LIELĀ INTERVIJA ar Uldi Alksni, tūrisma firmas «Jēkaba ceļojumi» vadītāju

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Tūrisma firmas "Jēkaba ceļojumi" vadītāja Ulda Alkšņa 25 gadu pieredze tūrismā, apvienojumā ar ģimenes atbalstu un gados jauno kolektīvu, aizrautīgajiem ceļojumu grupu vadītājiem, dod iespēju katru gadu veidot interesantus, mazām ceļotāju grupām orientētus ceļojumus visā pasaulē. Ar "Jēkaba ceļojumu" palīdzību Latvijas ceļotāji nokļūst arī tādās eksotiskās vietās kā Kaboverde, Gambija, Islande, Kambodža, Jordānija, Nepāla, Kolumbija u.c.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet, kā pasaules notikumu kontekstā izskatās eksotiskās valstis – tās kļuvušas nedrošākas?

Reklāma

Uldis Alksnis: Kopš aizvadītā gada rudens terorakta Parīzē, laiks ir kļuvis sarežģīts, jo sekojuši dažādi citi notikumi. Ir cilvēki, kuri saka: "Tagad ir bīstami, nekur nebrauksim!" Patiesībā pasaulē ik pa laikam ir noticis kas līdzīgs, bet pievērsta mazāka uzmanība vai arī notikušais ātri aizmirsies. Pēc 2001. gada 11. septembrī notikušā Amerikā likās, ka pasaule apstāsies, neviens neceļos. Taču pēc pāris mēnešiem kustība atjaunojās. Cilvēki ir pieraduši, ka pasaule mūsdienās kļuvusi nemierīgāka. Pilnībā pasargāti neesam nekur. Ja runājam par eksotiskajām valstīm, tad, manuprāt, daudzviet nekas nav mainījies. Protams, nevajadzētu doties uz vietām, kur tiešā tuvumā notiek karadarbība, pilsoņu kari. Vēl pirms sešiem gadiem mums bija kolosāls maršruts – Jordānija, Sīrija, Libāna. Par to varam aizmirst droši vien uz ilgiem laikiem. Jordānija principā ir droša valsts, lai arī ļoti tuvu nemierīgajām. Braucām uz Jemenas unikālo Sokotas salu, bet arī tā tagad mums vairs nav pieejama. Nevar likt vienlīdzības zīmi starp terorismu un arābu pasauli. Strādājam tālāk, šogad labi izdevās izveidot grupas ceļojumiem uz Argentīnu, Brazīliju, Dienvidamerikā. Tāpat uz Galapagu salām, Ekvadoru. Jāatzīst, ka uz Dienvidameriku esam sākuši aktīvāk organizēt grupas pēc "Relaks tūres" aiziešanas no tirgus, kura šo maršrutu ar savu pieeju deformēja.  

BalticTravelnews.com: Kā, pēc Jūsu vērojumiem, veidojas eksotisko valstu ceļojumu tendences? No kādiem avotiem cilvēki gūst zināšanas?

Uldis Alksnis: Brīžiem nevar saprast, kas un kā tieši ietekmē. Mums, kā ceļojumu organizatoriem, atliek paļauties uz savu intuīciju. Bieži vien tās ir apstākļu kopsakarības. Piemēram, AirBaltic nesen sāka lidot uz Islandi. Izdomājām veidu, lai ceļojums būtu par pievilcīgu cenu, un tas kļuva pieprasīts. Tiešais lidojums, uz vietas pārbraucieni ar astoņvietīgu autobusiņu, dzīvošana salīdzinoši vienkāršās viesnīcās – pietiekami lēti un reizē iespēja redzēt Islandi, kas mums no augusta beigām rezultēsies ar divām grupām nedēļā. Līdz septembra beigām šie ceļojumi mums ir jau izpirkti. Piekrītu domai, ka jāstrādā un jādomā uz priekšu, tad nav svarīgi, ka konkurenti kaut ko cenšas nokopēt. Pa to laiku, kamēr viņi mēģina saprast, kas mums tas ir īsti par piedāvājumu un kā dabūt tikpat labu cenu, tikmēr mēs jau īstenojam jaunas idejas. Ideāli, ja izdodas uzķert ko tādu, ko citi tobrīd vēl nedara!  Katrā ziņā konkurenti mums seko daudz vairāk nekā mēs viņiem.

BalticTravelnews.com: Kuri ir tie galamērķi, uz kuriem Jūs labprāt organizētu ceļojumus, bet pagaidām vēl neizdodas.

Uldis Alksnis: Mana doma, ka daudz vairāk nekā līdz šim būtu jāapgūst bijusī Padomju Savienība. Pats esmu savulaik tur daudz gan strādājis, gan ceļojis, un man ir dažas idejas saistībā ar Tadžikistānu, kuras atklāšu decembrī. Man gribētos vēl izveidot turiādi uz Elbrusu, Krievijā. Tie pēc būtības ir Balkāni ar savu īpašo atmosfēru. Kirgizstānā ir ko darīt. Pērn arī divas grupas noorganizējām uz Baikālu. Ja skatāmies citā virzienā, plašas iespējas ir Indonēzijā un tās neskaitāmajās salās.

BalticTravelnews.com: Vai ir gadījumi, kad neizdodas nokomplektēt ceļotāju grupu?

Uldis Alksnis: Reizēm tā ir, tad mēģinām piedāvāt citu ceļojumu, kas atbilst izvēlētajai cenu kategorijai, reģionam. Mums raksturīgi veidot mazas grupas, bet no diviem ceļotājiem vien grupa nesanāk. 10, 15 cilvēku grupas ir ļoti optimālas, turklāt tagad cenšamies komplektēt tā, lai par 20 cilvēkiem vairāk nebūtu nevienā grupā. Vai arī nesen uz Kazbegi kalnu, Gruzijā organizējām 40 cilvēku grupu, bet uz katriem 10 cilvēkiem bija viens mūsu vadītājs, kā arī vēl mūs pavadīja trīs vietējie alpīnisti. Kalnos drošība ir pirmajā vietā! Komplektējot grupu, zem skaitļa 20 pavelkam svītru, jo svarīgi, lai katrs savā ceļojumā justos ērti un iespējami mierīgi, bet lielākā cilvēku grupā tas fiziski nav iespējams.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raksturotu ceļotāju kontingentu, kuri izvēlas "Jēkaba ceļojumu" pakalpojumus.

Uldis Alksnis: Vienu daļu es dēvēju par vidusmēra inteliģenci, no kuriem daudzi ir strādājošie pensionāri. Daudzi ceļotāji ir vecumā no 50 līdz 80 gadiem. Jaunie ceļotāji ir pārsvarā 40 gadus sasniegušie un mazliet vecāki, kuri meklē piedzīvojumu ceļojumus. Nesenajā Kaukāza turiādē jaunākajam puisim bija 19 gadi, bet diviem vecākajiem vīriem 71 gads. Arī es, ja neskatos spogulī, nejūtu savus 70 gadus. Priecājos, ka ap mani ir tik daudz jaunu cilvēku, tas neļauj novecot.

BalticTravelnews.com: Jūsu piedāvājumā ir gan mierīgā atpūtā baudāmi ceļojumi, gan tādi, kuriem nepieciešama laba fiziskā sagatavotība. Kā pārliecināties, vai klienti ir gatavi doties šādos grūtākos ceļojumos?

Uldis Alksnis: Ja cilvēks ir iekļuvis ceļojumā, kurā viņam savu nepietiekamo spēku vai veselības dēļ nevajadzētu būt, mums rodas sarežģījumi. Līdz ar to pirms šādiem ceļojumiem ar katru individuāli runājam, bet apsveram, ka nākotnē varbūt vajadzēs arī fiziski kopīgi pagatavoties. Pirms uzdāvināt kādam ceļojumu, lai paskatās smukus kalnus, bet nepadomāt, vai dāvanas saņēmējs tiešām tajos varēs uzkāpt, arī ir neapdomīgi... Cilvēks jau nejūtas labi, ja nokļuvis tur, kur viņam nebūtu vajadzējis nokļūt. Protams, ir cilvēki, kuri pēc 4000 metriem virs jūras līmeņa fizioloģiski sāk justies slikti un iepriekš to nevar paredzēt. Nesenajā Kaukāza turiādē visi 40 uzgāja līdz Kazbegi Meteostacijai, kas ir 3600 m augstumā. Bija ļoti slikti laikapstākļi, līdz ar to līdz virsotnei nokļuva tikai 10 cilvēki. Kādi 24 cilvēki palika tikai aptuveni 150 m attālumā no kalna virsotnes. Pēc gūtās pieredzes nākamgad veidosim gan nopietnāku atlasi kalnu turiādei, gan veidosim lielāka diapazona piedāvājumu. Spicākie kalnos kāpēji, lai dodas augstāk, bet pārējiem vakarā būs iespēja atgriezties viesnīcā. Padomju laikos, lai nokļūtu kalnos, bija ļoti stingra kārtība ar izdalītām grūtības pakāpēm, kuras varēja iziet tikai secīgi, nevis sākot uzreiz ar sarežģītu maršrutu. Mūsdienās šajā jomā jau nonākts līdz absurdam, ka jebkuru maksātspējīgu ir gatavi uzvest pat Everestā.

BalticTravelnews.com: Jūs esiet apceļojis lielu daļu pasaules. No kurām tautām un ko mums vajadzētu mācīties?

Uldis Alksnis: Daudzos no mums ir kalpa sindroms, esam noslēgti sevī, bet varam no citām tautām mācīties kā saprast, ka arī esam kungi savā zemē. Es esmu pats sev kungs! Daudzviet pasaulē cilvēki ir daudz atvērtāki. Piemēram, to var labi redzēt spāniski runājošajās valstīs, kuras dažādos laikos ir bijušas iekarotājas un reizē kungi. Atcerēsimies, ka Kurzemes hercogistei arī piederēja Tobago. Reiz ar pārsēšanos no Venecuēlas ielidojām Tobago, muitnieks uzzinājis, ka esam no Latvijas, pajautāja, vai es zinot, ka Tobago kādreiz bijusi Kurzemes kolonija. Mums uzreiz bija zaļā gaisma! Muitnieks atstāja posteni un mūsu grupu izveda uz nākamo reisu. Viņiem par mūsējiem ir labas atmiņas, tur vēl daudzi sit pie krūtīm un saka, ka viņi ir "kurlander" (kurzemnieks – red.). Ik pa laikam aizvedam kādu grupu uz Gambiju, kur vietējā muzejā arī parādīts Hercoga Jēkaba laiks. Lielākoties Latviju pasaulē tomēr nezina.

BalticTravelnews.com: "Jēkaba ceļojumi" ir izteikts ģimenes uzņēmums. Ka Jums visiem izdodas savienot darbu ar ģimenes dzīvi?

Uldis Alksnis: Es izveidoju uzņēmumu, pēc diviem gadiem pievienojās sieva Mudīte, tad abi dēli Andris un Juris, vēlāk meita Ilze. Esmu mierīgs, ka savā vietā varēšu atstāt meitu kā Jēkaba ceļojumu vadītāju. Būtu gribējies, lai sekotāji ir dēli, bet viņi vairs šeit nestrādā. Visi piecatā vienalga konsultējamies, toties Ilzei manis iesāktais darbs padodas aizvien labāk un labāk. Pēc savas nesenās 70 gadu jubilejas arī oficiāli nodalījām pienākumus – es esmu valdes priekšsēdētājs, viņa direktore. Ar Mudīti biznesā esam 24 stundas diennaktī, jo varam kādu jautājumu iesākt apspriest jebkurā laikā. 1991. gadā es pametu darbu Meliorācijas projektēšanas institūtā, sāku strādāt tūrismā – Latvijas Universitātes Tūrisma klubā un pēc gada jau nodibināju savu uzņēmumu. Nevarēja jau saprast, kas īsti Latvijā būs tālāk, bet man trīs bērni bija jāskolo. Jau 25 gadus esmu tūrismā un ne brīdi nenožēloju, lai gan gājis ir visādi.

BalticTravelnews.com: Kā veidojat ceļojumu vadītāju komandu?

Uldis Alksnis: Daļa ir Jēkaba ceļojumu darbinieki, bet vairākiem pamatdarbs ir citviet, bet reizi vai vairākas gadā viņi izvēlas vadīt grupu kādā ceļojumā. Kāds strādā ikdienā muzejā, kāds savā lauku saimniecībā, cits zāļu ražošanas uzņēmumā. Pa dažādiem ceļiem esam satikušies, bet redzu, ka viņiem patīk ceļot, ir spējas vadīt grupu un uzticos. Piemēram, Andžejs Reiters vienmēr pie manis atnāk ar kādām trakām idejām, kopā skatāmies, ko varam no tā visa īstenot.

BalticTravelnews.com: Atskatoties uz šiem 25 tūrismā ieguldītajiem darba gadiem, kas sniedz gandarījumu?

Uldis Alksnis: Apmierinātie klienti. Kad viņi atbrauc mājās un uzraksta mums dažus pateicības vārdus vai lidostā sirsnīgi atvadāmies, rodas nenovērtējama gandarījuma sajūta. No biznesa viedokļa skatoties, esmu spējis nopelnīt, lai izaudzinātu trīs bērnus un ievadītu dzīvē, arī tagad klājas labi. Gandarījums, ka esmu spējis piecelties, kad piedzīvoti tik grūti brīži, kad šķita, ka zemāk jau nav vairs kur krist. Prieks, ka esmu tik daudz no pasaules redzējis, bet nu jau vairs nav tādas vietas, kur es ļoti vēlētos nokļūt. Skati jau kļūst līdzīgi...

BalticTravelnews.com: Ko Jūs novēlat tiem, kuri šobrīd ir pusmūžā un strādā biznesā.

Uldis Alksnis: Viena manas dzīves formula – lai varētu pakustēties, ir jākustas. Novēlu saglabāt katram savu fizisko aktivitāti! Nevienam nav dzelžaina veselība, bet fiziskas nodarbes tomēr palīdz – arī ceļošana. Nevajadzētu smēķēt.

BalticTravelnews.com: Kā atpūšaties no darba?

Uldis Alksnis: Pirmo reizi orientēšanās sacensībās skrēju 1961. gadā un pēc ilga pārtraukuma atsāku skriet un orientēties. Piemēram, savā 42. dzimšanas dienā sarīkoju sev maratonu, noskrienot 42 kilometrus, kurā pieaicināju vēl citas paziņas. Bija laiks, kad ar nu jau aizsaulē aizgājušo režisoru Ansi Epneru organizējām Tautasdziesmas maratonu, kas bija viens no lielajiem Atmodas laika pasākumiem. Pavisam esmu noskrējis 20 klasiskos maratonus. Klasisko orientēšanos vēlāk nomainīju pret rogainingu jeb 24 stundu orientēšanos, kur kopā ar sievu Mudīti savā vecuma grupā (tobrīd 55 gadus veci un vecāki – red.) esam guvuši 4. vietu Eiropas čempionātā. Vēl šogad piedalījāmies Latvijas čempionātā rogainingā.

BalticTravelnews.com: Kādēļ studējāt tieši ģeogrāfiju?

Uldis Alksnis: Sākotnēji Latvijas Universitātē iestājos fizmatos, pirmo kursu kaut kā nomācījos, biju jau sapazinies ar ģeogrāfu studentēm, kuras aicināja pārnākt uz Ģeogrāfijas fakultāti. Biju paceļojis pa Karpatiem, Kaukāzu un jutu, ka ceļošana tomēr man ir daudz tuvāka nekā rēķināšana. Bērnībā dzīvoju Saldū un ar tēva brāļa motorvelosipēdu svētdienās izbraukāju visu Kurzemi, kur arī bija radusies pirmā interese par ceļošanu. Lai mani uzņemtu ģeogrāfos, savu lomu nospēlēja, ka biju orientēšanos apguvis pie leģendārajiem Saldus orientēšanās dzīves vadītājiem Dailas un Riharda Mankusiem.  

BalticTravelnews.com: Kā izvēlējāties, kur strādāt pēc augstskolas absolvēšanas?

Uldis Alksnis: Rīgā bija izveidotas Vissavienības Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts, un man jau 4. kursā tur piedāvāja tēmu, par ko rakstīt diplomdarbu un algotu darbu pēc diploma iegūšanas. Man tā likās eksotika, tādēļ arī aizgāju strādāt, faktiski vēl jauns puika devos strādāt uz Čukotku. Tālāk tolaik vairs nebija kur, pēc Čukotkas jau gandrīz sākas Amerika. Austrumsibīrijas jūrā apbraucu Lāču salas, bet "bildes" sāka atkārtoties... Pamazām sāka apnikt, jo vajadzēja dzīvot pusgadu prom no Latvijas. Pēc septiņu gadu šāda darba sapratu, ka ilgāk par divām, trim nedēļām es negribu dzīvot prom. Sāku strādāt Meliorācijas projektēšanas institūtā, kur arī aizvadīju darba gadus līdz pat laikam, kad izlēmu sākt strādāt tūrismā.

BalticTravelnews.com: Kas Latvijā ir apceļošanas vērts, ko piedāvāt tūristiem?

Uldis Alksnis: Latvijas daba mums ir lielākā vērtība, jo citviet urbanizācija ir paveikusi savu. Cilvēki no pilsētām jāved dabā! Tikko, pirms došanās uz Eiropas čempionātu orientēšanās sportā veterāniem Igaunijā, mums viesos bija 137 cilvēki no Skandināvijas valstīm. Man bija tāds prieks, ka viesiem patika viss – gan speciāli viņiem mežā noorganizētās orientēšanas sacensības, gan Vecrīgas apskate.

Uzziņa

• "Jēkaba ceļojumi" jau 13 gadus apkalpo ceļot gribētājus, organizē konferences un citus pasākumus.

• "Jēkaba ceļojumi" ir izteikts ģimenes uzņēmums.

• "Jēkaba ceļojumi" ir 13  darbinieki.

Ulda Alkšņa lielākie sasniegumi sportā:

• 1988.gads - PSRS sporta meistars kalnu tūrismā

• Noskrieti 20 klasiskie maratoni (42 km 195 m)

• 4. vieta Eiropas čempionātā rogainingā

• Daudzkārtējs Latvijas čempions orientēšanās sportā

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)