Rīgā ir visnotaļ plašs restorānu piedāvājums – mums ir iespējams ieturēties taizemiešu, pakistāņu, ķīniešu un vēl daudzu citu pasaules tautu virtuvēs. Tomēr reizēm tā vien gribas atgriezties pie savām saknēm un nobaudīt īsti latvisku ēdienu, iedzert gardu, aukstu izlejamo alu un sajust, cik īpaši esam. Viena no vietām, kur to izdarīt, ir latviskais restorāns Deviņi, tādēļ piedāvājam izlasīt, kādas sajūtas raisījās mūsu lasītājos Kārlī un Diānā, kuri tur paviesojās.
Latviskais restorāns Deviņi atrodas vienā no Klusā centra ieliņām - miera, zaļu krūmu un koku ieskauts. Tuvojoties restorānam var sadzirdēt latviešiem zināmas dziesmas no dažādiem laiku griežiem, tai skaitā arī mūsdienām, savukārt aiz liepu kuplajiem zariem paveras pieklusinātām laternu gaismām izgaismota restorāna terase.
Reklāma
Deviņi iekštelpas ir tādā kā puspagrabā, taču nokāpjot lejā pa trepēm, nebūt nešķiet, ka tā, jo vieta, kurā nonāk Kārlis un Diāna, ir negaidīti gaiša, maiga un mājīga. Interjerā iekļauti dažādi latviski motīvi, piemēram, VIP telpā, kā to pēcāk nodēvēs viesmīlis, ir skaistas latviešu tautumeitas glezna, pie kāda galdiņa ir novietots vērpjamais ratiņš, bet uz bēšo ķieģeļu sienām izvietoti dažādi ornamenti un latviešu zīmes, par kurām skaidrojumu var atrast ēdienkartes sākumā.
"Paverot restorāna durvis, mūs sagaidīja garā lina priekšautā un Lielvārdes jostas elementiem izrotātā tauriņā tērpts viesmīlis – latviešu puisis, kurš izdzirdējis, ka esam šeit pirmo reizi, izvadāja caur restorānu, pastāstot gan par iespējām, kādas piedāvā šis restorāns, gan par tā nosaukuma izveidi, gan arī par motīviem, kas caurvij šīs vietas interjeru un ēdienkarti," pirmos iespaidus atminas Diāna.
Pāris atceras, ka viesmīlis stāstījis, ka šī vieta ieguvusi nosaukumu Deviņi pateicoties latviešu folklorai, kur tas ir viens no nozīmīgākajiem un biežāk lietotajiem cipariem.
Tā kā Kārlis ar Diānu restorānu apmeklējuši siltā pavasara vakarā, viņi izlēmuši vakariņas baudīt terasē, nevis iekštelpās. Tikai pametot mājīgo puspagrabiņu, abi atskārtuši, ka šī vieta ne vien izskatās latviska, bet tā arī smaržo. Mirkli padiskutējuši, abi esot secinājuši, ka šeit smaržo pēc klēts – graudiem un svaigi ceptas baltmaizes.
Pēc nelielās ekskursijas pa latviskuma piepildītajām telpām beidzot klāt bijis vakariņu laiks. Abi apsēdušies terasē pie galda, uz kura bijis uzklāts pelēcīgs, raupjš lina galdauts. Pēc mirkļa viesmīlis pārim atnesis auduma ēdienkarti pelēkos toņos, kurai vienā sānā pāri vijusies maza Lielvārdes jostiņa sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga krāsās, kopā radot elegantu un latvisku ansambli, kā arī pieskaņojoties paša viesmīļa ietērpam. "Mēs bieži vien ikdienā koncentrējamies uz, tā teikt, lielo bildi, mazajām detaļām nepievēršot tik lielu vērību, taču tieši šīs mazās lietiņas izveido to kopumu, ko novērtējam. Un restorānā Deviņi bija padomāts par dažādām sīkām detaļām, kas, savienotas kopā, arī veidoja to latvisko sajūtu," spriež Diāna.
Kamēr gaidījuši pamatēdienu, pāris izlēmis pasūtīt nelielu uzkodu - rudzu grauzdiņus ar ķiplokiem. Kraukšķīgie, svaigi ceptie nedaudz remdējuši apetīti, līdz atnestas abu pasūtītās zupas - Diāna izvēlējusies paņemt tomātu biezzupu ar rudzu grauzdiņiem, savukārt Kārlis nolēmis pagaršot, kāda ir restorānā Deviņi gatavotā zivju zupa."Oranži brūnā biezzupa, kuras vidū bija iekaisīti mazmazītiņi rudzu graudziņi un kreses lapiņas atsvaidzinājumam, bija tiešām sātīga un deva labu ieskatu, ko varētu sagaidīt tālāk," teic Diāna.
Neilgu brīdi pēc zupu apēšanas klāt jau bija viesmīlis, kurš, laipni apjautājies, kā ēdiens garšojis, pasniedza arī otro ēdienu – Diānai vistu ar spinātiem un dūmos kūpinātu sieru, kas pasniegta ar dārzeņiem un meža sēņu mērci, bet Kārlim īsti latviskās notīs ieturētu asins desu ar grūbām, štovētiem kāpostiem un brūkleņu mērci. "Protams, ir ēdināšanas iestādes, kur ir iespējams pasūtīt latvisku ēdienu, taču šī laikam ir pirmā vieta, kur otrajā ēdienā piedāvā asins desu ar štovētiem kāpostiem un grūbām, turklāt pasniegtu garšīgā, elegantā un restorāniem piemērotā veidā," stāsta Kārlis.
Apkopojot pieredzēto, Kārlis un Diāna vienbalsīgi atzīst, ka Deviņi ir vieta, kur latvisko var sajust ar visām maņām. Ne tikai sagaršot latviešiem iemīļotajos, bet restorāniem atbilstošā garā pasniegtajos ēdienos, bet arī saredzēt interjerā un latviešu zīmēs, sasmaržot gaisā, sadzirdēt restorānā skanošajā mūzikā un pat sataustīt, nejauši pieskaroties raupjajai lina galdautu struktūrai. "Man personīgi vēl būtu gribējies, lai mūzika, kas skan restorānā būtu nedaudz klasiskāka. Ar to domāju, ka restorāns ir ieturēts seno latviešu stilā, un brīžiem mūsdienīgās latviešu dziesmas nedaudz izjauc noskaņu, taču visi pārējie sīkumi - ēdieni, latviešu pirtiņu atgādinošās tualetes, interjers, gaišums sniedz tiešām latvisku noskaņu," Kārlis izsaka savu viedokli par pieredzēto. Savukārt Diāna piebilst, ka atrašanās tur likusi padomāt, kāpēc gan izvēlēties ieturēties, piemēram, lietuviešu ķēžu veidotās kafejnīcās, ja gandrīz par to pašu cenu ir iespējams nobaudīt latviešiem iemīļotus ēdienus brīvā, nepiespiestā un moderni tautiskā atmosfērā.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
