūsu glāzes tiek piepildītas ar Purva Bridēju. Šis šmakovkas veids ir pagatavots no ķērpjiem, kas ņemti no visdziļākajām ezera dzīlēm. Purva Bridējam piemīt īpaša meža garša, kas liek sajust saikni ar dabu. Pēc Purva Bridēja tiekam aicināti izgaršot latviešu Zelta Hennessy. Atšķirībā no franču Hennessy, kuram ir piecas zvaigznes, latviskajam dzērienam ir piešķirtas veselas sešas.
Restorānā Taverna skaidro tā: mēs esam maza valsts, taču lepna tauta. Mums ir četri etnogrāfiskie novadi. Katrs novads uzskata, ka pie viņiem esot košākie tautu tērpi, skaistākās dziesmas un garšīgākais alus. Tāpēc tiekam cienāti ar četru veidu aliem un četrām dažādām uzkodām no katra etnogrāfiskā novada. Uz koka galda skaisti sarindoti četri, nelieli alus kausiņi pēc alus stipruma pakāpes. Dzintara alus, kas ir visbrangākais, nāk no Latgales. Tam esot septiņi grādi. Tiek uzskatīts, ka Latgales novadā alus tradīcijas esot ļoti spēcīgas. Uzkodās tiek piedāvāts sklandrausis, kas simbolizē Kurzemes novadu. Runā, ka kurzemnieki bija tie, kas uzcepa pasaulē pirmo picu - sklandrausi. Tie nebija nedz amerikāņi, nedz itāļi, bet gan mūsu pašu latvieši. Sklandrausi cepa uz kļavu lapām, pieberot nelielu šķipsniņu mīlestības. Senajos laikos nebija cukura. Tā vietā lietoja burkānu kā cukura aizvietotāju. Kas to lai zina, varbūt tāpēc sklandrausim piemīt neparasta saldena garša.
Kā nākamā uzkoda ir Zemgales rudzu maize. Jāpiebilst, senatnē, kad latviešiem bija uznākuši grūti laiki, viņi pārtika no rudzu maizes un medus. Tas bija iztikas minimums, kas sniedza sāta sajūtu un deva nepieciešamo enerģiju. Trešā uzkoda, kas nāk no Vidzemes, ir siers. Visbeidzot pēdējā – Latgales uzkoda, jeb speķa pīrāgs noslēdz uzkodu plati. Katra no uzkodām lieliski garšo ar visiem četru veidu aliem. Kādā kombinācijā un secībā baudīt četru novadu alus dzērienus un ēdienus, lai paliek katra apmeklētāja ziņā. Taču viens ir pavisam skaidrs. Tavernā neviens neaizies ar tukšu vēderu, jo vilinājums izgaudīt Latvijas novadu labumus ir pārāk liels, lai tam stāvētu pretī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
