LIELĀ INTERVIJA ar Andri Podgorniju, autobusu līnijas «ECOLINES» vadītāju

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

“ECOLINES” autobusu līnijas aptver lielu daļu Austrumeiropas, kā arī Franciju, Vāciju u.c. valstis, kurās 25 gados uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs ar savu komandu saskatījis iespēju komfortablos autobusos pārvadāt pasažierus. Vienmēr varot vēlēties valsts attiecībās ar uzņēmējiem kaut ko labāku, bet saspringtais darbs starptautiskajā tirgū bieži vien atgādinot, cik tomēr labi dzīvot un saimniekot Latvijā.  

BalticTravelnews.com: Ceļotājiem mūsdienās ir plaša izvēle ar kādu transportu doties. Kādi ir Jūsu vērojumi, kādēļ viņi izvēlas tieši autobusu?

Reklāma

Andris Podgornijs: Mūsu auditorija ir ļoti plaša, no kuriem ceļotāji klasiskā izpratnē ir varbūt kādi 15%, un galvenokārt viņu ceļojumi ir pa Baltijas valstīm. Ceļotāju vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārzemnieki, kuri atlido un tad apceļo tuvākās valstis. Piemēram, atlido uz Rīgu un ceļo uz Tallinu, Viļņu, atgriežas Rīgā un aizlido. Tāpat atlido uz Viļņu, Kauņu un tieši tāpat paceļo ar atgriešanos sākotnējā punktā. Kauņā, attīstoties aviosatiksmei, esam pamainījuši arī savus maršrutus, lai pielāgotos šās lidostas darbībai. Mazliet kā tūrisma maršrutu varam iezīmēt arī Poliju, kurp dodas gan Latvijas iedzīvotāji, gan poļi ceļo pie mums. Vēl viens tūrisma maršruts ir uz Odesu, Ukrainā, un arī šīs valsts iedzīvotāji brauc uz Latviju. Daļa dodas darījumu braucienos, bet jāsaprot, ka ECOLINES vairāk ir pasažieru pārvadātājs, un cilvēki, kuri, iekāpuši Latvijā, nebūt vienmēr nebrauc līdz galamērķim, savukārt pa ceļam iekāpj un izkāpj citu valstu pasažieri. Piemēram, ar autobusu, kas no Rīgas kursē uz Budapeštu, nedēļā varbūt tikai kādi 10 Latvijas iedzīvotāji brauc līdz šai pilsētai. Varšavā iesēdīsies cilvēki, kuri ir atbraukuši no Minskas. Krakovā tie, kuri ieradušies no Kijevas, kā arī paši poļi dodas tālāk uz Bratislavu un Budapeštu. Kā arī daudzi starpvalstu maršruti nemaz nav saistīti tiešā veidā ar Latviju. Tikai Latvijas pasažieri mums nebūtu nekāds tirgus, tā varējām strādāt līdz 2000. gadam. Un vēl pēc četriem gadiem šādā klasiskā izpratnē beidzās Baltijas tirgus.

BalticTravelnews.com: Kāds varētu būt ārzemju ceļotāju iemesls izvēlēties braucieniem autobusus? 

Andris Podgornijs: Tirdzniecības aģenti Vācijā pārdod biļetes autobusa braucienam šeit. Tas nozīmē, ka cilvēks atlido un tālāk pa Baltiju ceļo ar autobusu. Mūsu redzējumā viņi paši visu plāno – maršrutu, ēšanu, viesnīcu, transportu. Ārzemju ceļotāji Baltiju uztver kā vienotu tirgu. Klientu vidū ir arī daudzi spāņi, itāļi, ķīnieši, japāņi.  Viņu vidū nav daudz jauniešu, vairums ir vecāki par 30 gadiem. Mūsu jaunie cilvēki ir aktīvāki ceļotāji ar autobusu. Izņēmums ir japāņi, korejieši, bet esam sapratuši, ka viņi dodas pat vairāku mēnešu ceļojumā, apskatot Slovākiju, Poliju, Baltiju utml. 

BalticTravelnews.com: Vācijā vilcienu satiksmē iespējams samaksāt noteiktu summu un braukt pa visu Eiropu bez ierobežojumiem. Vai esat kaut ko līdzīgu piedāvājuši? 

Andris Podgornijs: Mūsu kolēģi kaut ko līdzīgu dara, bet mēs nesaredzam biznesa izdevīgumu. ECOLINES ik pa laikam veido labi pieprasītas akcijas, kurās Baltijas valstīs piedāvājam lētāku braucienu un viesnīcu.

BalticTravelnews.com: Mums, kā braucējiem, prātā varētu būt lielākās pilsētas kā autobusu brauciena galamērķi, bet kā realitātē veidojat maršrutus? Kā izvēlaties, kuri maršruti varētu būt pieprasīti? 

Andris Podgornijs: Jauni maršruti ir nepārtraukti, bet, piemēram, uz Bukaresti, Rumānijas dienvidos nekad nebrauksim un Spāniju arī nē. Raugāmies, lai ceļš nebūtu pārāk tāls. Jo karstāks, jo arī pasažieriem apgrūtinošāk. Krievijā cilvēki var tikt līdz pat Voroņežai, braucam pa visu Ukrainu, Baltkrieviju, Baltijas valstīm, Poliju, Vāciju, Franciju. Mēs varētu savu bāzes vietu veidot arī kādā citā valstī, jo ģeogrāfija, ko aptveram, tiešām ir plaša, bet esam gandarīti, ka šādi varam Latvijā nodarbināt tik daudz cilvēku. Tagad gan mums ir arī daudz šoferu Polijā utml. 

BalticTravelnews.com: Kā Jūsu darbu ietekmē lidsabiedrības un to veidoto maršrutu izmaiņas?

Andris Podgornijs: Liela daļa aviokompāniju apmierina turīgāko pasažieru lidojumu vajadzības, kur ir liels pieprasījums. Pārējās veido vai nu zemāku cenu piedāvājumu vai pielāgojas šo aviokompāniju veidotajiem maršrutiem, lai nodrošinātu pārsēšanos. Līdzīgi pielāgojamies arī mēs. Taču, lai kā esam centušies atrast kopīgu valodu ar kādu no aviokompānijām, lai cilvēks varētu uzreiz nopirkt biļeti uz lidojumu un arī braucienam ar autobusu, nav izdevies. Aviokompānijām tā būtu juridiska sasaiste ar mums, kā autobusu pasažieru pārvadātājiem, un to tās nevēlas, lai gan Eiropas Savienības likumdošana ļauj šādu iespēju. Piemēram, cilvēks no Rēzeknes varētu nopirkt vienu autobusa – lidmašīnas – autobusa biļeti uz kādu no pilsētām Vācijā, kurp braucam. Būtu ērti!

BalticTravelnews.com: Lidojumiem ir lieli centri, piemēram, Frankfurtes lidosta, Vācijā. Vai autobusu pārvadājumos arī Eiropā pastāv šādi milzīgi centri? 

Andris Podgornijs: Tik lielu autoostu centru nav. Autoostas labākajā gadījumā sakārto infrastruktūru, lai pasažieri ērti varētu sagaidīt autobusu, bet nekā īpaša nevienā vietā nav. Rīgas starptautiskās autoostas plus ir tāds, ka tā joprojām atrodas galvaspilsētas centrā. Lielākā daļa atbraucēju vēlas vieglu loģistiku, lai nokļūtu uz viesnīcu utt. Ja autoostu izvietotu Pārdaugavā vai vēl kaut kur, tad taču vajadzētu vēl kādu transportu, lai viņi atbrauktu uz centru. Tagad Rīgas viesim, atbraucot, nepieciešamas 15 minūtes, lai r savu čemodānu aizietu līdz viesnīcai. Rīgas starptautiskajā autoostā dienā ienāk un izbrauc aptuveni 100 ECOLINES autobusi. Ja autobuss fiziski var iebraukt pilsētas centrā, es nesaprotu, kāpēc autoosta jāizliek nomalē, piemēram, tā to izdarīja Štutgarte. Ļoti laba autoosta ir Šauļu centrā, kas ir savienota kopā ar lielveikalu. Autobuss pabrauc zem tā kā zem nojumes. 

BalticTravelnews.com: Redzams, ka “ECOLINES” autobusi ir komfortabli, bet cik stundas cilvēki pavada tajos, un kas šajā laikā ir pieejams? 

Andris Podgornijs: Pēc mūsu aprēķina pusotra diena jeb aptuveni 36 stundas autobusā ir ilgākais laiks, ko cilvēkam vajadzētu pavadīt maršruta autobusā. Jāņem vērā, ka braucam ar minimālu apstāšanos. Uz Sofiju, Bulgārijā no Latvijas reti kurš brauc, bet tāda iespēja pastāv. Taču sešos no rīta autobuss ir Varšavā, un nākamajā dienā pulksten 14.00 tur iekāpušie poļi jau ir Sofijā, no kurienes var pārsēsties braucienam uz Melno jūru vai tālāk uz Grieķiju. Apstāšanās ir minimālas. Ceļi daudzviet ir ļoti labi, arī maršrutos uz Maskavu, Sanktpēterburgu aizvadītajos gados tie ir sataisīti. Autobusi nav vecāki par 15 gadiem, bet cikliski tiem tiek mainīts motors, salons. Ik pa trīs gadiem pilnībā rekonstruējam salonam un jaunāko nopērkam šo autobusu rūpnīcās. Sēdvietas ir plašas, krēsli kļūst aizvien ērtāki, autobusā ir tualete. Katrā autobusā ierīkojam multimediālo centru, tā pasažieris pa ceļam ar austiņām skatās filmas, klausās mūziku, strādā ar datoru. Katrs iekāpj, uzliek austiņas un turpmākajā ceļā ir nodarbināts. Līdz ar to ir klusums, un pat tie, kuri centru neizmanto, piemēram, var mierīgi lasīt vai vienkārši atpūsties. Mēs redzam, ka aizvien lielāks kļūst interneta patēriņš. Īsajos maršrutos siltie dzērieni ir brīvi pieejami bez maksas. Tālākajos var iegādāties dzērienus, ēdienus – siltos un uzkodas, esam padomājuši pat par veģetāriešiem. 

BalticTravelnews.com: Lidojumā, ja pat blakus ir sev nepatīkams pasažieris, pēc divām, četrām stundām es par viņu varēšu aizmirst. Autobusā jāpavada ilgāks laiks, tādēļ kā nodrošiniet iespēju, lai visi būtu apmierināti, un brauciens notiktu bez ekscesiem? 

Andris Podgornijs: Autobusu sēdekļi bieži vien ir ērtāki un atbīdāmi viens no otra, līdz ar to palielinās atstarpe starp pasažieriem. Mēs varētu vēl vairākos maršrutos atteikties no stjuartēm, bet to nedarām, lai tomēr viņa vērotu notiekošo un būtu tas tilts starp pasažieri un mums kā pakalpojuma sniedzēju. Reizēm viņām jārisina visneiedomājamākās situācijas. Autobusā neņemam cilvēkus, kuri ir alkohola reibumā vai uzvedas neadekvāti, kas jau atrunāts biļešu iegādes noteikumos. Gadās problēmas arī ar sievietēm ne tikai vīriešiem. Ja nepieciešams, tiek izsaukta policija, kas Polijā, Vācijā ierodas momentāni. Daudzi cilvēki domā, ka var brīvi ceļot bez pases vai ID kartes un atnāk bez dokumentiem vai ar autovadītāja apliecību. Lai kā viņi lamājas, autobusā nevaram ielaist. 

BalticTravelnews.com: Kāda ir situācija robežpunktos, cik ilgi autobusiem tur jāpavada laiks?

Andris Podgornijs: Situācija ir mainīga, ja vien jūtam, ka sākas kādas problēmas, vēršamies attiecīgās valsts institūcijās. Krievijas, Baltkrievijas robežsargiem ir strikti noteikts, cik ātri jānokārto dokumenti un jāpalaiž maršruta autobuss, tā strādājot pat operatīvāk, nekā bieži vien to dara Latvijas vai Polijas robežsargi. Atkarībā no katras valsts nosacījumiem mūsu pasažieru pārvadājumu atļaujās ir ierakstīts, cik ātri šis darbs jāpadara. 

BalticTravelnews.com: Cilvēki noteikti brauc viens pie otra ciemos, noteikti iepērkas. Kā Jūs raksturotu pasažieru bagāžu, cik daudz var vest ar autobusu? 

Andris Podgornijs: Ja kādu pasažieri sāk robežsardze pratināt par neatļautu pārtikas produktu vešanu vai tml., tad autobuss spiests gaidīt. Protams, gaidām līdz zināmai robežai, ir gadījies, ka kādam jāpaliek robežpunktā risināt savus jautājumus. Esam noteikuši, ka viena bagāžas vienība nevar būt smagāka par 30 kilogramiem, jo šoferiem tā ir jācilā autobusā un ārā. Vienam pasažierim var būt trīs šādas somas. Tikko kaut kas ir smagāks, nestandarta izmēra, kubatūras, to uzskatām par kravu. Par to jāmaksā atsevišķi. Ir savi ierobežojumiem saistībā ar velosipēdiem, mūzikas instrumentiem, jo tas viss aizņem vietu un iespējas novietot. Cilvēku fantāzija par to, ko varētu mēģināt aizvest ar autobusu, ir bagātīga. Ir centušies vest arī ledusskapjus un kumodes. Tad bieži vien pieturās ir pārrunas, ka tā nevar! 

BalticTravelnews.com: Par ko vēl cilvēki pauž neapmierinātību, bet tam nav objektīva iemesla. 

Andris Podgornijs: Ja autobuss Vācijas autoostā pēc šī garā ceļa, kad ik pa pieturai bijis kāds pasažieris, ar kuru jārisina bagāžas, alkohola lietošanas, vajadzīgo dokumentu neesamības utml. jautājumi, iebrauc ar septiņu minūšu nokavēšanos, un mums jau zvana un taisa traci par kavēšanos, jo draugiem bija jāstāv tik un lieki jāgaida, es to neuzskatu par objektīvu pretenziju. Mani vērojumi – jo valstī grūtāka ekonomiskā un politiskā situācija, jo cilvēki mierīgāk noskaņoti un ar mazāk pretenzijām par mūsu darbu. Iedomājieties, ka pie tām grūtībām, ko pārdzīvo Ukraina, turienes cilvēkiem kaut kādas nebūtiskas lietas autobusā liekas pilnīgie dzīves sīkumi... Pašreiz visvairāk pretenziju saņemam no Polijas pasažieriem. 

BalticTravelnews.com: Kā notiek ECOLINES biļešu tirdzniecība? Un ko šajā jomā ir devusi IT straujā attīstība?

Andris Podgornijs: Liela daļa biļešu tirdzniecības notiek internetā. Igaunijā šis rādītājs jau pārsniedz 50%, Latvijā arī ir diezgan labi rādītājai, tāpat Krievijā, Ukrainā. Piemēram, Maskavā ir sarežģīti no viena pilsētas gala uz otru aizbraukt nopirkt biļeti, tādēļ biļešu iegāde internetā ir pašsaprotama. Pēc tam katrs pats var biļeti izdrukāt. Mums pat nevajadzētu drukāto versiju, bet tāds ir valsts institūciju nosacījums. Interneta pieejamība autobusā ir liels progress, un mums nopietni jādomā par jaudas palielināšanu. Jo lielāka valsts, jo labāk strādā internets. Braucot var pieņemt lēmumu doties vēl tālāk un turpat autobusā elektroniski nopirkt jaunu biļeti. Stjuarte redz autobusa pasažieru virtuālo sarakstu un saprot, cik cilvēku katrā pieturā iekāps vai izkāps. 

BalticTravelnews.com: Kā nonācāt pasažieru pārvadājumu jomā? Kā radās ideja veidot uzņēmumu?

Andris Podgornijs: Esmu rīdzinieks, savulaik Jelgavas akadēmijā studēju par automašīnu inženieri, atgriezos no padomju armijas, bija pārmaiņu laiks, kad visi sāka kaut ko darīt paši. Es arī negribēju sēdēt vecākiem uz kakla. Atvērās robežas, radās iespēja ar automašīnu sākt braukāt uz Poliju, šo to sākt pārdot. Pirmoreiz Varšavā iegājām universālveikalā un paši sev nopirkām normālas drēbes. Brīvības smarža valdīja visapkārt, bija interesanti, bet vienlaikus bažas, vai robežu atkal neaizvērs.... Draugi sāka prasīt, lai viņus ņemam savos braucienos līdzi, un lēnām nonācām pie idejas, ka jāpērk autobuss IKARUS un jāved cilvēki uz Vāciju. Praktiski tas nozīmēja, ka cilvēki sāka braukt pēc ārzemju automašīnām. Nākamais solis jau bija NEOPLAN autobusa iegāde, lai gan tolaik tas maksāja 6000 Vācijas marku, un par šo naudu es būtu varējis nopirkt dzīvokli Rīgas centrā. Šajā autobusā bija kondicionieris, tualete, vidējās durvis, kas tiem laikiem bija kaut kas pilnīgi neredzēts. Uz autobusu nāca cilvēki tikai paskatīties – rindā pa priekšējām durvīm kāpa iekšā un pa vidējām ārā. Pakāpeniski attīstījāmies, un šodien esam viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Baltijā.  

BalticTravelnews.com: Vadīt tik lielu uzņēmumu noteikti nav viegli, neizpaliek stresa situācijas. Kāda ir Jūsu atpūta, kur smeļaties spēku? 

Andris Podgornijs: Dzīvoju Jūrmalā un baudu, ka varu noķert katru īso brīdi, kad ir siltais laiks. Vakar vakarā ar ģimeni pastaigājos gar jūru, šorīt nopeldējos un braucu uz darbu. Kopš bērnības spēlēju hokeju un tagad jau pāreju veterānu komandā, treniņi notiek divas, trīs reizes nedēļā. Uz Ukrainu, Krieviju, Poliju, Vāciju pats ar autobusu esmu devies, ja nepieciešams nokļūt kur tālāk, lidojam. Tā dara arī citi darbinieki, jo mums ir iekšējā lojalitātes programma, kas darbiniekiem un viņu ģimenēm dod iespēju šādi paceļot, kā arī tā mēs paši pārliecināmies, kā ir braukt ar ECOLINES, kas vēl nepieciešams utt. Mani ceļojumi nekad nav tādi, ka aizbraucam un guļam zem saulessarga. Bieži vien kopā ar ģimeni dodamies vienas dienas izbraucienos pa Latviju, bijām uz Palangu, Klaipēdu. Pērn ar automašīnu aizbraucām uz Lapzemi, bet tur bija tik auksti! – 30 grādi, turklāt tas viss ir bizness, kura par katru sīkumu tiek prasīta diezgan liela samaksa. Tomēr man ļoti patika dabīgā vidē – mežā izveidots zoodārzs, kur dzīvnieki jūtas brīvi, jo nedzīvo būros. Uz leduslāčiem vajadzēja skatīties ar binokli, lai viņus plašajā teritorijā saredzētu. 

Uzziņa:

• Ar ECOLINES autobusiem var nokļūt vairāk nekā 200 pilsētās 

• ECOLINES zīmola īpašniece ir SIA NORMA A – strādā no 1993. gada.

• Uzņēmums ar ECOLINES nosaukumu pasažieru regulāros pārvadājumus uzsāka 1997. gadā. 

• SIA NORMA A Latvijā nodarbina 360 cilvēkus.

• Uzņēmumam pieder vairāk nekā 200 SETRA, NEOPLAN, MAN autobusi.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.