Jūnijā, kad nupat ir nosvinēti vieni no latviskākajiem svētkiem, Līgo, katrs no mums īpaši spēcīgi sevī var just latviešu saknes. Latviskais tiek izbaudīts it visos veidos – gan fiziski, piemēram, baudot brīvo laiku pie dabas krūts, izsmaržojot reibinošos pļavas ziedus, peroties pirtiņās, gan garīgi. Viens no veidiem, kā to darīt, ir baudīt latviešu virtuves ēdienus. Ja nav vēlmes pašam stāvēt virtuvē pie plīts, vienmēr ir iespējams apmeklēt restorānus, kuros tiek piedāvāti tieši latviešu ēdieni. Viena no tādām vietām Rīgā ir latviešu tradicionālo ēdienu restorāns Taverna. Lai uzzinātu, kādas vēsmas valda šajā restorānā, tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv piedāvā Madaras un Kristiāna pieredzes stāstu, kuri šajā restorānā paviesojās.
Latviešu tradicionālo ēdienu restorāns Taverna atrodas Vecrīgas visgarākajā ēkā – Jēkaba kazarmās. Tas iemājojis kādā no Torņa ielas pagrabiņiem, un tajā var nobaudīt latviešu nacionālos ēdienus un dzērienus, kurus zināja un bija iemīļojuši gan mūsu senči, gan mūsdienās arī mēs paši.
Reklāma
Nokāpjot lejā pagrabā, restorāna viesi nonāk patumšā velvju telpā. Madaru un Kristiānu sagaida gaišmataina, čirkaina viesmīle, kura ātri vien iesaka, kuru no brīvajiem galdiņiem abiem restorāna viesiem vislabāk izvēlēties. Jau pēc mirkļa abi tiek nosēdināti pie liela koka galda, uz kura koka svečturos deg garas, baltas sveces. Kad acis nedaudz apradušas ar pagrabiņā valdošo pustumsu, telpa, kuru apgaismo sveču gaismas, lēnām iegūst veidolu.
Uz vienas no sienām uz plauktiņiem izkārtoti māla trauciņi, uz citas uzrakstīts latviešu ticējums, bet vēl uz citas uzzīmēts attēls no senlatviešu ikdienas dzīves. Īpašu auru rada gaiss, kurš smaržojis pēc apiņiem, velvētie griesti un kolonnas, kas nedaudz nodala telpu savā starpā. Kā viens no galdiem tiek izmantota milzīga pūra lāde, bet fonā skan pieklusināta latviešu mūzika.
Madara stāsta, ka abiem ciemiņiem, iejūtoties restorāna noskaņā, radusies sajūta, it kā viņi būtu nonākuši atpakaļ laikā un sēdētu senlatviešu pils pagrabiņā pēc ražīgas darba dienas: "Gan interjers, gan sagaidīšana bija tāda, it kā tiešām mēs būtu pavisam citā gadsimtā. Mūs apsēdināja pie milzīga, tumša koka galda, taču tikpat labi te vēl varētu sasēsties arī visa pārējā saime, lai pēc darba dienas baudītu brašas saimnieces gatavoto mielastu un pārrunātu savā starpā dienas gaitas."
Autentisko latviskuma un māju noskaņu itin labi palīdzējusi noturēt arī mutīgā, šiverīgā viesmīle, kura gan labsirdīgi ciemiņus pavilkusi uz zoba, gan kopā ar viņiem pasmējusies un pastāstījusi par ēdieniem, ko vislabāk pasūtīt katra gaumei. Lai arī Taverna ir latviešu ēdienu restorāns, pārējie restorāna viesi, kā novēroja Madara un Kristiāns, bija ārzemnieki, tomēr arī pret viņiem viesmīle jeb latviešu saimniece, kā abi viņu nodēvēja, bijusi tikpat atvērta un pretimnākoša, kā pret vienīgajiem latviešu klientiem.
Tā kā tiek uzsvērts, ka Tavernā klientiem pasniedz tikai latviešu alu, to nolēma pasūtīt arī Madara ar Kristiānu, bet, lai nedaudz remdētu izsalkumu, abi pie alus paņēma arī siera un dārzeņu plati. Mirkli pēc pasūtījuma veikšanas, pa ceļam pačalojot ar ārzemnieku viesiem, klāt ir arī viesmīle, kura atnesusi īstās māla krūkās ielietu alu un lielu siera plati. Tajā bijušas dažādas siera šķirnes - gan ķimeņu siers, gan siers ar zaļumiem, kā arī kūpināts siers. Papildus tiem uz plates ir arī dažādi latviešu dārziņos atrodami labumi, tostarp, arī tomāti, šķēlēs sagriezti svaigi gurķi, gardi redīsi tumši rozā krāsā, kā arī, Madarai par prieku, zirņi pākstīs.
Saskandinājuši māla alus krūkas, abi jaunieši iestiprinājušies ar šķietami vienkāršajām, tomēr gan sātīgajām un gardajām uzkodām. "Mēs abi vienojāmies, ka siera un dārzeņu plate būtu vēl pietikusi pāris cilvēkiem, jo divatā nevarējām apēst visu," atminas Kristiāns. Kā izrādījies, restorānā apmeklētājus tiešām paēdina kārtīgi, jo izmēros iespaidīga bijusi ne vien siera un dārzeņu plate, bet arī otrais ēdiens. "Es pasūtīju pīles gaļu šampanieša marinādē, ko pasniedz ar āboliem, plūmēm un kartupeļu biezeni, bet Kristiāns izvēlējās paņemt cūkgaļas ribiņas ar štovētiem kāpostiem. Kad bijām tikuši galā ar uzkodām, viesmīle mums atnesa pasūtītos ēdienus – katram milzīgu koka dēli, uz kura bija liels, apaļš māla šķīvis ar pasūtīto ēdienu," stāsta Madara. Viņa atzīst, ka nav daudz vietu, kur var izbaudīt tik autentisku latviešu ēdienu, vēl jo vairāk tādu, ka to ēdot rodas sajūta, ka esi vikings vai vismaz Ērmanītis no latviešu iemīļotās filmas "Vella kalpi".
Rezumējot abi jaunieši norāda, ka Taverna noteikti ir vieta, kur aizejot vari sajusties kā senos laikos - tas tiek panākts gan ar vietu, kurā restorāns atrodas, gan tās interjeru, gan pasniegtajiem ēdieniem. Tāpat abi secinājuši, ka bagātīgās porcijas ir vēl viens labs rādītājs, kā reiz pēc smagās darba dienas uz lauka vakaros ieturējušies mūsu senči. "Tiesa, vēl arī jāsecina, ka īstens latvietis noteikti nav veģetārietis, jo tiem, kuri neēd gaļu vai zivis, īsti nebūtu ko izvēlēties," nobeigumā labsirdīgi nosmej Madara.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
