LIELĀ INTERVIJA ar Tatjanu Kozačuku, Krāslavas Tūrisma informācijas centra vadītāju

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Travelnews.lv redakcijas neklātienes viesis ir Krāslavas Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Tatjana Kozačuka, kura ir arī tūrisma balvas «Gada Cilvēks Tūrismā 2016» īpašniece. Viņa tika atzīta par labāko TIC vadītāju Latvijā 2016. gadā. 

BalticTravelnews.com: Šobrīd Latvijas ceļotāji jau aktīvi kaļ savus vasaras atvaļinājuma plānus un daudzi no tiem arī dosies Latgales virzienā. Vai Tu vari nosaukt un raksturot tos Latgales un Krāslavas tūrisma piedāvājumus, kurus Latgales apceļotāji 2017.gadā baudīs pirmo reizi?  

Reklāma

Tatjana Kozačuka: Runājot par jaunajiem tūrisma piedāvājumiem Krāslavas novadā, gribētos minēt  Jura Kokina kokapstrādes darbnīcu, kur meistars uzņem tūristu grupas un demonstrē koka izstrādājumu tapšanas procesu. Jāatzīmē, ka Krāslavas novadā daži tūrisma attīstībai nozīmīgi projekti ir īstenošanas stadijā, piemēram, šobrīd Krāslavā notiek baseina celtniecība, bet jau vasarā tajā ir plānots uzņemt pirmos apmeklētājus. Indrā top Laimes muzejs. Notiek labiekārtošanas darbi Krāslavas vēsturiskajā centrā, tiek atjaunots vēsturiskais žogs apkārt Sv.Ludviga Romas katoļu baznīcai. Uzsākti iekšējie remontdarbi Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā. Šogad tiek plānota bijušo pils staļļu ēkas – Amatu mājas renovācijas uzsākšana,  turpinot pašvaldības iesākto darbu muižas saimniecības ēku sakārtošanā. Šajā ēkā ir plānots izveidot unikālu ekspozīciju "Pi vīna golda", kas būs veltīta Krāslavai raksturīgā dažādu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām.

Savukārt, runājot par jauniem tūrisma piedāvājumiem Latgalē, gribētu minēt sekojošos: Daugavpils Māla mākslas centrā pirmo reizi Latvijā no Tronheimas Mākslas muzeja kolekcijas eksponēs pasaulslavenā norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģināldarbu "Advokāta Ludviga Meijera portrets" (varēs apskatīt no 21.aprīļa līdz 19.septembrim). Tūristu grupas uzņems Medicīnas vēstures ekspozīcija, kas iekārtota Daugavpils medicīnas koledžā. Tā ir Latgalē vienīgā profesionāli veidotā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas tēmai. Daugavpils novada Medumu pagastā uzsāk darbību Senā darbnīca, kas piedāvā izzināt misas dzēriena ražošanas procesu. Misa ir bezalkoholisks negāzēts dzēriens, kas ir bagāts ar B grupas vitamīniem.

Rēzeknē 2017.gada 5.maijā tiks atklāta pirmā Latgales kongresa simtgadei veltīta piemiņas vieta. 2016.gadā ir restaurēta Rēzeknes Zaļā sinagoga, kā arī Kovšu ezera krastā izveidots GoWake Veikborda parks ar 200 m garu veikborda trasi.  Arī Ludzas ebreju sinagogu, kas ir atklāta 2016.gada augustā,  visi vēl nav paguvuši iepazīt. Līvānos pirmo reizi no aprīļa tūristi varēs vērot stikla pūtēja darbu Līvānos stikla pūšanas darbnīcā.

Ziemeļlatgalē vasaras nogalē atklās piecus unikālus vides instalāciju objektus, kas atspoguļos četras dabas stihijas un to simbiozi, kā arī nesīs vēsti par dabas aizsardzības nozīmi ik katra Latvijas iedzīvotāja dzīvē. 22.augustā Baltinavā atklās vides instalāciju "Zeme" , 5.augustā Balvos – interaktīvu vides instalāciju "Gaiss", 12.augustā   Rugāju novadā -  vides instalācijas "Loba doba" atklāšana, 18.augustā Viļakā –  vides instalācijas "Ūdens", bet 9.septembrī Kārsavas novadā dabas parkā "Numernes valnis"  vides objekta "Uguns" atklāšana.

BalticTravelnews.com: Latgale daudzus tūrisma projektus veido sadarbībā ar Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju. Cik veiksmīga ir šī sadarbība no tūrista viedokļa? Vai šie starptautiskie tūrisma projekti palielina ceļotāju plūsmu no ārvalstīm un vai arī Latvijas tūristiem ir jaunas iespējas? 

Tatjana Kozačuka:  Latgales reģionam ir bijuši vairāki projekti kopā ar Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju tūrisma attīstības veicināšanai šajos pārrobežu reģionos.  Man arī ir diezgan liela pieredze šajos projektos un viennozīmīgi šādi projekti ir vajadzīgi.  Tieši pārrobežu projektu ietvaros kopā ar baltkrieviem un lietuviešiem mums ir izveidoti jauni tūrisma galamērķi "Baltijas Ezeru zeme" un "Bella Dvina".  Es pieļauju, ka vietējam tūristam šie galamērķi neko daudz neizsaka, bet ārzemnieki, kuri parasti jau nebrauc tikai uz vienu novadu vai pat reģionu, bet cenšas apmeklēt viena ceļojuma laikā dažas valstis, labprāt izmantoja un izmanto izstrādātos maršrutus un citus mārketinga materiālus tieši par šiem galamērķiem.  

Pateicoties projektu realizācijai un piešķirtajam finansējumam, bija iespēja popularizēt reģionu starptautiskajās izstādēs, organizēt plašu mārketinga kampaņu Latvijā un, protams, uzlabot infrastruktūru, tajā skaitā uzstādīt norādes, informatīvos stendus, izveidot jaunus vai labiekārtot esošos tūrisma objektus. 

Šo objektu izveide noteikti rada jaunas iespējas arī Latvijas tūristiem. Piemēram, starptautiskais kulinārā mantojuma centrs Krāslavā, Šmakovkas muzejs Daugavpilī, aktīvās atpūtas zona un jauna BMX velotrase Preiļos, stikla muzejs Līvānos un daudz citu nozīmīgu tūrisma objektu ir izveidoti, pateicoties kopīgajiem projektiem ar kaimiņvalstīm. 

Tūrists vēlas, lai pēc iespējas vairāk varētu saņemt kvalitatīvu un ticamu informāciju par tūrisma piedāvājumiem konkrētajā reģionā, kā arī, lai tūrisma objekti būtu sakopti, un viņus sagaida zinoši un viesmīlīgi darbinieki vai saimnieki. Realizējot pārrobežu projektus, piedaloties kopā ar lietuviešiem, baltkrieviem un krieviem dažādās apmācībās un pieredzes apmaiņas braucienos, rezultātā tiek uzlabota kvalitāte tūrisma uzņēmumos Latgalē, un mūsu tūrists jau arī to jūt un novērtē. 

Runājot par tūristu plūsmu no ārvalstīm... Ar katru gadu ārzemju tūristu skaits Latgalē pieaug.  Taču pirms 4-5 gadiem, kad tika realizēti pārrobežu projekti, tūristu skaits no Krievijas bija ievērojami lielāks nekā pēdējos dažos gados. Šeit jau ir jūtama politiskās situācijas ietekme. Atceros, kad piedalījāmies tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā un Maskavā, tad tūristu skaits no Krievijas palielinājās ne tikai Latgalē, bet arī citos reģionos, ko atzīmēja kolēģi no citu novadu TICiem. Bet tas taču ir loģiski, ja tūrists atbrauc pie mums, tad viņš vēlas arī apmeklēt Rīgu, Jūrmalu, Siguldu un citas populāras pilsētas.

BalticTravelnews.com: Latgales kulinārais mantojums ir ieguvis plašu popularitāti Latvijā un gandrīz visos gadatirgos Latgales gardumu stendi slavējas ar lielu pieprasījumu. Taču cik labs šis piedāvājums Latgalē, lai klātienē baudītu Latgales kulināro mantojumu? Kuras ir tās TOP vietas Latgalē, kuras tūristi ir īpaši iecienījuši?

Tatjana Kozačuka: 2013.gada decembrī pēc pašu Latgales uzņēmēju iniciatīvas tika nodibināta biedrība "Latgales kulinārā mantojuma centrs". Šobrīd biedrība apvieno 33 Latgales uzņēmumus, t.sk. kafejnīcas, restorānus, zemnieku saimniecības, viesu mājas, mājražotājus, kas apmeklētājiem piedāvā vietējo produkciju vai ēdienus (var jau būt tikai viens vai divi kulinārā mantojuma ēdieni restorānā/kafejnīcas ēdienkartē), kuru pagatavošanā izmantotas vismaz 70% vietējo izejvielu, kas ir audzētas reģionā. Latgales kulinārā mantojuma tīkla uzņēmumi piedāvā ēdienus, pagatavotus gan pēc senām receptēm, gan arī mūsdienīgus, bet šī ēdiena pagatavošanā izmantojot vietējas izejvielas. Latgales kulinārā mantojuma piedāvājums ir diezgan plašs: vietējie mājas sieri, pašcepta maize, gaļas kūpinājumi un Latgales speķis, dažādas pankūkas un vietējas tējas, zivju ēdieni, guļbešņīki, asuškas, kļockas, Latgales pelmeņi, kartupeļu dračenka, šmakovka un Latgales alus ...  Īstenībā mūsu saimnieces var pagatavot daudz un dažādu kulinārā mantojuma ēdienu, tikai saskaņojot to noteikti iepriekš.

Cik esmu ievērojusi, tad tūristi ir sajūsmā par Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem. Noteikti tūristus piesaista latgaliešu viesmīlība.  Runājot par Latgales kulinārā mantojuma TOP vietām, kuras tūristi ir īpaši iecienījuši,

gribētu izcelt ZS "Kurmīši", kur audzē ārstniecības augus un no tiem pagatavo tējas, zirgu sētu "Klajumi", kuru saimniece Ilze Stabulniece uzvarēja Latvijas TV1 šovā "Īstās latvju saimnieces", Šmakovkas muzeju Daugavpilī un Gunāra Igauņa šmakoukas muzeju Gaigalavā Rēzeknes novadā, atpūtas bāzi "Lejasmalas" ar īpašo piedāvājumu "Aulejas kļockas", Aglonas maizes muzeju ar Vijas Kudiņas lielisko stāstījumu un bagātīgi saklāto galdu ar Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem, viesu māju "Mežinieku mājas" ar gardiem guļbešņīkiem un maizes cepšanu, lauku māju "Upenīte" ar plašu sieru piedāvājumu un citiem bioloģiskajiem produktiem, muzeju "Andrupenes lauku sēta" ar garšīgu maizīti ar sviestu, mājas vīna ražotni "Kalni" ar interesantu ekskursiju pa skaistu dārzu un vīna degustāciju, kafejnīcu "Pīlādzītis" Rēzeknē ar visdažādākajiem kulinārā mantojuma ēdieniem, Ludzas amatnieku centru ar Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem un to pagatavošanas skolu, brīvdienu māju "Zvejnieki" ar dažādiem zivju ēdieniem, viesu māju "Zaļā sala" ar ēdieniem no dabīgiem vietējiem produktiem, kafejnīcu "Pīlādzītis" ar garšīgiem Latgales pelmeņiem un noteikti Daiņa Rakstiņa mājas alus darītavu, kas piedāvā alu pēc sentēvu receptes.

BalticTravelnews.com: Kādas ir jaunākās pasaules tendences kulinārā mantojuma piedāvājumā? Cik labi Latgale šajā pasaules/Eiropas kontekstā izskatās? Kādi ir Latgales kulinārā mantojuma mērķi? Vai mēs varētu būt Baltijas līderi šajā tūrisma segmentā? Kādas ir mūsu perspektīvas?

Tatjana Kozačuka: Speciāli neesmu pētījusi jaunākās pasaules tendences kulinārā mantojuma piedāvājumā, tāpēc varu spriest tikai no savas pieredzes, komunicējot ar vietējiem un ārzemju tūristiem. Viennozīmīgi cilvēki vēlas izbaudīt ēdienus, kas ir raksturīgi konkrētam reģionam, mūsu gadījumā Latgalei, un šiem ēdieniem ir jābūt pagatavotiem no dabīgiem, ekoloģiski tīriem produktiem.  Tāpat ļoti svarīga ir personiskā apkalpošana, tajā skaitā arī stāsts par katru ēdienu, kad viesi tiek iepazīstināti ar ēdiena vēsturi, no kā tas ir pagatavots, no kuras saimniecības ir iegādātas izejvielas un tā tālāk. Svarīga arī ir iedvesmojoša, gaumīga un sakopta vide. Piemērām, pie mums kulinārā mantojuma centrā Krāslavā, ēkai, kurai ir vairāk par 200 gadiem, jau piemīt īpaša aura un šarms. Mūsu viesi un tūristi bieži atzīmē, ka nemaz negrib doties projām, jo šeit ir tāds miers un klusums. Nenoliedzami, garda maltīte cilvēkiem liek justies laimīgiem un pozitīvi noskaņotiem. Pamanīju, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas kļūt par veģetāriešiem vai vismaz ierobežot gaļas lietošanu. 

Latgales kulinārais mantojums pilnībā spēj nodrošināt klientu vēlmes un piedāvāt produkciju vai ēdienus, kas atbilst tūristu prasībām. Tās grupas, kas apceļo Latgali izmantojot mūsu biedrības "Latgales kulinārā mantojuma centrs" maršrutus, vienmēr ir bijušas apmierinātas. Bet man ir svarīgi uzklausīt grupas vadītāja atsauksmi par katru maršrutā iekļauto kulinārā mantojuma objektu, tajā skaitā arī ieteikumus ko vajadzētu uzlabot. Vienu reizi gadā kopā ar Latgales kulinārā mantojuma tīkla uzņēmumu pārstāvjiem cenšamies paši aizbraukt uz kādu citu Eiropas kulinārā mantojuma tīkla reģionu pieredzes apmaiņā. Esam bijuši Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, daudzas reizes Polijā un Lietuvā, Hījuma salā Igaunijā. Mēs varam salīdzināt šo Eiropas reģionu piedāvājumu ar mūsu Latgales piedāvājumu. Viennozīmīgi mēs neesam sliktāki vai atpalikuši. Cits jautājums, ka dažreiz mēs nemākam sevi pienācīgi novērtēt, jo liekas, ka mums taču nekā tāda nav, lai viesis atbrauc un par to vēl samaksā. Dažus gadus atpakaļ organizēju pieredzes apmaiņas braucienus Eiropas kulinārā mantojuma reģionu pārstāvjiem no Polijas un Zviedrijas. Viņi bija sajūsmā par Latgales kulināro mantojumu, mūsu piedāvājumiem, attieksmi, viesmīlību. Tas nozīmē, ka mēs spējam labi uzņemt, piedāvāt kvalitatīvu produktu un Eiropas kontekstā izskatāmies labi. Vai Latgale varētu  kļūt par Baltijas līderi šajā segmentā?! Kāpēc gan nē? Mums ir visas iespējas! Latgale jau ir unikāls reģions ar savu skaisto dabu un gandrīz 1000 ezeriem, kultūrvēsturisko objektu un muzeju dažādību, bagātajām amatniecības un kulinārā mantojuma tradīcijām. Latgales reģiona cilvēki pozitīvā nozīmē atšķiras ar savu viesmīlību.  Latgales reģionam noteikti ir perspektīvas kļūt par līderi, bet, protams, tas nebūs ātri, vēl daudz ir jāstrādā pie kvalitātes, pie infrastruktūras jautājumiem, pie pareizā mārketinga.

BalticTravelnews.com:  Krāslava Latvijas ceļotāju reitingā šobrīd nav populārākais tūrisma galamērķis, taču Krāslavas novads bez šaubām ir viens no skaistākajiem Latvijas novadiem. Kuri TOP 10 Krāslavas novada tūrisma objekti ceļotājam 2017. gada būtu jāredz? Kāds ir Krāslavas svarīgāko pasākumu kalendārs 2017. gadā?

Tatjana Kozačuka: Arvien biežāk tūristi, kuri apmeklē Krāslavu un atnāk pie mums uz tūrisma informācijas centru atzīmē, ka Krāslava ir  viena no visskaistākajām un vissakoptākajām pilsētām Latvijā. Pamanīju arī tendenci, kad cilvēks atbrauc pie mums oficiālās delegācijas vai kādas citas organizētās grupas ietvaros, viņš vēlāk atgriežas ar ģimeni, lai mierīgi  un bez steigas iepazīties ar Krāslavas novada tūrisma objektiem.

Krāslavas novada TOP objekts Nr.1 ir grāfu Plāteru pils komplekss, kas ir 18.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs un Krāslavas novada tūrisma un kulinārā mantojuma centrs arī atrodas pils kompleksā. Tieši pils kompleksa teritorijā katru gadu pilsētas svētku ietvaros organizējam starptautisko kulinārā mantojuma festivālu, kurā piedalās ne tikai Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieki, bet arī ciemiņi no Lietuvas un Baltkrievijas.  TOP objekts Nr.2 ir Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca – spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs, kurai šogad aprit 250 gadi. TOP Nr.3 ir Krāslavas vēsturiskais centrs, kas ir pilsētas sirds. Te izvietota strūklaka pilsētas ģerboņa formā – laiva ar pieciem airiem.TOP objekts Nr. 4 ir dabas parks "Daugavas loki", kurā teritorijā ir izveidota Adamovas dabas taka (1,8 km), bet otrpus Daugavai atrodas Priedaines skatu tornis – viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). TOP objekts Nr.5 ir Karņicka kalns, no kura paveras visburvīgākais skats uz pilsētu.TOP objekts Nr.6 ir keramiķu Valda un Olgas darbnīca, kur iepriekš piesakoties var izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. TOP objekts Nr.7 ir zemnieku saimniecība "Kurmīši", kas piedāvā interesantu ekskursiju saimniecībā, kas audzē ārstniecības augus un izgatavo bioloģiskās bišu vaska sveces. TOP objekts Nr.8 ir zirgu sēta "Klajumi", kas ir piemērota vieta dabas mīļotājiem un visa dabīgā cienītājiem. TOP objekts Nr.9 ir zoodārzs "Akati", kur ir iespēja apskatīt pāvus, fazānus, tītarus, Āfrikas melnos strausus, Austrālijas emu un citus dzīvniekus. TOP objekts Nr.10 ir aušanas darbnīca "Indra". Šeit var ne vien apskatīties jau gatavus darbus, bet arī pašam darboties pie īstām stellēm.

BalticTravelnews.com: Lūdzu, raksturo Krāslavas novada apceļotāju? Kas pamudina tūristu doties uz Krāslavu? Kur Krāslavas novadā var garšīgi paēst, mierīgi pārgulēt, izballēties, atpūsties, relaksēties vai izbaudīt melno pirti? Kā Tu novērtē Krāslavas novada tūrisma infrastruktūru un kas būtu tuvākajā nākotnē jāpaveic?

Tatjana Kozačuka: Krāslavas novada tūrisma piedāvājums ir diezgan plašs, tāpēc  tas var apmierināt gan aktīvā tūrisma piekritējus, gan arī tos, kam patīk nesteidzīga atpūta kādā no daudzajām mūsu novada viesu mājām. Es sadalītu Krāslavas novada apceļotājus 3 grupās. 1. grupā ir tie, kuri jau iepriekš rezervē naktsmītni un atbrauc ar ģimeni vai draugu kompāniju uz kādu nedēļu vai pat ilgāk, lai atpūstos no lielpilsētu kņadas. 2.grupā ir tie, kas apmeklē mūsu novadu, tā teikt caurbraucot. Viņiem ir izstrādāts maršruts pa Latgali, kura ietvaros ir ieplānots apmeklēt populārākos tūrisma objektus ne tikai Krāslavas novadā, bet arī citos Latgales novados. Savukārt, 3.grupā ir organizētas ekskursijas, kas atbrauc uz Krāslavas novadu. Tās ir gan skolēnu, gan arī pieaugušo grupas. Viņiem jau iepriekš ir labi zināms maršruts, gida pakalpojumi, ēdināšana un apskates objektu apmeklējums arī ir pieteikti.

Kas pamudina tūristu doties uz Krāslavu? Viennozīmīgi mūsu skaista daba un ezeru daudzums. Daudziem šķiet interesanti iepazīt dzīvi pierobežā un daudznacionālo novada vidi, nogaršot kulinārā mantojuma ēdienus,  parunāties ar Krāslavas novada cilvēkiem. 

Runājot par ēdināšanas pakalpojumiem Krāslavā, bieži nākas dzirdēt tūristu pārmetumus, ka Krāslavā nav kur īsti paēst, it īpaši vakaros. Es savā ziņā viņiem piekrītu. Dienas laikā Krāslavā darbojas ēdamnams "Daugava", kafejnīca "Mārīte", tūrisma sezonas laikā kafejnīca "Todes", bet vakaros šīs vietas nestrādā. 2016. gada vasarā tika atklāta kafejnīca "Tokyo Town", un tieši šī vieta dažreiz glābj situāciju, jo strādā līdz 22.00, tāpēc cilvēki šeit vakarā var ieturēt maltīti vai vienkārši iedzert tēju vai kafiju.

"Melno" pirti var izmēģināt brīvdienu mājā "Mežābeles" Dridža ezera krastā, zirgu sētā "Klajumi" pie Ilzes Stabulnieces Kaplavā un jaunajā brīvdienu mājā "Tūjas", kas atrodas 3 km no Krāslavas Ūdrīšu pagastā.

Jautājums par infrastruktūru, vai tā ir pietiekoši attīstīta un ko varētu uzlabot, vienmēr ir un būs aktuāls jebkurā Latvijas novadā.  Runājot par Krāslavas novada infrastruktūru, tad pēdējo gadu laikā tā ir ļoti attīstījusies. Bieži dzirdu tūristu viedokļus, ka pie mums ceļu kvalitāte ir daudz labākā nekā citās Latvijas pilsētās. Atklāti sākot, es ļoti augsti novērtēju mūsu pašvaldības pieeju infrastruktūras uzlabošanas jautājumiem. Solis pa solim, pašvaldība remontē Krāslavas ielas un ietves, un tas ne vienmēr ir par ES fondu līdzekļiem.Sarežģītākā situācija ir ar ceļu stāvokli lauku teritorijā, it īpaši pavasarī. Bet ir jāsaprot, ka ceļu remontdarbu izmaksas ir milzīgas. Pašvaldība maksimāli cenšas piesaistīt ES fondu līdzekļus, bet jebkurā gadījumā visus ceļus tik ātri izremontēt nav iespējams, tāpēc vienmēr būs neapmierinātie ar to, kāpēc tiek renovēts tas ceļa posms, nevis cits.

BalticTravelnews.com: Pastāsti savu dzīvesstāstu, kurš Tevi ir ievilinājis tūrisma sfērā?

Tatjana Kozačuka: Pēc Krāslavas vidusskolas pabeigšanās iestājos Rēzeknes Augstskolā uzņēmējdarbības tiesību specialitātē, ko veiksmīgi 2001.gadā absolvēju. Studējot šajā fakultātē mums pasniedza ekonomikas pamatus un ar to saistīto likumdošanu.Es vienmēr gribēju atgriezties dzimtajā pilsētā Krāslavā, dzīvot un strādāt šeit. Kad atbraucu mājās un sāku meklēt darbu, izrādījās, ka neskatoties uz augstāko izglītību un augstām atzīmēm diplomā,  nebija nemaz tik vienkārši atrast darbu specialitātē. Aptuveni pusgadu meklēju darbu, kamēr neatnācu uz Krāslavas rajona padomi pie izpilddirektora Gunāra Upenieka, kurš arī iekārtoja mani Krāslavas tūrisma informācijas centrā, kur tobrīd strādāja Ilze Stabulniece.

No sākuma nebija viegli, jo par tūrismu neko daudz nezināju, bet īstenībā tajā laikā arī tūrisms nebija tik ļoti attīstīts.Tobrīd strādāja tikai 8-10 viesu mājas uz visu Krāslavas rajona teritoriju. Mēs attīstījāmies kopā ar tūrisma uzņēmējiem, apmeklējām dažādus kursus, piedalījāmies pieredzes apmaiņas braucienos, izstrādājām pirmos tūrisma maršrutus. Labi atceros pirmās Krāslavas rajona tūrisma brošūras izdošanu. Bija liels uztraukums, lai viss izdotos.Bet kāds man bija gandarījums, kad apstiprināja manu pirmo projektu tūrisma nometnes organizēšanai skolēniem Krāslavas rajonā! Līdz šim atceros tos bērnus, kuri piedalījās nometnē, viņu acis, pateicības pilnas... Es domāju, ka tieši šis projekts deva man tādu kā atspērienu turpināt izstrādāt un realizēt projektus.

Tālāk koordinēju velotūrisma attīstības projektu kopā ar baltkrieviem un lietuviešiem. 2003. – 2004.gados strādāju par asistenti kulinārā mantojuma attīstības projektā kopā ar lietuviešiem. Šajā laikā iepazinos ar Eiropas kulinārā mantojuma tīkla darbību un līdz šai dienai turpinu koordinēt Latgales reģiona dalību šajā tīklā.

Tālāk studijas maģistratūrā RISEBA, pēc kuras absolvēšanas uzvarēju Latgales plānošanas reģiona iepirkumā un kļuvu par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta WATER JOY vadītāju. Tas bija liels izaicinājums izmēģināt sevi un savus spēkus vadot šāda līmeņa tūrisma projektu.Neskatoties uz to, ka projektu ietvaros koordinēju tūrisma aktivitātes visā Latgales reģionā, mana sirds un dvēsele vienmēr piederēja un pieder vienai pilsētai – Krāslavai! Es zinu, ka mana pieredze, 15 gadus strādājot tūrisma nozarē, kā arī izstrādājot un vadot projektus noderēs gan Krāslavai, gan arī Latgalei kopumā. Lielākais prieks strādāt darbu, kas tev patīk un kad apkārt ir līdzīgi domājoši cilvēki, kuri vienmēr atbalsta un uz kuriem var paļauties!

BalticTravelnews.com: Cik bieži Tu dodies ceļojumā? Kuras valstis esi apceļojusi un kurp vēlies aizceļot? Pastāsti kādu jautru vai pamācošu atgadījumu, kas ir noticies kādā no ceļojumiem?

Tatjana Kozačuka: Vienu vai divas reizes gadā kopā ar ģimeni cenšamies vismaz uz dažām dienām aizbraukt ceļojumā, pirmkārt, lai nedaudz atpūstos no ikdienas darba, otrkārt, lai bērni redz pasauli arī ārpus Krāslavas. Īstenībā nekur tālu nebraucam, vairāk pa Latviju, Baltkrieviju, Lietuvu. Bijām ciemos pie draugiem Anglijā, apmeklējām Londonu. 
15 gadu laikā, strādājot tūrismā un projektos, esmu apceļojusi dažādas valstis, bet, galvenokārt, pieredzes apmaiņas braucienu vai apmācību organizēšanas ietvaros. Tacču mans pirmais tālais ceļojums notika 2002.gadā uz Norvēģiju, uz Lillehammeres pilsētu. NordPractic programmas ietvaros es saņēmu finansējumu 5 nedēļu praksei Lillehammeres tūrisma informācijas centrā. Savā ziņā tas bija tāds pirmais mans izaicinājums - doties vienai pašai ārpus Latvijas, pirmo reizi lidot un uz tik ilgu laiku. Šobrīd es noteikti zinu, ka tieši šīs nedēļas ārpus Latvijas, ārpus pierastās komforta zonas Krāslavā, jau gandrīz 15 gadus atpakaļ, iemācīja mani būt patstāvīgai, audzināja atbildības sajūtu un komunikācijas prasmes ar citiem cilvēkiem. Bet pats galvenais, es pārvarēju  valodas barjeru un pēc 5 nedēļām komunikācijas angļu valodā es varēju bez bailēm runāt angliski. Šī ir tāda kā pamācība: "Nevajag baidīties no izaicinājumiem! Katra situācija, kas tiek dota mums dzīvē ir solis mūsu izaugsmei!"

BalticTravelnews.com: Kādi ir Tavi hobiji/intereses? Ko Tu dari no tūrisma brīvajā laikā?

Tatjana Kozačuka: Esmu aktīva dzīvesveida piekritēja. Nevaru mierīgi nosēdēt uz vietas un neko nedarīt. Vienīgi garos ziemas vakaros Ziemassvētku laikā patīk tamborēt sedziņas, bet vairāk par divām sedziņām ziemas sezonas laikā notamborēt nevaru, jo jau janvārī pazūd noskaņojums uz rokdarbiem.Kādreiz skolā nodarbojos ar vieglatlētiku, tad gadus 20 nenodarbojos, bet 4 gadus atpakaļ pēkšņi izdomāju, ka piedalīšos 5 km ikgadējā 4.maija skrējienā apkārt Krāslavai.  Nedaudz patrenējos un piedalījos, pat saņēmu diplomu par 4.vietu.  Protams, grūti ir konkurēt ar 18 gadīgajām jaunietēm, bet ne jau uzvara ir galvenais.  Un tā visus pēdējos 3 gadus esmu piedalījusies skrējienā, bet 2 gadus arī kopā ar dēlu. Ja pirmo gadu finišējām ar dēlu kopā, tad pagājušajā gadā dēls jau mani negaidīja un finišēja daudz ātrāk, izcīnot 1.vietu sava vecuma grupā. Šogad arī jau atklāju skriešanas sezonu, pirmkārt, lai uzturētu sevi formā, otrkārt, lai izturētu 5 km distanci kārtējā skrējienā apkārt Krāslavai.  

Esam arī aktīvi velobraucēji.  Ar visu ģimeni piedalāmies ikgadējā velotūrē Krāslavas pilsētas svētku ietvaros. Vakaros ar bērniem bieži apceļojam Krāslavas apkārtni ar velosipēdiem. 

Ziemas sezonā patīk slēpot un noteikti vienu reizi nedēļā braucam uz baseinu uz Daugavpili, jo bērnus tur gaida treneris. 

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.