Rīgas autoosta, tveicīgs vasaras vakars ap plkst. 20:00
vakarā un sajūta, ka izbraukšanas nojumēs asfalta izgarojumu
pieblīvētais gaiss apstājies, ar domu pieķerties autobusu lukturiem, lai
tie iznes ārpus pilsētas mūriem. Tikko izejot no autoostas ēkas,
mūs, skrējienā aizelsušos Travelnews.lv komandu, sagaida dzeltenais
Ecolines autobuss un tā ekipāža reisā Rīga - Prāga ar stjuarti Vinetu,
kas labsirdīgi paņem mūsu biļetes un palīdz saprast, kur novietot
līdzņemto bagāžu.
Reklāma
Jā, arī mums tas bija pārsteigums - Ecolines
autobusos par pasažieru labsajūtu un drošību garāku reisu laikā rūpējas
stjuarti - gan puiši, gan meitenes. Jau autoostā mūsu stjuarte
pārliecinās, ka esam izvēlējušies pareizo autobusu, jo, kā ceļā varējām
novērot, dažās stacijās vienlaicīgi satiekas pat pieci Ecolines autobusi
un nezinātājam ir viegli apmulst, kurā autobusā tad sēsties.
Bagāža
nodota, biļetēs ielīmēti kontroles numuriņi un var ērti iekārtoties
savās vietās otrā stāva salonā. Te nu atkal zināma līdzība ar tālo reisu
lidmašīnu - katram pasažierim ir savs monitors, kurā vairākās valodās
un ar subtitriem vēl vairāk valodās var skatīties filmas, klausīties
audio grāmatas, sērfot internetā… Trūkst vien kartes ar autobusa
atrašanās vietas koordinātēm attiecīgajā mirklī, bet to kompensē labs un
pietiekami ātrs bezmaksas WiFi visa ceļa garumā. Kamēr mēģinām saprast,
kas ir kas, mums pievienojas stjuarte un kā iesācējiem ceļojumos ar
autobusu paskaidro, kā darbojas gaisa plūsmas, kā ieslēgt gaismiņas un
pārbīdīt krēslu ērtākā stāvoklī nakts gulēšanai, kā arī - kur atrodas
autobusa labierīcības.
Reiss nedaudz aizkavējas, jo Rīgas
sastrēgumos iesprostots Tallinas autobuss, kurā brauc kāds pasažieris,
kuram jāpārsēžas mūsu Prāgas autobusā. Arī šis ietilpst stjuarta
pienākumos - sakārtot, sakoordinēt reālo situāciju tā, lai visi Ecolines
pasažieri sasniegtu savu mērķī ieplānotajā laikā un bez liekām
problēmām.
Beidzot Tallinas autobusa
pasažieris ir veiksmīgi iekārtojies savā vietā un stjuarte autobusa
apraides skaļruņos labi nostādītā balss tembrā mūs, pasažierus, trīs
valodās iepazīstina ar reisa komandu, izstāsta ceļa maršrutu, drošības
noteikumus un piedāvā maltīšu iespējas autobusā. Vēlreiz tiek
pārbaudītas biļetes, atgādināts par ceļojuma dokumentu nepieciešamību
un autobuss jau pamazām laužas cauri Pierīgas sastrēgumiem Bauskas
virzienā. Maltītes, papildus pārējiem, ir vēl viens Stjuarta pienākums
ceļā un daudzi, lai iesāktu ceļu omulīgā noskaņā, pasūtu kafiju ar
gardu sviestmaizi.
Pirmā pieturvieta ir Kauņā, kur kopā ar
šoferiem varam izlocīt kājas un pavingrot. Kāds gan šo īso mirkli izmanto, lai izvilktu smēķi,
jo autobusā to pašsaprotami nav ļauts darīt. Tikmēr stjuarte tranzīta
pasažieriem norāda viņu tālākā ceļa pieturas un uzņem autobusā jaunus
pasažierus, instruē tos un reģistrē sistēmā.
Nākamā pietura ir
Marijampole. Šeit stāvēšana nedaudz ilgāka un nedaudz brīvāk uzelpo arī
Stjuarte - bet ne ilgi, jo ik pa mirklim norit vietu ierādīšana
jaunajiem pasažieriem. Kāds ceļotājs no ēdienkartes pasūta burgerus,
kāds cierē uz desiņām ar ceptiem kartupeļiem, bet citam līdzi sarūpētas
paša gatavotas sviestmaizes un pietiek vien ar Stjuartes piedāvāto tējas
glāzi.
Plkst. 19:00 sasniedzam Lietuvas - Polijas robežu. Te
kārtējais neizprotamais pārsteigums - robežkontrole. Jā tieši tā, 20
gadus pēc formālo robežu likvidēšanas, autobusā iekāpj muskuļots
Lietuvas robežsargs un lūdz uzrādīt pases. Pārbaude drīzāk ir virspusēja
un ātra, tādēļ jau visai drīz dodamies uz Belostoku.
Garā
brauciena saguruši, ik pa mirklim aizmiegam gulēšanas režīmā nolaistajos
krēslos, bet fonā austiņās skan kādas filmas dialogi. Īsi pirms
pusnakts esam Varšavā un pirmo reizi pamanu, ka Stjuarte pasažierus,
kuriem te jāizkāpj, gādīgi brīdina uzmanīt savas mantas, jo iespējami
zādzības gadījumi. Stacija ir diezgan tukša, lielā zāle slēgta, bet
labierīcības telpas var atrast tikai mazā kafejnīcā, kur kases aparātā
WC apmeklējumam ir rezervēts savs 2 zlotu taustiņš (var samaksāt arī ar
bankas karti). Izskatās, ka šis reiss ir ļoti izdevīgs vietējiem kuru
mērķis ir Vroclava, autobusā atkal visas vietas ir aizņemtas un ērtā
zvilnēšana pa divām vietām tiek atlikta uz vēlāku laiku.
Polijas -
Čehijas robeža 7:16 no rīta pazib nemanot, autobusam līgani ripojot pa
izcili asfaltētu, šauru divu joslu ceļu. Aiz loga pamalē, caur pakalnu
un piļu miglā tītiem siluetiem, ir uzlēkusi spoža saule un nākamā
pietura jau ir Prāga.
Autobuss Prāgas Frolenc stacijā ieripo
plānotajā laikā. Pie stjuartes noskaidrojam, kā tikt līdz dzelzceļa
stacijai, saņemam savas mugursomas, telti un varam uzsākt Travelnews.lv
izpētes brauciena otro daļu.
Travelnews.lv
komandas ceļa mērķis ir Bohēmijas Šveice - tas nozīmē, ka pēc ierašanās
Prāgā mums vēl ir jāatrod dzelzceļa stacija, jānopērk biļetes un tad
vēl ar novada vietējo autobusu jādodas uz apmešanās vietu - kaut kur
pagaidām nezināmā vietā. Teorētiski dzelzceļa biļetes varētu nopirkt
internetā, bet vasaras ceļu remonti, kas notiek visur - ne tikai Latvijā
- un ar to saistītā iespējamā aizkavēšanās, lika būt piesardzīgiem. No
otras puses, maršruts Rīga - Prāga mums ir tieši piemērots, jo izbraucām
pusdienas laikā un esam ieradušies Prāgā agri no rīta. Tas nozīmē, ka mums ir
pietiekami ilgs laiks, lai sasniegtu kājām staigātāju paradīzi, pat tad, ja
nokavējam ieplānoto rīta vilcienu.
Mēs dodamies uz metro staciju, bet
autobusa komandai un stjuartei vēl jāsakopj autobuss, jāsakārto
brauciena dokumentācija un tad var doties uz dienesta viesnīcu, kur
laisties netraucētā miegā. Reiss atpakaļ uz Rīgu ir vien 20:20 vakarā,
bet līdz tam vēl jāuzspēj atgūt spēkus un varbūt izmest kādu loku pa
tūristu iecienīto pilsētu. Patiesībā, līdz galvenajiem Prāgas "check
point" no autoostas, kājām ejot, ir mazāk par kilometru.
Esam
nedaudz iepazinuši stjuarta profesijas nianses un, protams, lai to
izjustu pilnībā nepietiek tikai mirkļa redzējums, tomēr dažas atziņas
redzamas pat no pasažiera skatupunkta:
1.
Atbildība - pasažieru ceļojuma veiksmīgs iznākums ir pilnībā atkarīgs
no saskaņotas stjuartu rīcības visā Ecolines komandā, visos saskaņotajos
reisos.
2. Fiziskā
izturība - pieturas mijas, pasažieri mainās, nakts pieturas, klientu
prasības, viss brauciens turpinās vairāk nekā 20 stundas. Šoferi strādā
mainoties vietām, bet stjuarts visu slodzi nes viens.
3. Precizitāte
- darbs ar dokumentāciju, no kura atkarīga reisa sekmīga norise.
Neviens taču negribēs aizmirst kādu pasažieri vienos naktī Belastokā,
vai nepamodinātu Varšavas braucēju izsēdināt Vroclavā.
4. Psiholoģiskā noturība - klienti ir dažādi un ne visi jauki un pūkaini.
5.
Zināšanas - lai arī Ecolines nodrošina savu darbinieku apmācību, ne
visu var iekļaut standarta situācijās, zināšanas un pieredze uzkrājas
pamazām, bet vienmēr tiek pasažieru novērtēta.
6.
Romantika - jā, jā, šī profesija nav tikai bezgalīgs ceļa asfalta
ritums, tie ir arī mainīgie ceļa mērķi - šodien Prāga, rīt Maskava, tad
Berlīne vai Tallina. Dažādi cilvēki, dažādi stāsti, mainīgas situācijas
un piedzīvojums, ja vēlies to tā uztvert.
7. Salīdzinot
ar lidmašīnas stjuartu? Nav jābaidās no lidojuma nervozitātes,
augstuma. Gaiss autobusā nav sauss un neietekmēs veselību. No otras
puses šī ir iespēja ikvienam izmēģināt stjuarta profesiju, nemaksājot
aviācijas stjuarta licences maksu, pierast pie ilgstošas ceļošanas un
atbildības tepat uz zemes!
Meklējiet
tālāko ceļojuma aprakstu Travelnews.lv rakstos, bet, ja vēlaties tuvāk
iepazīt Ecolines Stjuarta profesiju dodieties uz ecolines.net.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
