Saskaņā ar 16.12.2013 publicēto Eirobarometra pētījumu 58 % eiropiešu ir apmierināti ar dzelzceļa pakalpojumiem savā valstī. Tomēr ar vilcienu pārvietojas salīdzinoši maz eiropiešu. Dažās valstīs bažas raisa to pasažieru lielais skaits, kuri uzskata, ka biļetes iegādāties ir pārāk sarežģīti. Turklāt aptuveni 19 % eiropiešu vilcienu neizmanto pieejamības problēmu dēļ. Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām jo īpaši sūdzējās par peronu un vilcienu vagonu pieejamību un par to, ka tām, plānojot ceļojumu, nav bijis iespējams iegūt informāciju par pieejamību.
Par transporta politiku atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass: "Tikai ceturtā daļa pasažieru ES izvēlējušies vilcienu par savu regulārās pārvietošanās līdzekli. Tas ir pārāk maz. Mums jāgādā, lai dzelzceļš būtu pasažieriem pievilcīgāks, un šis pētījums ir parādījis ļoti skaidri, kur nepieciešams rīkoties. Piemēram, nav pieļaujams, ka dažās valstīs vilciena biļešu iegāde ir tik sarežģīta. Ir svarīgi, lai ceļošana ar vilcienu būtu tikpat ērta un raita kā automobiļa izbraukšana no garāžas."
Reklāma
Lai novērtētu pasažieru apmierinātību ar iekšzemes dzelzceļa pakalpojumiem, tostarp ar vilcieniem, dzelzceļa stacijām un pakalpojumu pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tika aptaujāti 26 000 eiropiešu. Tas ir pietiekams skaits, lai varētu spriest par faktisko situāciju. Šī aptauja seko līdzīgai aptaujai, kuru veica 2011. gadā (pieejama te: ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_326_en.pdf).
Aptaujas rezultāti parāda, ka ir jādara vairāk, lai dzelzceļu padarītu par patērētājiem tīkamu transporta veidu. 2012. gada janvārī Komisija iesniedza ceturto dzelzceļa pasākumu paketi un nāca klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumus atvērt konkurencei.
Biļetes un informācija
Respondentu atbildes uz jautājumu par biļešu iegādes ērtumu liecina, ka situācija kopš 2011. gada nav uzlabojusies (kopumā 78 % ir apmierināti un uzskata, ka biļetes iegādāties ir ērti). Austrijā un Grieķija ir lieli uzlabojumi (attiecīgi 14 un 10 procentu punktu pieaugums), savukārt Itālijā, Dānijā un Slovēnijā ir būtiski pieaudzis neapmierināto skaits (par vairāk nekā 10 procentu punktiem visās šajās valstīs), un tas raisa bažas.
Pasažieru apmierinātība ar informāciju, ko sniedz vilcienu pasažieriem, jo īpaši kavēšanās gadījumos, joprojām ir nepietiekama (mazāk nekā 50 % pasažieru ir apmierināti). Šajā ziņā labākie rādītāji ir Apvienotajā Karalistē (70 %), Somijā un Īrijā (68 % un 62 %), savukārt sliktākie — Francijā (47 %) un Vācijā (42 %).
Ceturtajā dzelzceļa pasākumu paketē ir priekšlikumi, kas ļaus izveidot vienotu informācijas un biļešu iegādes sistēmu.
Uzticamība
Vislielākā apmierinātība ar precizitāti un uzticamību ir Īrijā, Latvijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē (virs 73 %), savukārt vislielākā neapmierinātība — Itālijā (44 %), Vācijā (42 %), Polijā (40 %) un Francijā (39 %).
Apmierinātība ar vilcienu kustības biežumu ir būtiska, lai piesaistītu pasažierus – laika intervālu izkārtojums ir kritiski svarīgs faktors, kas ietekmē pasažieru lēmumus. Kopumā 59 % eiropiešu ir apmierināti ar kustības biežumu. Itālijā, Viduseiropā un dienvidaustrumu Eiropā ir viszemākais apmierinātības līmenis.
Ceturtās dzelzceļa pasākumu paketes priekšlikumi nostiprināt infrastruktūras pārvaldību sagatavoti, lai stiprinātu dzelzceļa tīkla pārvaldību un uzlabotu uzticamību.
Saskaņā ar jauno ES infrastruktūras politiku, ES ir atvēlējusi 26 miljardus eiro investīcijām Eiropas transporta projektos, jo īpaši dzelzceļu projektos, lai uzbūvētu trūkstošos pārrobežu savienojumus, novērstu sastrēgumus un tīklu padarītu viedāku.
Pieejamība
Tikai 37 % eiropiešu ir apmierināti ar vispārējo staciju pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Vislielākā apmierinātība ir AK (61 %), Īrijā (56 %) un Francijā (52 %). Apmierinātības rādītāji zem vidējā ir Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Austrumeiropā.
Tikai 46 % ir apmierināti ar peronu pieejamību (40 % – ar vagonu pieejamību), un vēl mazāks skaits ir apmierināti ar iespējām pirms ceļojuma rast informāciju par pieejamību (39 %) vai ar palīdzību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (37 %). Procentuālie rādītāji ir vēl zemāki, ja respondenti ir tieši ieinteresētās personas (43 % ir apmierināti ar perona pieejamību un 37 % — ar vagonu ar pieejamību).
Pieejamības jautājumi ir būtiski, lai uzlabotu dzelzceļu tirgus daļu, jo īpaši Eiropas iedzīvotāju novecošanas sakarībā. 34 % no respondentiem, kas nekad neizmanto vilcienu, par iemeslu, kāpēc viņi neizmanto vilcienu, minēja vismaz vienu pieejamības jautājumu. Tas varētu nozīmēt to, ka pieejamības problēmu dēļ dzelzceļu neizmanto aptuveni 19 % ES iedzīvotāju.
Sūdzību izskatīšana
Apmierinātība ar sūdzību izskatīšanu kopš 2011. gada ir palielinājusies par krietniem 11 procentu punktiem, uzrādot pasažieru tiesību regulas izpildes sākotnējos rezultātus . Četrās dalībvalstīs (Francija, Latvija, Somija un Spānija) apmierinātība ir uzlabojusies pat par vairāk nekā 20 procentu punktiem.
Patreizējais vilcienu izmantojums Eiropas Savienībā
· Tikai 35 % eiropiešu starppilsētu vilcienus izmanto pāris reizes gadā vai biežāk, lai gan 83 % stacija ir sasniedzama 30 minūšu laikā.
· 32 % eiropiešu nekad neizmanto starppilsētu vilcienus.
· 53 % eiropiešu neizmanto piepilsētas vilcienus, lai gan 31 % dzelzceļa stacija ir sasniedzama 10 minūšu laikā. Tikai 14 % izmanto piepilsētas vilcienus vairākas reizes nedēļā.
· Automašīnas joprojām ir galvenais transportlīdzeklis, tomēr šī situācija mainās: vidusmēra eiropietis 2010. gadā – ar automobili nobraucis gandrīz 9500 km, tas ir par 100 km mazāk nekā 2004. gadā.
